Kā EP deputāti kalpo Krievijai, vērojot fiktīvas vēlēšanas

Kad 2022. gada 1. martā Eiropas Parlaments izskatīja rezolūciju, kurā “visstingrākajā veidā nosodīja Krievijas Federācijas nelikumīgo, nepamatoto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu”, tikai 13 no 676 deputātiem bija piedalījušies balsojumā par Kustību atbalsts.

No visām pēdējā laikā pieņemtajām Eiropas Parlamenta rezolūcijām, kas kritizē Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzvedību, “rezolūcija par Krievijas agresiju pret Ukrainu” saņēmusi vismazāko EP deputātu atbalstu – piemēram, vispārējais šoks Eiropas Parlamentā pēc 24. februāra agrām rīta ziņām. 2022. gads.

  • Eiropas Parlamenta deputāts no Francijas Tjerī Mariani – pārliecināts Krievijas atbalstītājs pirms un pēc Ukrainas kara (Foto: ep.eruopa.eu)

Pat pārliecinošs vairākums EP deputātu no galēji labējās grupas Identitāte un demokrātija, kas parasti visvairāk atbalsta Kremli un tā politiku, tomēr nolēma mainīt savu melodiju, lai gan taktiski.

Starp dučiem pārliecinātiem Putina režīma atbalstītājiem no balsojuma pret rezolūciju par Krievijas agresiju izvirzījās Latvijas valsts Tatjana Odaņuka.

Kā bijusī Latvijas Komunistiskās partijas biedre Odaņuka ilgu laiku ir apkaunojusi Zaļo partiju/Eiropas Brīvo apvienību (EFA), ar kuru viņa ir bijusi saistīta kopš 2004. gada, kad viņa pirmo reizi tika ievēlēta Eiropas Parlamentā.

UEFA apmulsumu radīja nepārtrauktais atbalsts tādiem diktatoriem kā Vladimirs Putins un Sīrijas prezidents Bašars al Asads, kā arī tādas aktivitātes kā Ukrainas Krimā notikušā nelikumīgā referenduma “uzraudzība”, ko Krievija izmantoja kā attaisnojumu tās teritorijas aneksijai. 2014. gada marts.

Toreiz Zaļās partijas/EFA līdzpriekšsēdētāja Rebeka Harmsa lūdza EFA kolēģus izslēgt Odaņuku, taču pretrunīgi vērtētā Latvijas deputāte izdzīvoja.

Nespēja nosodīt Krievijas agresiju pret Ukrainu 2022. gadā bija pēdējais piliens, un Odaņuka 2022. gada aprīļa sākumā tika faktiski izslēgta no Zaļo/UEFA grupas.

Ždanoka nebija vienīgā EP deputāte, kas 2014. gada martā “noskatījās” “referendumam” Krimā. No vairāk nekā 30 nelegālā referenduma “starptautiskajiem novērotājiem” četri bija EP deputāti.

Papildus Odaņukai tie bija Fabricio Berto no Silvio Berluskoni labējās Tautas brīvības partijas (viņš vēlāk pievienojās galēji labējai partijai Itālijas brāļi) un Ēvalds Stadlers no mazās labējās Austrijas reformistu konservatīvās partijas. , un Béla Kovács no Ungārijas Jobbik partijas, kuru tolaik varēja raksturot kā “galēji labējo”, bet kopš tā laika ir pietuvojies centriski labējiem.

Krievija deviņdesmitajos gados izmantoja cenzētus “vēlēšanu novērotājus”, lai atspoguļotu vēlēšanu krāpniecību, taču tie bija Krievijas “novērotāji”.

Latvija, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Udaņuka – de facto izslēgta no zaļās grupas (Foto: europarl.europa.eu)

oranžā revolūcija

Dažādas Krievijas struktūras sāka izmantot starptautiskus “novērotājus” – galvenokārt Eiropas – pēc Ukrainas prezidenta vēlēšanām 2004. gadā.

READ  Adventum Tech no Latvijas uzvar Fifty Founders Battle Pitch izstādē TechChill 2023

Esošās vēlēšanu novērošanas organizācijas secināja, ka vēlēšanu otrās kārtas rezultāti, kurā it kā uzvarēja prokrievisks kandidāts, ir tikuši manipulēti.

Viņu secinājumi noveda pie tā, kas kļuva pazīstama kā “oranžā revolūcija” – veiksmīgs protests pret vēlēšanu krāpšanu, kas noveda pie vēlēšanu otrās kārtas atkārtošanas, un pārvēlēšanas rezultātā uzvarēja prorietumniecisks kandidāts. .

Maskava atzina neatkarīgu starptautisko organizāciju pilnvaras uzraudzīt vēlēšanas un nolēma veikt pretpasākumus.

No vienas puses, Kremlis un tā mediji ir sākuši popularizēt domu, ka starptautiskās vēlēšanu uzraudzības organizācijas, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs, izmantoja dubultstandartus, lai palīdzētu prorietumnieciskajiem kandidātiem.

