ReTV devās uz Jelgavas pilsētu, kur, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas pilsētu, tika celtas padomju laika daudzdzīvokļu mājas. Uzreiz pamanāms, ka krāsa lobās, dekoratīvie elementi jau sen pazuduši, dažkārt balkonu daļas ir nogrimušas līdz nāvei.
Šomēnes viens balkons atkal zaudēja margas. Šis nav pirmais incidents pilsētā vai pat mājās. Jelgavas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas direktors Oļegs Kukuts sacīja, ka precīza skaitļa nav, taču tas “nav normāli”.
“Nevaru teikt, ka tas notiek ļoti bieži. Problēmas ir divās ēkās. Šajā ēkā šis ir otrs gadījums. Protams, mēs apsekojam mājas. Esam ierosinājuši [..] “Lēmums par ekspertīzi,” sacīja Kokuts.
“Viens variants ir izņemt balkonus. Mēs to izdarījām vienai ēkai. Otrs variants ir renovēt.”
Taču iedzīvotāju atsaucība nav liela. Viens no iemesliem ir dārdzība, otrs – attieksme pret komunālo īpašumu.
“Lai domā mājas pārstāvis ar īpašuma pārvaldi,” sacīja jelgavnieks.
Cits stāstīja: “Ir grūti, maz nāk. Kad aprīlī bija sapulce, parasti atnāca tie, kas atnāk, kādi 15 cilvēki. Ēkā mums ir 76 dzīvokļi.”
Tā nav tikai Jelgavas problēma. Ogres pilsētas valdes loceklis namu direktors Kaspars Grīnbergs sacīja:
“Ir pagājuši aptuveni 20 gadi, kopš mūsu iepriekšējais vadītājs pamanīja plaisas un armatūras, kas izlīda no balkoniem.”
Ogrē lieveņa apsekošana tiek veikta divas reizes gadā, vizuāli apskatot to tikai no ārpuses. Tika veiktas arī ekspertu pārbaudes un daži risinājumi atrasti, taču galvenais jautājums ir iedzīvotāju lēmums. Pēc Grunberga domām, būtu jānosaka stingrāks regulējums – proti, lēmums būtu jāpieņem kādam citam.
“Ne nama apsaimniekotājs, ne iedzīvotājs nevar interpretēt slikto ēkas stāvokli kā – nav tik slikts, viņi var balsot pret renovāciju. Ir jāievieš cits regulējums valsts standartu līmenī, kas skaidri nosaka, ka [..] Iedzīvotāji balso tikai uz ilgu laiku, vai arī tiek veikta izlēmīga rīcība. “Mums tā trūkst,” sacīja Grīnbergs.
Foto: SIA “Ogres namsaimnieks”
Tas situāciju krietni maina, taču ēku renovācija Latvijā kā tāda ir salīdzinoši jauns process, uzskata Ogres energoefektivitātes koordinators Jānis Ungurs.
“Daudzi mēģina norādīt uz Igaunijas piemēru. Jā, Igaunija mums ir diezgan daudz priekšā, taču arī viņi nesāka viegli, viņiem bija tās pašas problēmas, viņiem vienkārši izdevās ātrāk pielāgoties. Mēs to darījām lēnāk, bet pēdējos divos gados bija skaitliski pozitīvi, un atjaunošana Dažas dzīvojamās ēkas.
Pēc Ongora teiktā, aptuveni 20% dzīvojamo ēku atrodas neapmierinošā vai avārijas stāvoklī. Tāpēc daudziem vēl ir laiks, bet problēmas ir jānovērš jau agrīnā stadijā, lai tās nesasniegtu ļaunāko.
Jauns mājas apsaimniekošanas likums vēl ir tikai sākumstadijā, taču tas virzās uz priekšu.
“Ja jums pieder privātmāja, jebkuram ir skaidrs, ka es atbildu, esmu atbildīgs par jumtu, apkārtni, apkārtnes drošību utt. Kad ir daudzdzīvokļu māja, sākas šī savstarpējā sapratne uzreiz.Dzīvoklis ir mans, māja [..] Zināmā mērā, un, kad notiek kaut kas slikts, viņi neatceras, ka vadītājs sen teica, ka remonts ir vajadzīgs, bet viņi saka – nē, nē, tu man nepateici pietiekami skaidri,” valdes priekšsēdētājs. Latvijas Namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas asociācijas direktori Ģirts Beikmanis sacīja, piebilstot, ka Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jauna pārvaldīšanas likuma izstrādes un kopienas institūciju stiprināšanas, caur kurām tiek iestrādāti noteikumi, kuros ikviens dzīvokļa īpašnieks var prasīt citu atbildību. ja viņu bezatbildīgie lēmumi nodara kaitējumu.
Tas patiešām, pēc Beekmaņa domām, ir solis uz priekšu, lai veicinātu dzīvokļu īpašnieku motivāciju piedalīties īpašumu pārvaldīšanā un lēmumu pieņemšanā.
“Institūts nav juridiska persona, tā ir biedrība, visu dzīvokļu īpašnieku biedrība, kuras biedrs tu esi, nevis brīvprātīga biedrība, bet automātiski, kad tev ir dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, tu esi biedrs sabiedrības pienākums.Un sabiedrībai ir pienākums rūpēties par savu kopīpašumu.To skaidro Bēekmanis Esošajā pārvaldīšanas likumā daļēji ir nostiprināts princips, ka dzīvokļu īpašnieki ir solidāri atbildīgi par savu īpašumu, bet jaunais pārvaldīšanas likums izceļ kopienas statuss.
Viņš stāstīja, ka, kamēr energoresursu cenas un tarifi strauji aug, tajos mājokļos, kas tiek renovēti un apsildāmi, maksa par apkuri ir par aptuveni 50% zemāka nekā neaprīkotos mājokļos, tāpēc acīmredzot par uzlabojumiem lemt ir vērts laikus.
Valsts finanšu institūcijai “Altum” šobrīd ir jauna daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma, kurā palīdzību daļēju izmaksu segšanai var saņemt no Eiropas Savienības (ES).
Programma tika atklāta pagājušā gada decembrī, tās kopējais finansējums ir aptuveni 57 miljoni, un to paredzēts finansēt palīdzības veidā aptuveni 170 mājām. Agrāk ES atbalsts veidoja līdz 50% no kopējām projekta izmaksām, tad šajā jaunajā programmā, kas tika atklāta, ES atbalsts sastāda 49% no projekta izmaksām, taču to nevar attiecināt uz projekta izmaksām, to nevar. jāiekļauj PVN, kas veidojas no šīm izmaksām. Attiecīgi ir jāatzīst, ka šī kopējā palīdzība nebūs 49%, bet tā būs no 35% līdz 40% no projekta izmaksām, kuras varēs atgūt pēc projekta īstenošanas,” sacīja Altum pārstāve Ieva Vērzemniece.
Ir pieejami arī banku kredīti. Ja banka atsakās, Altum piedāvā arī kredītus remontdarbiem un kredītus ar atmaksas termiņu līdz 20 gadiem māju iedzīvotāju pakāpeniskām kapitālieguldījumiem.
Jautājumu par padomju laika ēkām un problēmām ar ienākšanu renovācijā jau kādu laiku aplūko arī EURANET. Stāstu sēriju varat noskatīties mūsu arhīvā: 1. daļa, 2. daļa, 3. daļa, 4. daļa.
