Kā brīvostā no Ventspils salātiem [didn’t] Atbalsts uzņēmumam, ko smagi skāris Covid-19 – Baltijas ziņu tīkls

Latvijas valdības solījumi atbalstīt COVID-19 pandēmijas skartos uzņēmumus pēdējo pusotru gadu ir kā debesu manna. Taču, uzņēmumam piesakoties uz īres maksas atcelšanu vai samazinājumu, kā to paredz MK izdotie noteikumi, process parasti ieiet birokrātiskā haosā un atbalsts tiek liegts.

Ar šādu situāciju AS Ventpils tirdzniecības osta nonāca, kad brīvosta lūdza Ventpils pārvaldei piedāvāt valsts subsidētu nomas maksas atlaidi atbilstoši uzņēmuma saimnieciskās darbības krituma līmenim, kā ziņots iepriekš. Ventspilnieks.lv.

2021.gada vasarā Ekonomikas ministrija ziņoja, ka ekonomiskās situācijas stabilizēšanai Covid-19 krīzes laikā un pēc tās tika izstrādātas vairākas valdības atbalsta programmas, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem. Šis atbalsts bija no dīkstāves pabalstiem darbiniekiem līdz nodokļu atlaidēm utt.

Finanšu ministrija 2020. gada septembrī paziņoja par izmaksu termiņu pagarināšanu lielākajai daļai pabalstu. Ministru kabinets apgalvo, ka izprot grūtības, ar kurām uzņēmumi saskaras šīs krīzes laikā. Kabineta izdota kabīne. gribēja. Nē. 453, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības seku apspiešanas likumu. Šie noteikumi cita starpā nosaka, ka publiskai personai piederošas kustamās vai nekustamās mantas lietotājs un publiskas personas pārziņā esošs naudas līdzekļu uzņēmums noteiktā laika periodā, bet ne ilgāk kā līdz 2021.gada 30.jūnijam, var izmantot atvieglojumus. vai nomas maksas samazināšana, nepievienojot izmaiņas nomas līgumā.

Jāpiebilst, ka šo iespēju sedz arī kabīne. Precīzi. 180. noteikumi, kas izdoti kā daļa no tā sauktā provizoriskā Covid-19 likuma. Protams, īrniekam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem – viņam nav nodokļu parādu vai nenokārtotu maksājumu, viņam nedrīkst būt tuvojoša bankrota pazīmes, viņš nedrīkst būt ārzonas juridiska persona un nav saņēmis glābšanas palīdzību. 2021. gada 31. maijs.

saskaņā ar Ventspilnieks.lvTeorētiski viss ir skaidrs – ja uzņēmums godprātīgi pilda savus pienākumus valsts priekšā, tad valsts un tās kapitālistiskās saites, brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas tajā skaitā sniedz palīdzību uzņēmumiem globālās krīzes apstākļos. Ventspils tirdzniecības osta atbilst nepieciešamajiem standartiem, bet Ventspislas brīvostas pārvalde joprojām nepalīdz. kāpēc?

READ  SVF vadītājs optimistiski vērtē izaugsmes perspektīvas Centrālajā un Austrumeiropā

Kā ir ar ogļu patēriņu pasaulē?

Atteikšanās nodrošināt Ventspils tirdzniecības ostai nomas atlaidi Covid-19 krīzes laikā ir saistīta ar globālajām enerģētikas perspektīvām un ogļu pieprasījuma kritumu pasaulē par 8%, norāda Ventspils brīvostas pārvalde. Tomēr saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem kritums bija tikai 5%. Pilnīgi iespējams, ka globālā kontekstā tas tā ir, bet, runājot par Latviju, situācija ir pavisam cita. Par to daudz liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas liecina, ka pērn Latvijas jūras ostās reģistrēts zemākais kravu apgrozījums kopš 1995.gada.

Kravu pārvadājumu apjoms Rīgas brīvostā bija 23,7 miljoni tonnu (par 27% mazāk nekā gadu iepriekš), brīvostā Ventspilī – 12,9 miljoni tonnu (par 36,9% mazāk), bet Liepājā – 6,6 miljoni tonnu (10). % mazāk).

Visu veidu svarīgu sūtījumu apjomi ir samazinājušies. Lielākais kritums bijis ogļu pārvadājumos – par 13,4 miljoniem tonnu jeb 79,6%. Latvijai tas nozīmē, ka ogļu sūtījumu kritums ir bijis ap 80% un diez vai ostas uzņēmumiem būs kaut kur labāk nekā pirms krīzes.

Krievija pēdējos gados pakāpeniski virza savus sūtījumus prom no Baltijas valstīm. Covid-19 šo situāciju ir padarījis katastrofālu. Covid-19 izraisītās tirgus izmaiņas ir izraisījušas ievērojamu ogļu pārvadājumu kritumu no Krievijas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Covid-19 izplatības ierobežošanai veiktie pasākumi ir samazinājuši elektroenerģijas izmantošanu rūpnieciskajā ražošanā. Iemesls ir tāds, ka neskaitāmi uzņēmumi atrodas dīkstāvē, kas nozīmē arī mazāku ogļu patēriņu. Rezultātā uzņēmumi, kuru darbība ietver ogļu sūtījumu apkalpošanu, ir spiesti pārtraukt darbību.