No otras puses, daudzas Krievijas struktūras ir sākušas veidot draudzīgu starptautisku “novērotāju” tīklus, kuri būtu gatavi sekot Kremļa nostājai, atbalstot jebkura referenduma demokrātisko raksturu, vajadzības gadījumā apstrīdot EDSO secinājumus.

Tas, ko Krievija radīja, nebija nepilnīga ticamas vēlēšanu novērošanas versija. Runa nebija par vēlēšanu uzraudzību, bet gan par starptautisku dalībnieku politiskās aktivitātes veidu, kura mērķis ir veicināt Kremļa intereses, simulējot uzticamu vēlēšanu novērošanu vēlēšanu procesā.

Dažos gadījumos Krievija var veicināt NVO izveidi Eiropas valstīs, kas efektīvi darbojas kā organizācijas ar Krievijas fronti.

Beļģijā šādu organizāciju – Eirāzijas Demokrātijas un vēlēšanu observatoriju – izveidoja malējais galēji labējais aktīvists Luks Mišels, kurš pēdējos gados piedalījies Krievijas ietekmes operācijās Āfrikā Jevgeņija Prigožina vadībā. ES un ASV akreditētais grupas Notorious Wagner finansētājs.

Polijā galēji labējais politiķis Mateušs Pesikorskis, kurš cieši sadarbojās ar Krievijas amatpersonām, izveidoja Eiropas Ģeopolitiskās analīzes centru.

Krievijas deputāta Leonīda Slucka vadībā Peskorskis bija viens no galvenajiem “starptautisko novērošanas misiju” organizētājiem “referendumā” Krimā un “parlamenta vēlēšanām” Krievijas okupētajās Donbasa apgabala daļās Ukrainas austrumos.

2016. gadā Polijas Iekšējās drošības aģentūra apsūdzēja Pesikorski, kurš tolaik bija tuvs Ludanokas politiskais sabiedrotais un labējais Polijas parlamenta deputāts Janušs Korvins Miki, par piedalīšanos Krievijas izlūkdienestu operācijās pret Poliju.

Pesikorskis trīs gadus pavadīja apcietinājumā, un viņa prombūtnes laikā viņa palīgs Janušs Ņedovickis nodibināja tā dēvēto Eiropadomi demokrātijas un cilvēktiesību jautājumos, lai turpinātu nodrošināt prokrieviskajiem Krievijas un Ukrainas politiķiem draudzīgus “starptautisko vēlēšanu novērošanas” pakalpojumus.

Eiropas Parlamenta deputāts Hervē Gofins — apstiprinājis ES Parlaments (Foto: europarl.europa.eu)

Janušs Ņidovičs

No Krievijas puses Niedźwiecki darbību finansēja Slutskis, un to vadīja Sargis Mirzahanjans, kurš iepriekš bija viens no daudzajiem krievu Piskorsku dziedniekiem.

READ  Medmāsu algas visā Eiropā: kuras valstis maksā augstākās un zemākās algas?

No Ukrainas puses Niedźwiecki finansēja un apkalpoja prokrieviskais politiķis Oļehs Vološins un viņa sieva Nadja Borodi — abi aizbēga no Ukrainas (acīmredzot uz Krieviju) tūlīt pēc pilnīgas Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī.

Strādājot ar Kremli un prokremliskajiem ukraiņu politiķiem, Ņedovičs aktīvi apsvēra iespēju sazināties ar Eiropas Parlamenta deputātiem, lai veicinātu Maskavas intereses.

Piemēram, Ņedovickis savervēja Neatkarīgo Eiropas Parlamenta deputātu Džoelu Beržeronu no (tagad vairs neesošās) Eiropas Brīvības un tiešās demokrātijas grupas, lai “novērotu” nelikumīgi rīkotās Krievijas prezidenta vēlēšanas Krievijas anektētajā Krimā 2018. gada martā.

EFDD bija Niedźwiecki galvenā nodarbinātības joma.

Britu EP deputāti Neitans Gils, Džonatans Ārnots un Deivids Koburns no EFDD bieži ir bijuši iesaistīti dažādās aktivitātēs Ukrainā, kas saistītas ar Kijevas pretestību prokrieviskās propagandas kanālos, ko kontrolēja prokremliskais Ukrainas politiķis un uzņēmējs Viktors Medvedčuks (Putins). gadās būt sievastēvs. Medvedčuka meitai).

Taču EFDD nebija vienīgā grupa, ar kuru Ņedovickis vērsās.

Kad 2019. gada decembrī viņš organizēja pasākumu Eiropas Parlamentā Strasbūrā vienā no vairākiem mēģinājumiem diskreditēt prorietumniecisko Ukrainas vadību pēc Oleha Vološina un viņa priekšnieka Medvedčuka pavēles, Niedžveckis pasākumā piedalījās ne tikai Gils. , bet arī Odanuka un Šafaks Muhameds no Renew Group Liberal Europe, kā arī skeptiķis, kas nav ES dalībnieks, Lielbritānijas parlamenta deputāts Džeimss Velss.

Gadu vēlāk, kad viņš vairs nebija Eiropas Parlamenta deputāts, Gils — neatkarīgā Slovākijas parlamenta deputāta Miroslava Radaksovska pavadībā — «skatījās» uz vēlēšanām Ukrainas pilsētā Krivijrihā un sniedza mediju atbalstu prokrieviskam mēra amata kandidātam.

