Šonedēļ sākas spraigas koalīcijas sarunas. Paredzams, ka koalīcijas partneri panāks vienošanos par konkrētiem uzdevumiem un vietu sadalījumu valdībā un parlamentā. Topošās valdības skelets pamazām sanāk kopā, liecina informācija par līdz šim apspriestajām tēmām.
Jaunā Vienotība (JV), Konsolidētais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) gatavojas veidot vairākuma koalīciju Saeimā XIV. Vietas tiks sadalītas pēc proporcionalitātes principa: JV ieguva 26 vietas, AS ieguva 15 vietas, bet AS ieguva 13 vietas.
Kopuzņēmums saņēma tādu pašu vietu skaitu, cik abas pārējās partijas kopā. Tā kā apvienotā partija vēlēšanās saņēma lielāko balsu skaitu, partijai tika uzticēta valdības veidošana. Tas nozīmē, ka partija nevar izvirzīt kandidātus Saeimas priekšsēdētāja amatam. Tā vietā šo vietu saņems partija ar otro visvairāk balsu, šajā gadījumā AS.
Bez jaunizveidotā premjera un klimata ministra rezidences valdībā ir 16 vietas, kas jāsadala koalīcijas deputātiem. JV valdībā var sagaidīt septiņas vietas, AS – piecas un NA – četras vietas. Turklāt koalīcijas deputātiem plānots apspriest vietas Saimas komitejās un citos amatos.
Šo amatu kandidātu vārdi pagaidām sīkāk apspriesti nav. Iespējamas vairākas kombinācijas.
JV vadītājs Krišjānis Kariņš var atkal kļūt par premjeru. Nav šaubu, ka valsts sekretāra amats var pāriet uz jebkuru citu, izņemot Edgaru Rinkovski. Arī prezidents Ērgls-Levits atbalsta pēdējā amata saglabāšanu.
Finanšu ministra amatu pārceļ Ministru prezidenta amatu ieņemošajai partijai. Visticamākais kandidāts izskatās Arvils Ašeradens. Vēl viena potenciālā kandidāte ir Evika Siliņa. Pēdējais tika minēts arī kā iespējamais iekšlietu ministra amata kandidāts.
Citas potenciālās kandidātes uz iepriekš minēto amatu ir Ināra Mērnsa.
Tā kā Anonīmie Narkotiku nespēja iegūt pietiekami daudz balsu, partija nevarēja atlasīt kandidātus no savu biedru vidus parlamenta priekšsēdētāja amatam. Tāpēc Mērnss tika piedāvāts kā kandidāts nodaļas vadīšanai.
Raimods Bergmanis (AS) tiek uzskatīts par ticamāko aizsardzības ministra amata kandidātu.
Iepriekš tika runāts, ka Saeimas priekšsēdētājas krēsls varētu tikt Inesei Lupitai Aignerei. Taču, kā minēts iepriekš, partija, kas saņēmusi vairākumu balsu, nevar piedāvāt kandidātus šim amatam.
Tas nozīmē, ka tie, visticamāk, tiks uzticēti Tieslietu ministrijai.
Arī bijušais premjerministrs Māris Kučinskis tiek uzskatīts par iespējamo kandidātu uz Pārstāvju palātas spīkera amatu. Arī Edvards Smiltēns ir potenciāls kandidāts, neskatoties uz viņa grūtajām saitēm ar JV.
Tika runāts par iespēju Mērnam kļūt par aizsardzības ministru un Bergmanim – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītāja krēslu. No otras puses, Kučinskis tiek uzskatīts arī par iekšlietu ministru.
Tas bija viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zell, kurš ierosināja, ka Mērnsam vajadzētu kļūt par vienas no “Spēka ministrijām” vadītāju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amats var pāriet uz Ādažu domes prezidentu Maesu Šperndoku.
Anda Čakša var kļūt par nākamo labklājības ministri. Noriss Pontols varētu palikt kultūras ministrs.
Kopuzņēmums varētu iegūt arī izglītības un zinātnes ministra amatu. Ašeradens kā iespējamais kandidāts minēts kopš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadīšanas trīspadsmitā Saeimas sasaukuma laikā.
Neviens no koalīcijas partneriem līdz šim nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.
Vislielākā neskaidrība šobrīd valda ekonomiskā bloka ministrijās. Tajos ietilpst Transporta departaments, Lauksaimniecības departaments, Ekonomikas departaments un Enerģētikas un klimata departaments, kas, iespējams, ir jauns.
Klīst runas, ka Kariņš vairs nevēlas sadarboties ar NA pārstāvi un pašreizējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nekandidē. Kopuzņēmums iepriekš bija paziņojis, ka Janiss Reisms, kurš nesaņēma pietiekami daudz balsu, lai iekļūtu 14. parlamentā, nespēs palikt finanšu ministra amatā.
Ja AS saņems Satiksmes ministriju, partija par saviem kandidātiem var izvēlēties Andri Kulbergu vai Latvijas Zaļās partijas līderi Edgaru Tavaru.
Ekonomikas ministrija varētu palikt Ilzes Indriksones (NA) pārziņā, savukārt jaunā EM varētu nonākt Jāņa Patmalnieka (JV) pārziņā.
Vairāk par šo tēmu: Koalīciju Latvijā veido trīs partijas; Progresīvā partija noraida “jaunākā brāļa” lomu
