Jaunākās Krievijas un Ukrainas kara ziņas: Putins Baltkrievijā izvieto kodolieročus, kamēr Vāgnera karaspēks evakuē Bahmutu

G7 samits: Zelenskis un Fumio Kišida noliek vainagus Miera memoriālajā parkā Hirosimā

Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis vienošanos ar savu sabiedroto Baltkrieviju par taktisko kodolieroču glabāšanu īpašā objektā, ko paredzēts pabeigt dažu nedēļu laikā.

Lai gan tā būtu pirmā reize, kad Maskavas kaujas lādiņi atrodas ārpus Krievijas robežām kopš Padomju Savienības sabrukuma, ASV jau ir šādi ieroči ar piecām NATO partnervalstīm.

Šāds solis notika, kad Krievijas algotņu grupējuma līderis Vāgners apgalvoja, ka Putina kungs var saskarties ar revolūciju, kas līdzīga tai, kas notika 1917. gadā, un zaudēt karu Ukrainā, ja vien elite nopietni nedomās karot, jo viņš nodod savus algotņus Bahmuts pārgāja uz Krievijas spēkiem un sāka atkāpties.

Jevgeņijs Prigožins sacīja, ka Ukraina gatavo pretuzbrukumu, kura mērķis ir atgriezt Krievijas spēkus pie robežām pirms 2014.gada, kad Krievija anektēja Krimu. Viņš piebilda, ka Ukraina mēģinās aplenkt Bahmutu un uzbruks Krimai.

“Visticamāk, šis scenārijs nenāks par labu Krievijai, tāpēc mums ir jāgatavojas kalnu karam,” viņš sacīja.

1685026497

Eiropas Savienība aicina Ķīnu uzņemties konstruktīvu lomu miera veicināšanā Ukrainā

Pēc augsta ES diplomāta tikšanās ar Ķīnas īpašo pārstāvi Eirāzijas lietās un bijušo vēstnieku Krievijā Li Hui, Eiropas Komisija atkārtoti aicināja Ķīnu uzņemties konstruktīvu lomu miera nodrošināšanā Ukrainā.

“Eiropas Savienība sagaida, ka Ķīna kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgā locekle spēlēs konstruktīvu lomu… un atgādinās par nepieciešamību ievērot suverenitātes, neatkarības un teritoriālās integritātes principus, bez nosacījumiem izvedot visus spēkus, militāros un aprīkojumu no visas Ukrainas teritorijas tās starptautiski atzītajās robežās,” teikts ES paziņojumā.

Pagājušajā nedēļā Li Hui apmeklēja Ukrainu un tikās ar prezidentu Volodimiru Zelenski Eiropas tūrē, ko Pekina raksturoja kā centienus veicināt miera sarunas un politisko noregulējumu. Viņam piektdien plānots apmeklēt Krieviju.

1685023706

Kipra atbalsta sankcijas pret Krieviju, ES ir jāatbalsta skartās nozares

“Kipra jau no paša sākuma piemēroja visas sankcijas, kas saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā,” pēc tikšanās ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu Berlīnē sacīja prezidents Nikoss Kristodulids. “Mēs esam vēstures labajā pusē un turpināsim tajā pašā virzienā.”

“Kad Eiropas rūpniecība maksā izmaksas mūsu pieņemto lēmumu dēļ — mūsu pieņemto pareizo lēmumu dēļ -, ES ir jāiesaistās, lai atbalstītu šīs nozares.”

(Autortiesības 2023 Associated Press. Visas tiesības aizsargātas)

Merama Zakira Huseina2023. gada 25. maijs 15:08

1685021452

Krievija paraksta vienošanos par taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā

Ceturtdien Krievija un Baltkrievija parakstīja vienošanos, kas formalizē Krievijas kodolieroču izvietošanas kārtību Baltkrievijas teritorijā. Ieroču kontrole paliks Maskavas ziņā.

