Mūsdienu politikas veidotāji saskaras ar sarežģītām problēmām, sākot no pandēmijām un globālām ģeopolitiskām problēmām līdz enerģētikas un klimata krīzēm. Zinātniskās zināšanas var palīdzēt viņiem precīzāk izprast problēmas un noteikt un novērtēt politikas iespējas.
Tomēr politikas veidošanas sasaiste ar zinātnisko izpēti nav viegls uzdevums. Zinātniskās kopienas un politikas veidotāji darbojas dažādās pasaulēs ar atšķirīgām kultūrām, vērtībām, stimuliem, valodām un laika skalām. Šī iemesla dēļ, lai pilnībā izmantotu zinātnes priekšrocības politikas jomā, ir vajadzīgas ciešākas saiknes starp zinātniekiem un politikas veidotājiem, kā arī biežāka un produktīvāka mijiedarbība.
Lai veicinātu diskusijas par zinātnisko pierādījumu un politikas veidošanas pieredzes labāku izmantošanu dalībvalstīs, Apvienotajā pētniecības komitejā un Pētniecības un inovāciju ģenerāldirektorātā (DG RTD) ar Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (REFORM ĢD) atbalstu. ), izstrādāja a UNHCR personāla darba dokuments (SWD) Par “Atbalsts un sasaiste ar politikas veidošanu dalībvalstīs ar zinātnisko pētniecību”. Šajā dokumentā ir izklāstīts politikas ekosistēmu zinātnes kapacitātes veidošanas pamatojums, kā arī izaicinājumi zinātnes un politikas saskarnē, izceļot labu praksi un pieejamos ES instrumentus, lai atbalstītu dalībvalstu kapacitātes palielināšanu zinātnes jomā politikas jomā.
Personāla darba dokuments kā kompass uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai
Šis dokuments ir pirmais solis, lai rosinātu valstu un Eiropas diskusijas par to, kā labāk savienot zinātnieku kopienu un politikas veidotājus. Tā reaģē uz pašreizējām ES un valstu iniciatīvām, lai atbalstītu uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, sākot no izmaiņām pētniecības novērtēšanā un zināšanu vērtēšanas politikā, līdz tādu organizāciju skaita palielināšanai, kuras ir valdības ietvaros un tās tuvumā, kas cenšas mobilizēt un asimilēt zinātnisko ieguldījumu politikas veidošanā.
Zinātniskās zināšanas palīdz izprast problēmas, izstrādāt uz pierādījumiem balstītas politikas atbildes un novērtēt politikas pasākumu ietekmi. Piemēram, zinātniskā modelēšana, kas apvieno epidemioloģijas, virusoloģijas un matemātikas atziņas, ir palīdzējusi politikas veidotājiem paredzēt Covid-19 izplatību, kā arī ierobežojumu ieviešanas un atcelšanas laiku. Modelēšana ir palīdzējusi politikas veidotājiem samazināt slogu veselības sistēmām, glābt dzīvības un slogu ekonomikai, lai saglabātu darbavietas. Taču COVID-19 ir pārbaudījis arī attiecības starp zinātnieku aprindām un politikas veidotājiem un parādījis, ka var paveikt vairāk. Zinātniskās zināšanas bieži vien nesasniedz pareizos politikas veidotājus īstajā laikā vai pareizajā formā. Tāpat politikas veidotāji ne vienmēr zina, kā izmantot saņemto informāciju.
Komisijas dokumenta mērķis ir rosināt diskusijas par zinātnes sasaisti ar politikas veidošanu ES dalībvalstīs, iezīmējot politikas zinātnes pamatojumu, pārrunājot kopīgus izaicinājumus un prezentējot ES atbalsta mehānismus. Viņš arī uzsver, ka zinātne politikas labā ir kolektīvs uzdevums, kurā jāietver visi valdības līmeņi un visas zinātnes disciplīnas.
Apzinātas politikas veidošanas kapacitātes veidošana pārvaldībā un valsts pārvaldē
Uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanai ir jāveido un jāsasaista spējas efektīvākai zinātnieku un politikas veidotāju sadarbībai, kā arī uzlabota politikas koordinācija un sadarbība starp dažādiem departamentiem un valdības līmeņiem. Labi izstrādātām, uz pierādījumiem balstītām politikas veidošanas sistēmām ir nepieciešams zināšanu starpniekiem un robežorganizācijām, lai izveidotu saiknes starp pētniecību un politikas veidotājiem, kā arī savstarpēji saistītus ministriju zinātnes padomnieku, zināšanu veidotāju un analītisko vienību tīklus valdībā.
Tomēr pastāvošās sistēmas bieži raksturo dalībnieku sadrumstalotība un neskaidrība šo tīklu no zinātnes uz politiku darbībā. Šīs problēmas saasina bieži vien nepietiekamie resursi zināšanu, pierādījumu un pārvaldības mobilizācijai valsts pārvaldē, kā arī vispārējas koordinācijas un komunikācijas trūkums starp dažādām sistēmas sastāvdaļām un dalībniekiem.
JRC kopā ar ESAO divus gadus strādās ar septiņām dalībvalstīm (Grieķiju, Beļģiju, Čehiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Nīderlandi), lai palielinātu iesaistīto dalībvalstu spēju uzlabot efektivitāti. to valsts pārvaldes iestādēm sniegt zinātniskās zināšanas un izmantot tās politikas veidošanā. Šo projektu atbalsta Tehniskā atbalsta rīks. Šī projekta daudzvalstu dimensija būs iespēja saņēmējiem gūt labumu no partnervalstīs gūtajām atziņām un gūt labumu no savstarpējas mācīšanās un prakses apmaiņas.