Eiropas Parlamentam ir ierobežots skaits iespēju saglabāt šos EP deputātus fiktīvās vēlēšanu novērošanas misijās.

2020. gada jūnijā izveidotā Īpašā komiteja par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā (INGE) nodarbojas ar mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas, taču, kā liecina komitejas nosaukums, tikai gadījumos, kad ārvalstu dalībnieki iejaucas vēlēšanu procesā. ES dalībvalstu vēlēšanas.Eiropas.

Nevis otrādi: EP deputāti sadarbojas ar autoritāriem režīmiem, piemēram, Putina Krievija, ar mērķi balināt vēlēšanu krāpšanu, leģitimizēt vēlēšanu procesus, ko starptautiskā sabiedrība uzskata par neleģitīmiem, deleģitimizēt un vājināt brīvu un godīgu vēlēšanu institūciju un graut ticamus vēlēšanu rezultātus. Uzraudzība neietilpst INGE interešu jomā.

Tomēr Eiropas Parlaments var sodīt EP deputātus par piedalīšanos fiktīvās vēlēšanu novērošanas misijās.

2021. gada jūnijā Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas (DEG) ieteikumiem, aizliedza veikt oficiālu vēlēšanu novērošanu līdz 2021. gada beigām, astoņiem EP deputātiem no galēji labējiem un galēji kreisajiem, proti: Thierry. Mariani, Hervē Goffin, Philippe Olivier, Jean-Lynn Lacapelle, Virginie Gurun, Claire Daly, Miks Wallace un Manu Pineda par piedalīšanos viltus vēlēšanu novērošanā.

READ  Datums, laiks, kur skatīties, informācija par tiešraides straumi un daudz kas cits

2022. gada martā Eiropas Parlaments atkal, pamatojoties uz DEG ieteikumiem, tika iekļauts melnajā sarakstā līdz Mariani, Juvina un Lakapelles, kā arī Radačovska, Nikolasa Beja un Gunāra Beka prezidentūras devītā termiņa beigām, lai uzraudzītu Krievijas vēlēšanas 2021. gada septembrī bez pārskata. Oficiāla atļauja.

Ārlietu komiteja (AFET) var piedāvāt arī cita veida sankcijas.

Piemēram, Tamāra Volokhova, galēji labējās grupas Identitāte un demokrātija sekretariāta locekle, tika izslēgta no vairākām sensitīvām sanāksmēm AFET vizītes laikā, kurā viņa piedalījās kopā ar Mariani, uz Azerbaidžānu, Gruziju un Armēniju jūlijā. 2022. gada 17.–22.

Volohova, Krievijas un Francijas dubultpilsone ar saitēm ar Krievijas aktieriem, kas iesaistīti ļaunprātīgās ietekmēšanas operācijās, 2020. gada vasarā pavadīja Mariani un citus ID kartes dalībniekus viņu nelegālajā ceļojumā uz Krievijas anektēto Krimu, lai “skatītos” balsojumu par grozījumiem Ķīnas Tautas Republikas konstitūcija. Krievijas Federācija.

Eiropas Parlamenta deputāts no Francijas Jean-Lynn Lacapelle — arī sodīts par nepatiesu vēlēšanu uzraudzību (Foto: europarl.europa.eu)

uzvedība

Ir apsveicami, ka Eiropas Parlaments, izveidojot INGE, beidzot ir pievērsis nopietnu uzmanību autoritāru režīmu mēģinājumiem iejaukties Eiropas politikā.

Tomēr būtu arī prātīgi piedāvāt stratēģisku pieeju, lai risinātu jautājumus saistībā ar EP deputātiem, kuri pēc autoritāru režīmu pavēles cenšas graut demokrātiskās procedūras valstīs, kas nav ES dalībvalstis.

Jo īpaši Eiropas Parlaments var atjaunināt Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksu, lai iekļautu īpašus noteikumus dalībai starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijās ārpus oficiālajām Eiropas Parlamenta misijām.

Starptautisko vēlēšanu novērošanas principu deklarācijai un Starptautisko vēlēšanu novērotāju rīcības kodeksam, kas ANO tika svinēti 2005. gadā, būtu jānodrošina šādu noteikumu pamats.

Eiropas Parlaments var arī ierosināt valstu parlamentiem tādus pašus noteikumus iekļaut nacionālajos parlamentāriešu rīcības kodeksos.

Galu galā daudzos gadījumos valstu centieni nodrošināt un aizsargāt demokrātiskas procedūras ir efektīvāki un ātrāki nekā tie, ko nodrošina starptautiskās institūcijas.

To īpaši pierādīja 40 “diplomātu” izraidīšana no Krievijas vēstniecībām un konsulātiem Beļģijā šā gada aprīlī, pamatojoties uz spiegošanu, kā tas ir detalizēti aprakstīts jaunākajās EUobserver izmeklēšanās.

Tomēr Eiropas Parlamentam ir jāuzņemas vadība un jārāda piemērs.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top