Ar šo soli tika formalizēta vienošanās, par kuru iepriekš vienojās Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Putins iepriekš martā paziņoja, ka viņa valsts plāno Baltkrievijā izvietot taktiskus, salīdzinoši neliela darbības rādiusa maza ražīguma kodolieročus. Darījuma tinti notiek, Krievijai gatavojoties savai ilgi gaidītajai pretuzbrukumam Ukrainā.

Krievijas un Baltkrievijas amatpersonas šo soli skaidroja ar Rietumu naidīgumu.

Merama Zakira Huseina2023. gada 25. maijs 14:30

1685020252

Krievija izraida piecus zviedru diplomātus, paziņojusi, ka attiecības ir “bezprecedenta zemā līmenī”

Krievija ceturtdien paziņoja, ka izraidīs piecus zviedru diplomātus, ko tā raksturoja kā atbildes pasākumu par Zviedrijas “konfrontācijas kursu” attiecībās ar Krieviju.

Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka reaģē uz piecu tās diplomātiskā personāla izraidīšanu no Zviedrijas pagājušajā mēnesī, ko tā nodēvēja par “atklāti naidīgu soli”.

Attiecības starp abām valstīm ir saasinājušās, kopš Zviedrija pagājušajā gadā paziņoja par nodomu iestāties NATO pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Krievijas paziņojumā teikts, ka attiecības ir “sasniegušas vēl nebijušu līmeni”.

Merama Zakira Huseina2023. gada 25. maijs 14:10

1685018752

Krievija izsauc Vācijas, Dānijas un Zviedrijas sūtņus saistībā ar “apstrēgušo” Nord Stream izmeklēšanu

Vairāki neizskaidrojami zemūdens sprādzieni pārrāva jaunizbūvētos Nord Stream 1 un Nord Stream 2 cauruļvadus, kas savieno Krieviju un Vāciju pāri Baltijas jūrai 2022. gada septembrī.

Sprādzieni notikuši divās ekonomiskajās zonās Zviedrijā un Dānijā, un abas valstis norāda, ka sprādzieni bijuši tīši, taču abas amatpersonas pagaidām nav identificētas. Abas valstis un Vācija izmeklē notikušo.

Paziņojumā Krievijas Ārlietu ministrija apsūdzēja abus trijnieku apzinātā vilkšanā un mēģinājumā slēpt, kas stāv aiz sprādzieniem.

Viņa sacīja, ka nav apmierināta ar to, ko viņa raksturoja kā neskaidro izmeklēšanas raksturu un viņas atteikšanos sadarboties ar Krieviju.

Tika atzīmēts, ka šīs valstis nav ieinteresētas šīs diversijas patieso apstākļu noskaidrošanā. Gluži pretēji, viņi vilcina savus centienus un cenšas slēpt nozieguma pēdas un patiesos vainīgos, kas, mūsuprāt, atrodas aiz zināmām valstīm.

“Nav nejaušība, ka medijos ir izmestas neticamas “nopludinātas” versijas (par notikušo), lai mēģinātu saduļķot ūdeņus.”

ASV un NATO notikušo raksturoja kā “sabotāžas aktu”. Maskava vainoja Rietumus. Neviena no pusēm neiesniedza pierādījumus.

Ministrija norādīja, ka Maskava turpinās mēģināt nodrošināt, lai Vācija, Dānija un Zviedrija veiktu objektīvu izmeklēšanu, kurā piedalās arī Krievija.

Merama Zakira Huseina2023. gada 25. maijs 13:45

1685017252

Tiešraide: Pentagona vadītājs Loids Ostins uzstājas Ukrainas Aizsardzības komunikāciju grupas sanāksmē

Skatieties tiešraidē, kā ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins saka ievadvārdus Ukrainas aizsardzības sadarbības grupas sanāksmē.

Merama Zakira Huseina2023. gada 25. maijs 13:20

1685016225

NATO vadītājs sacīja, ka Ukrainai nevajadzētu pievienoties aliansei, kamēr Krievijas iebrukums nav beidzies

Alianses vadītājs sacīja, ka Ukraina nevarēs iestāties NATO, kamēr turpināsies Krievijas iebrukums.

