MSF evakuē pacientus vilcienā uz Ļvovu
Redaktora piezīme: Nākamajā ierakstā ir ievainoto civiliedzīvotāju attēli.
MSF sadarbībā ar Ukrainas dzelzceļu un Veselības ministriju ir pabeigusi jauna medicīniskā vilciena nosūtīšanu 48 pacientiem, kas nāk no slimnīcām, kas atrodas tuvu frontes līnijai kara skartajos valsts austrumos. To vidū ir daži gados vecāki pacienti no ilgstošas aprūpes iestādēm, bet arī lielākā daļa ievainoto pacientu.
MSF komanda rūpējas par pacientiem medicīniskās evakuācijas vilcienā, kas 2022. gada 10. aprīlī ir ceļā uz Ukrainas rietumu pilsētu Ļvovu.
Dženija Savelova | AFP | Getty Images
MSF medmāsa rūpējas par Evinu Pereblicsu (pa labi), pacientu medicīniskās evakuācijas vilcienā, kas 2022. gada 10. aprīlī ir ceļā uz Ukrainas rietumu pilsētu Ļvovu.
Dženija Savelova | AFP | Getty Images
77 gadus vecā Praskovja 2022. gada 10. aprīlī vēro no medicīniskās evakuācijas vilciena loga, kas bija ceļā uz Ukrainas rietumu pilsētu Ļvovu.
Dženija Savelova | AFP | Getty Images
MSF ārsti Stigs Valravens (otrais no labās), 33, un Jaroslavs (pa kreisi), 39, aprūpē Olehu, 58, pacientu medicīniskās evakuācijas vilcienā, kas 2022. gada 10. aprīlī bija ceļā uz Ukrainas rietumu pilsētu Ļvovu.
Dženija Savelova | AFP | Getty Images
90 gadus vecā Ņina ir slima medicīniskās evakuācijas vilcienā, kas 2022. gada 10. aprīlī bija ceļā uz Ukrainas rietumu pilsētu Ļvovu.
Dženija Savelova | AFP | Getty Images
MSF sadarbībā ar Ukrainas dzelzceļu un Veselības ministriju ir pabeigusi jauna medicīniskā vilciena nosūtīšanu 48 pacientiem, kas nāk no slimnīcām, kas atrodas tuvu frontes līnijai kara skartajos valsts austrumos.
Dženija Savelova | AFP | Getty Images
Lavrovs saka, ka Krievija nepārtrauks savu militāro operāciju Ukrainā pirms miera sarunām
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Maskavā 2022. gada 8. aprīlī.
Aleksandrs Zemļiančenko | Afp | Getty Images
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Kremlis neapturēs savu militāro operāciju Ukrainā pirms nākamās miera sarunu kārtas, vēsta Reuters.
Viņa komentāri nākuši 47. dienā pēc Krievijas neizprovocētā uzbrukuma Ukrainai.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojam ir minēts Kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī Ukrainā cietuši 4232 civiliedzīvotāji. Šis skaitlis, kas atjaunināts 10. aprīlī, ietver 1793 nāves gadījumus un 2439 infekcijas.
– Sems Meredits
Krievija apgalvo, ka iznīcinājusi raķešu sistēmas S-300, ko Ukrainai piešķīrusi kāda Eiropas valsts
2022. gada 10. aprīlī no Dņipro lidostas paceļas dūmi.
Ronaldu svītrains | Afp | Getty Images
Krievija pirmdien paziņoja, ka izmantojusi spārnotās raķetes, lai iznīcinātu zenītraķešu sistēmas S-300, ko piegādājusi neidentificēta Eiropas valsts Ukraina.
Krievija svētdien raidīja spārnotās raķetes “Kalibr” uz četrām S-300 palaišanas ierīcēm, kas paslēptas lidmašīnu angārā Ukrainas pilsētas Dņipro pievārtē, paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Krievija paziņoja, ka uzbrukumā ievainoti 25 Ukrainas karavīri.
– Reuters
Ukraina norāda, ka pirmdien tika panākta vienošanās par deviņiem humānās palīdzības koridoriem
Ukrainas vicepremjere Irina Verčuka sacīja, ka pirmdien panākta vienošanās par deviņiem humānās palīdzības koridoriem cilvēku evakuācijai no aplenktajiem valsts austrumu reģioniem.
Verešuks sacīja, ka plānotās joslas ir piecas Luhanskas apgabalā, trīs Zaporožžas apgabalā un viena Doņeckas apgabalā.
