Nedēļā, kad morāli bankrotējušais klauns Džonsons bija virsrakstos, es atkal jutu, ka ir svarīgi koncentrēt prātu. Nav šaubu, ka galu galā viņu pamestu “vīrieši un sievietes pelēkos uzvalkos” un viņu aizstātu kāds kompetentāks.
Es saprotu, ka viskompetentākais un visticamākais viņu aizvietos mazais kāmis Džonijs. Viņam, iespējams, vēl nav šādam amatam nepieciešamās harizmas, taču ar laiku un pieredzi esmu pārliecināts, ka viņam veiksies lieliski, un tas noteikti būs milzīgs uzlabojums pašreizējam amatam. Ja nopietni, tad konservatīvie atkal mēģinās sevi izgudrot no jauna, taču atcerēsimies, par ko tas viss ir un par ko tas vienmēr ir bijis.
The World Population Review publicēja 2021. gada sarakstu ar bagātības nevienlīdzību pa valstīm visā pasaulē, izmantojot Džini indeksu. Man šķita, ka būtu interesanti izmantot šo sarakstu, lai izveidotu atsevišķu visu ES valstu un Apvienotās Karalistes sarakstu. Valsts ar vismazāko nevienlīdzību ir #1, un valstis kļūst par nevienlīdzīgākajām sarakstā:
1. Slovēnija
2. Čehija
3. Beļģija
4. Somija
5. Holande
6. Dānija
7- Malta
8. Ungārija
9. Horvātija
10. Zviedrija
11. Polija
12- Igaunija
13. Austrija
14. Īrija
15. Vācija
16 Francija
17- Kipra
18. Grieķija
19. Portugāle
20. Spānija
21. Apvienotā Karaliste
22- Latvija
23- Luksemburga
24- Lietuva
25- Rumānija
26- Itālija
27- Bulgārija
Esmu pārliecināts, ka daudzi eksperti izteiks ļoti sarežģītus argumentus, lai apgalvotu, ka šādus sarakstus vajadzētu ņemt vērā ar nelielu sāls šķipsniņu dažādu sarežģītu ekonomisko un sociālo faktoru dēļ. Tomēr mums nav jābūt raķešu zinātniekiem, lai nebūtu pilnībā pārsteigti par Apvienotās Karalistes zemo augumu pēc plaši izplatītās galējās nabadzības gadiem pretstatā šausmīgi milzīgajai bagātībai skalas otrā galā.
Es negribu dzīvot valstī, kur netīro bagāto bagātības tiek pelnītas uz netīro nabagu muguras. Paturot to prātā, manuprāt, tiklīdz ir sasniegta neatkarība, 1., 2. un 3. prioritātei, sākot no pirmās dienas, būtu jādara viss, kas jādara, lai uzlabotu dzīvi tiem, kuri ir atstāti pārāk ilgi.
Es nevēlos dzirdēt argumentus par to, cik tas ir sarežģīti. Politiķi ar sīvu apņēmību, ko virza vienots domāšanas veids, lai tas notiktu, var un darīs to. Izsakoties tā, jums, cerams, radīsies “I’m fine Jack” skatījums uz dzīvi, kas pēc neatkarības atgūšanas Skotijas sabiedrībā kļūs tikpat nevēlams kā lifts!
Tāpēc es ceru, ka tad, kad mēs beidzot dzīvosim neatkarīgajā Skotijā, viņa pakāpsies līgas tabulā, cik ātri vien iespējams. Tas, kā jebkuras valsts politiķi var pretendēt uz panākumiem uz milzīgās plaisas starp bagātajiem un nabagajiem fona, ir zemiski.
Vieglāk sakot, es nekad neesmu tik ļoti vēlējies, lai būtu pirmais ministrs. Pēc mūsu neatkarības atgūšanas, kad Nikola, pieņemot, ka viņa joprojām ir vadītāja, apmeklē savu pirmo pasaules līderu konferenci, kas berzēja savus plecus ar “lielajiem un labajiem” (no kuriem daudzi nebūs ne lieliski, ne labi), man tas patiktu tikai tad, ja tika prezentēti šādi: “Dāmas un kungi, vai jūs, lūdzu, salieciet rokas par Nikolas Stērdženas pirmo runu pēc Skotijas neatkarības iegūšanas. Lūdzu, laipni lūdzam, Nikola Stērdžena, Skotijas vadītāja Honšova!”
Tagad tas būs foršs, tīrs matēts!
Ivors Telfers
Daleji līcis, Fifa
Pagājušajā nedēļā Sunday National lasīju, ka Džimijs Bučens žēlojas par Brexit negatīvajām sekām! Vai tas ir tas pats Džimijs Bučens, Skotijas jūras velšu asociācijas izpilddirektors, kurš ir atbalstījis balsošanas atvaļinājumu un licis nozarei pieņemt Brexit? Jā. Daudzi nozares pārstāvji ievēros viņa padomu un tagad saskarsies ar grūtībām, iztikas līdzekļu zaudēšanu un izbeigšanu. Bagātie uzņēmēji, piemēram, Bučana kungs, izdzīvos un uzplauks, kamēr daži, kas sekos viņa padomam, izdzīvos. Kauns par viņu.
Dž Makenzijs,
Irēnas tilts, Pērta