“Kļūšana par biedru kara vidū nav darba kārtībā,” sacīja Jenss Stoltenbergs. “Jautājums ir par to, kas notiek, kad karš beidzas.”

Pagājušā gada septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis paziņoja par pieteikumu ātrai dalībai NATO pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins četrus daļēji okupētos Ukrainas reģionus pasludināja par Krievijas teritoriju, ko tā anektēja Maskavas iebrukuma ietvaros. Kopš tā laika no NATO dalībvalstīm ir dzirdēts daudz banalitātes par to, kā Ukraina varētu pievienoties aliansei, taču ir maz konkrētu darbību, jo daži Kijevas Rietumu sabiedrotie uztraucas par soļiem, kas varētu mudināt NATO uz aktīvu karu ar Krieviju.

READ  Joavs Galants: Ultraortodoksālie ebreji ir jāiesaista IDF - Izraēlas ziņas

ASV Vācijas Māršala fonda domnīcas rīkotajā pasākumā Briselē Stoltenbergs atzina koalīcijas atšķirības jautājumā par to, kā risināt Kijevas dalības ambīcijas.

Merama Zakira Huseina2023. gada 25. maijs 13:03

1685013204

Liecinieks: Vāgnera vadītājs saka, ka Krievijas spēki atkāpjas no Bahmutas

Līderis Vāgners saka, ka Krievijas spēki atkāpjas no Bahmutas

Merama Zakira Huseina2023. gada 25. maijs 12:13

1685012112

Ukraina ziņo, ka Krievijas karavīri Bahmutas nomalē nomainījuši Vāgnera vienības

Aizsardzības ministra vietniece Hanna Maliāra ceturtdien paziņoja, ka Krievija savas Vāgnera īpašās militārās vienības Bahmutas pievārtē ir aizstājusi ar regulārajiem karavīriem, bet grupējuma kaujinieki paliek izpostītajā pilsētā.

Viņas komentāri vismaz daļēji apstiprināja Vāgnera dibinātāja Jevgeņija Prigožina paziņojumu, ka viņa grupējums ir sācis izvest savus spēkus no Bahmutas Austrumukrainā un nodevis savas pozīcijas Krievijas regulārajiem spēkiem.

Merama Zakira Huseina2023. gada 25. maijs 11:55

1685009315

Krievija abpusēji slēdz Zviedrijas konsulātu un izraida diplomātus

Krievija ceturtdien paziņoja, ka tā slēgs Zviedrijas konsulātu Sanktpēterburgā un tā īpašo misiju Zviedrijas otrajā pilsētā Gēteborgā, izraidot piecus zviedru diplomātus pēc tam, kad Stokholma pagājušajā mēnesī izraidīja piecus krievus.

Stokholma pagājušajā mēnesī paziņoja, ka ir izraidījusi diplomātus bažām par spiegošanu. Krievijas Ārlietu ministrija izraidīšanu raksturoja kā “atklāti naidīgu soli”.

Tā paziņoja, ka no septembra atsauc savu piekrišanu Zviedrijas konsulātam Sanktpēterburgā.

Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrēms savā paziņojumā norādīja, ka šīs ziņas ir “dziļi nožēlojamas” un “vēl viens apstiprinājums negatīvajai politiskajai attīstībai Krievijā un valsts starptautiskajai izolācijai”.

Krievija izvēlējās izraidīt zviedru diplomātus, kuri strādāja Vīnes konvencijas ietvaros un veica ierastās diplomātiskās darbības Krievijā. Mēs arī ļoti nožēlojam Krievijas paziņojumu par ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā.

Attiecības starp abām valstīm ir saasinājušās, kopš Zviedrija pagājušajā gadā paziņoja par nodomu iestāties NATO pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Krievijas paziņojumā teikts, ka attiecības ir “sasniegušas vēl nebijušu līmeni”.

Merama Zakira Huseina2023. gada 25. maijs 11:08

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top