– Sems Meredits
Zelenskis saka, ka Mariupolē ir desmitiem tūkstošu mirušo; Gandrīz 300 slimnīcas ir iznīcinātas
Zelenskis sacīja Dienvidkorejas likumdevējiem, ka Ukrainā ir iznīcinātas gandrīz 300 slimnīcas.
Chung Seung Joon | AFP | Getty Images
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunāja Dienvidkorejas likumdevējus, paziņojot valsts parlamentam, ka Krievijas uzbrukumā aplenktajai ostas pilsētai Mariupolei, visticamāk, gāja bojā desmitiem tūkstošu cilvēku.
“Lai gan krievi neapturēja uzbrukumu, viņi gribēja to darīt, lai Mariupole varētu kalpot par piemēru,” saskaņā ar vienu tulkojumu sacīja Zelenskis.
Viņš apsūdzēja Krieviju par mērķēšanu pret Ukrainas infrastruktūru, tostarp gandrīz 300 slimnīcām, un tās iznīcināšanu, kā arī brīdināja, ka desmitiem tūkstošu Krievijas karavīru ir gatavi nākamajam uzbrukumam.
“Nav cerību, ka Krievijas racionālā domāšana gūs virsroku un Krievija apstāsies. Krieviju var tikai piespiest to darīt,” sacīja Zeļenskis.
– Sems Meredits
Vācija saskata “milzīgas pazīmes” par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Barboka sacīja, ka Vācija saskata “milzīgas pazīmes” par kara noziegumiem Ukrainā.
Tomass Tručels | Fototehnoloģijas | Getty Images
Vācijas ārlietu ministre Annalina Barboka sacīja, ka ir “milzīgas pazīmes” par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā, piebilstot, ka ir nepieciešams nodrošināt visus pierādījumus, vēsta Reuters.
“Mums ir milzīgas pazīmes par kara noziegumiem,” pirms tikšanās ar Eiropas ministriem Luksemburgā sacīja Barboks. “Galu galā tiesām būs jāpieņem lēmums, bet mums ir svarīgi nodrošināt visus pierādījumus.”
“Kā Vācijas federālā valdība mēs jau esam skaidri norādījuši, ka tiks pilnībā pārtraukta fosilā kurināmā izmantošana, sākot ar oglēm, tad naftu un gāzi, un lai to varētu kopīgi īstenot Eiropas Savienībā, mums ir nepieciešams. kopīgs un koordinēts plāns fosilā kurināmā pakāpeniskai pārtraukšanai, lai varētu izstāties no ES. Eiropas”.
– Sems Meredits
Gubernators sacīja, ka Harkovas pilsētā Ukrainas ziemeļaustrumos pēdējo 24 stundu laikā bijuši 66 streiki.
Šajā fotoattēlā redzama daļēji iznīcināta piecstāvu daudzdzīvokļu ēka Ukrainas pilsētā Harkovā 2022. gada 10. aprīlī Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā.
Sergejs Boboks | Afp | Getty Images
Harkovas apgabala administrācijas vadītājs Ole Senegubovs sacīja, ka Krievijas spēki 24 stundu laikā veikuši gandrīz 66 triecienus pilsētas ziemeļaustrumos un tuvākajos punktos.
Senegubovs sacīja, ka uzbrukumos tika nogalināti 11 civiliedzīvotāji, tostarp 7 gadus vecs bērns, bet 14 cilvēki tika ievainoti. Skartās teritorijas ir Saltivka, Pyatiatki, Huludna Hora, Besochun, Zolochev, Balaklia un Derhachi.
CNBC nevarēja neatkarīgi pārbaudīt šo ziņojumu.
“Mēs esam aculiecinieki naidīgu izlūkošanas lidmašīnu darbībai reģionā,” saskaņā ar tulkojumu telegrammā sacīja Senegubovs.
– Sems Meredits
Ukraina brīdina, ka Krievijas dezinformācija varētu būt vērsta pret Rietumu likumdevējiem: “Nepakrītiet”
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba mudinājis Rietumu likumdevējus un medijus nemaldināties ar Krievijas dezinformāciju.
Fransuā Valherts | Afp | Getty Images
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba brīdinājis Rietumu likumdevējus par iespējamu “masveida” Krievijas dezinformācijas kampaņu par sankciju noteikšanu un ieroču piegādi Ukrainai.
