Jaunas sankcijas Krievijā sāk nest augļus, Maskavai atzīstot deficīta ietekmi

Pēdējā Rietumu sankciju kārta pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā ir sākusi kropļot valsts ekonomiku.

Krievijas finanšu ministrs Kā ziņots, otrdien žurnālistiem sacīja Antons Siluanovs Septiņu lielo valstu grupas (G-7) noteiktie naftas cenu griesti papildus Eiropas Savienībai un Austrālijai rada spiedienu uz Krievijas eksporta ienākumiem, potenciāli palielinot Maskavas budžeta deficītu nākamgad virs gaidītajiem 2%.

Eksporta cenu ierobežošana jēlnaftai un Krievijas naftai varētu piespiest Irāku Kremlis nākamgad samazinās ražošanu par 5–7%.Ziņu aģentūra RIA piektdien citēja vicepremjera Aleksandra Novaka teikto. Tomēr amatpersonas ierosināja, ka Maskava spēs finansēt iztrūkumu, izmantojot iekšzemes obligāciju emisiju un savu lietus fondu.

27 Eiropas Savienības valstis jūnijā vienojās no 5.decembra aizliegt Krievijas jēlnaftas iegādi.

“Vēl ir pāragri pilnībā novērtēt G7 naftas cenu griestu un ES aizlieguma Krievijas jēlnaftas importam, kas stājās spēkā 5.decembrī, ietekmi, taču sākotnējās pazīmes liecina, ka Krievijas ekonomika sāk izjust savārgumu,” teica Nikolass Farrs. , Capital Economics ekonomists no Emerging Europe.

Biežākie dati liecina, ka Krievijas naftas eksports kopš sankciju ieviešanas ir samazinājies un starpība starp Brent jēlnaftas cenām un Urālu naftas cenām palielinājās līdz augstākajam līmenim pēdējo sešu mēnešu laikā. [last] nedēļa.”

Farrs norādīja, ka tas saasinātu kaitējumu Krievijas enerģētikas ieņēmumiem, ko izraisījušas pēdējo mēnešu zemākās pasaules cenas. Starptautiskais etalons Brent jēlnaftas cena no oktobra augstākā līmeņa 98 dolāriem par barelu nokritās līdz aptuveni 77 dolāriem šī mēneša sākumā, otrdienas rītā Eiropā atkāpjoties līdz aptuveni 84,50 dolāriem par barelu.

Tikmēr Krievijas rubļa kurss attiecībā pret dolāru pagājušajā nedēļā nokritās par gandrīz 10%, padarot to par vissliktāko attīstības tirgu valūtu pēc tam, kad gada lielāko daļu nebija gaidīts.

Farrs minēja, ka viena no galvenajām rubļa vājināšanās sekām būtu augšupvērsts spiediens uz inflāciju augstāku importa izmaksu dēļ. uz Krievijas Banka (CBR) oktobrī pārtrauca virkni procentu likmju samazinājumu un pēc tam, kad decembrī nemainīja savu monetāro politiku, Brīdiniet, ka inflācijas riski “dominē” Vairāk nekā inflācijas inhibitors.

Ja rubļa kurss turpinās kristies 2023. gadā, Farrs ierosināja, ka Krievijas centrālajai bankai varētu nākties apsvērt iespēju atkārtoti paaugstināt procentu likmes, lai kontrolētu inflāciju, un Capital Economics uzskata, ka Krievijas noturības samazināšanās Rietumu sankciju priekšā parādīsies kā Galvenā tēma 2023. gadā.

“Krievija guva lielu labumu no uzlabotajiem tirdzniecības nosacījumiem, ko izraisīja augstākas preču cenas 2022. gadā, taču… šķiet, ka atbalsts ekonomikai tagad mazinās,” piektdien paziņojumā norādīja Farrs.

“Mēs uzskatām, ka Krievijas ekonomika 2023. gadā piedzīvos vēl vienu lejupslīdi. Tajā pašā laikā mazāki enerģijas ieņēmumi nozīmē, ka Krievijas bilances tiks pakļautas spiedienam.”

Būdams viens no galvenajiem Krievijas ekonomikas spēka pīlāriem šogad, Capital Economics sagaida, ka nākamajos mēnešos tekošā konta pārpalikums strauji samazināsies.

“Pastāv ievērojams risks, ka no 2024. gada būs nepieciešama ievērojama ārējā līdzsvara atjaunošana, kas saglabās ļoti gausu izaugsmi,” piebilda Farrs.