2020. gada nogalē Latvijas Bankas prezidents Mārtičs Kazāks komentēja: “Latvijas ekonomika cieš no vājajām vietām – pirmā no tām ir tranzīts, kurā ievērojami kritušies dzelzceļa kravu apjomi. […]. » Kravas, kā mēs visi zinām, ostās nesasniedz – tās tiek transportētas pa dzelzceļu …

READ  Minimālā alga Horvātijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā 2021. gadā

Latvijas dzelzceļš Par atbalsta trūkumu viņam sūdzību nav

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes loģikas, kas apkopo informāciju par globālā ogļu tirgus norisēm, bet atsakās palīdzēt ostas teritorijā strādājošiem uzņēmumiem (lai gan valsts normatīvie akti to nosaka), Latvijas dzelzceļam nekādam atbalstam nevajadzētu nonākt. Bet šis uzņēmums saņēma lielu palīdzību no valsts. kāpēc?

LDz Viņš šo situāciju savā 2020. gada pārskatā skaidro šādi: “Situācija, kas izveidojusies pasaules tirgū, ir padziļinājusies pēc pieprasījuma krituma pēc oglēm un naftas produktiem un dažādu politisko lēmumu starptautiskā līmenī ietekmes uz ekonomiku. procesus Covid-19 izraisīto izaicinājumu dēļ. […] Pasaules ekonomisko aktivitāšu palēnināšanās nozīmēja vai nu ražošanas apturēšanu, vai ražošanas samazināšanu līdz minimumam. Tas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc kravu pārvadājumiem.

LDz Viņš vērsās pēc palīdzības pie valsts, un tā tika sniegta. Pat finanšu ministrs Yiannis Reis pat nav lūdzis pierādījumus par to, kā globālā pandēmija ir ietekmējusi sūtījumu samazināšanos.

2020. gada jūlijā, balstoties uz ilgstošu ekonomikas pasliktināšanos kaimiņvalstīs Covid-19 ierobežojumu dēļ, Latvijas valdība nolēma palielināt LDz Pamatkapitāls par 32,42 miljoniem eiro, kompensējot publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas izmaksas par 14,22 miljoniem eiro un nodrošinot pirmsbudžeta finanšu bilanci 13 miljonu eiro apmērā, kā ziņots. Ventspilnieks.lv.

Ventspils brīvosta palīdzības vietā izsniedz soda naudas

Covid-19 krīzes apstākļos Ventspils tirdzniecības osta ir piedzīvojusi būtisku ieņēmumu kritumu. Brīvostas jūras osta lūdza Ventspils pārvaldei palīdzību samazinātas čartera maksas veidā atbilstoši uzņēmuma saimnieciskās darbības krituma līmenim.

Ventspils brīvostas pārvalde reaģēja un reaģēja ātri. Amatpersonas sāka meklēt iemeslus, lai nesamazinātu nomas maksu. Rezultātā tika secināts, ka Covid-19 Ventspils tirdzniecības ostu nemaz nav skārusi un uzņēmums nav tiesīgs saņemt nekādu labumu. Jāpiebilst, ka Ventspils brīvostas pārvalde jau iepriekš ir atteikusies piešķirt Ventspils tirdzniecības ostai nomas maksas atlaidi laika posmā no 2020.gada 12.marta līdz 2020.gada 31.oktobrim.Par to uzsākta administratīvā lieta. Neviens spriedums vēl nav pieņemts.

READ  Indijas izcelsmes skolēns kļūst par jaunāko Apvienotās Karalistes komandas dalībnieku, kas piedalās matemātikas olimpiādē Eiropā

Izveidojās dīvaina situācija. Brīvosta no Ventspils pārvaldes uzskata, ka globālā COVID-19 pandēmija nav īpaši skārusi Ventspils tirdzniecības ostu un atsakās sniegt atbalstu, taču tajā pašā laikā pārvalde nekavējas sniegt kvīti ar “naudas sodu” par nokavētiem maksājumiem laika posmā no plkst. 2020. gada decembris un 2021. gada maijs. Turklāt, cenšoties izpildīt sodu, Ventspils brīvosta ignorē Covid-19 infekciju izplatības seku apkarošanas likuma 14.pantu, kurā teikts, ka “Valsts un pašvaldību institūcijas kā arī publiskās valsts institūcijas ir pakļautas personām, publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, brīvostām un rajoniem Privātsaimniecības, līdz 2021.gada 30.jūnijam atbrīvoti komersanti un citi saimnieciskās darbības veicēji, biedrības un institūcijas, kuras skārusi ārkārtējā situācija. sakarā ar Covid-19 izplatību no publiskas personas mantas un publiskas personas pārziņā esošas kapitālsabiedrības mantas īres maksājumiem vai lemj par nomas maksas samazināšanu e Maksājumi, kā arī nokavējuma procenti un līgumsodi maksājumu kavējuma gadījumā.

Alternatīvi, brīvosta no Ventspils pārvaldes apdraud uzņēmumu – ja Ventspils tirdzniecības osta nemaksās, pārvalde var pieņemt lēmumu par nomas līguma laušanu bez brīdinājuma vai tiesas.

Dīvains veids, kā sniegt palīdzību sarežģītā situācijā nonākušam uzņēmumam! Taču ir vēl vairāk – Latvijas amatpersonas pieprasa nebeidzamus pierādījumus, ka uzņēmuma saimniecisko darbību ietekmē globālie ierobežojumi, taču Eiropas Padome un Eiropas Parlaments apstiprinājuši interesantu grozījumu Regulā 2017/352 par ostām: «Ņemot vērā nopietnās sekas . Covid-19 uzliesmojuma dēļ ir lietderīgi atļaut ostas pārvaldes iestādei vai attiecīgajai iestādei pieņemt lēmumu par ostas infrastruktūras nodevu atcelšanu, apturēšanu, samazināšanu vai atlikšanu par laika posmu no 2020.gada 1.marta līdz oktobrim. 2020. gada 31. gads. »

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top