“Krievija zina, ka ieroču piegādes Ukrainai ir būtiskas, un mobilizē visus spēkus, lai to grautu,” tviterī sacīja Kuļeba.
“Maskava ir organizējusi plašu mediju kampaņu, kuras mērķauditorija ir ārvalstu mediji un politiķi. Viņu troļļu fabrika var sūtīt surogātpasta e-pastus un pārpludināt ar viņiem komentārus. [disinformation] Ukrainā. Neiemīlies viņā, teica Koleba.
– Sems Meredits
Francijas Societe Generale Bank izstājas no Krievijas, pārdodot Rosbank akcijas. akciju lēciens 5%
Francijas Societe Generale paziņoja par plāniem izstāties no Krievijas.
Bloomberg | Bloomberg | Getty Images
Francijas banka Societe Generale Tā piekrita pārdot savu daļu Rosbank un Krievijas aizdevēja apdrošināšanas sabiedrībās Krievijas miljardiera Vladimira Potaņina dibinātajai investīciju kompānijai Interros Capital.
Bankas aiziešana no Krievijas notiek pēc pieaugošā spiediena sekot citu Rietumu uzņēmumu pēdās pēc Kremļa iebrukuma Ukrainā.
Societe Generale Viņa teica Paziņojumā tas norakstītu 2 miljardus eiro (2,1 miljardu ASV dolāru) no atsavināto darbību neto uzskaites vērtības un ārkārtēju bezskaidras naudas posteni, neietekmējot grupas 1,1 miljardu eiro kapitāla attiecību.
Societe Generale akcijas Londonas rīta tirdzniecībā pieauga gandrīz par 5%.
– Sems Meredits
Apvienotā Karaliste baidās, ka Krievija varētu izmantot fosfora munīciju aplenktajā Mariupoles pilsētā Ukrainā
Prokrievisko spēku karavīri stāv pie degošas ēkas Ukrainas un Krievijas konflikta laikā Ukrainas dienvidu ostas pilsētā Mariupolē, 2022. gada 10. aprīlī.
Aleksandrs Armošenko | Reuters
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas bombardēšana turpinās Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalos, kur Ukrainas spēki bija redzami “atvairot vairākus uzbrukumus, kuros tika iznīcināti Krievijas tanki, transportlīdzekļi un artilērijas tehnika”.
Ministrija brīdināja Krievijas spēkus, ka iepriekšēja fosfora munīcijas izmantošana Doņeckas apgabalā “paaugstina viņu turpmākās nodarbinātības iespēju Mariupolē, saasinoties cīņai par pilsētu”.
Tajā arī teikts, ka “Krievijas pastāvīgā paļaušanās uz nevadāmām bumbām samazina tās spēju atšķirt, kad mērķēt un veikt triecienus, vienlaikus ievērojami palielinot turpmāku civiliedzīvotāju upuru risku.”
– Sems Meredits
Karš, lai samazinātu Ukrainas IKP par vairāk nekā 45%, prognozē Pasaules Banka
Kviešu vārpas uz lauka netālu no Hrībini ciema Kijevas reģionā, Ukrainā, 2020. gada 17. jūlijs.
Valentīns Ogirenko | Reuters
Ukrainas ekonomiskā izlaide šogad, visticamāk, saruks par satriecošiem 45,1%, svētdien paziņoja Pasaules Banka, veicot jaunu kara ekonomisko seku novērtēšanu, jo Krievijas iebrukums apturēja uzņēmumus, ierobežoja eksportu un iznīcināja ražošanas jaudu.
Pasaules Banka arī prognozēja, ka Krievijas IKP 2022. gadam samazināsies par 11,2%, jo tiek sodītas ASV un to Rietumu sabiedroto noteiktās finansiālās sankcijas pret Krievijas bankām, valsts uzņēmumiem un citām institūcijām.
Paredzams, ka Pasaules Bankas Austrumeiropas reģionā, kurā ietilpst Ukraina, Baltkrievija un Moldova, šogad IKP samazināsies par 30,7% kara radīto satricinājumu un tirdzniecības traucējumu dēļ.
Runājot par Ukrainu, Pasaules Bankas ziņojumā lēsts, ka vairāk nekā puse valsts uzņēmumu ir slēgti, bet citi paliek atvērti un darbojas ar ievērojami mazāku jaudu nekā parasti. Jūras kravu pārvadājumu slēgšana no Ukrainas ir pārtraukusi aptuveni 90% no valsts graudu eksporta un pusi no kopējā eksporta.
– Reuters