Izrāvienu Ukrainā nav, bet NATO un Krievija raugās uz turpmākām sarunām – WSOC TV

ASV un NATO ir noraidījušas galvenās Krievijas drošības prasības, lai mazinātu spriedzi pār Ukrainu Taču viņš trešdien atstāja atklātu iespēju turpināt sarunas ar Maskavu par bruņojuma kontroli, raķešu izvietošanu un veidiem, kā novērst militāras avārijas starp Krieviju un Rietumiem.

Lēmumi tika pieņemti NATO un Krievijas padomes sanāksmē, kas bija pirmā šāda veida sanāksme vairāk nekā divu gadu laikā. Krievijas delegācija no sarunām neizstājās un palika atvērta turpmākām diskusijām pēc savu galveno nostāju noraidīšanas, kas tika uzskatītas par pozitīvām piezīmēm. Nedēļa augsta līmeņa tikšanās Lai atvairītu baiso Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas, lai NATO izvestu savus spēkus un militāro tehniku ​​no Krievijas kaimiņvalstīm, kuru vidū ir Ukraina, kā arī NATO sabiedrotās valstis, piemēram, Igaunija, Latvija un Lietuva. Kā Putins prasīja 30 valstu militārā alianse Piekrist nepieņemt citus dalībniekus.

Uzstājoties pēc tikšanās NATO galvenajā mītnē Briselē, ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šermena atkārtoti uzsvēra, ka dažas Putina drošības prasības “nav tikai sākums”.

“Mēs neslēgsim durvis NATO atvērto durvju politikai,” viņa sacīja žurnālistiem pēc gandrīz četras stundas ilgām sarunām. Mēs nepiekritīsim, ka NATO nevar paplašināties tālāk.

Sanāksme tika sasaukta, jo aptuveni 100 000 kaujas gatavu Krievijas karavīru, tanku un smagās militārās tehnikas tika sapulcēti netālu no Ukrainas austrumu robežas. Šis pieaugums izraisīja dziļas bažas Kijevā un Rietumos, ka Maskava gatavojas iebrukumam.

Krievija noliedz, ka tai būtu jauni plāni uzbrukt savai kaimiņvalstij, un savukārt apsūdz Rietumus, ka tie apdraud tās drošību, izvietojot Centrāleiropā un Austrumeiropā militāro personālu un aprīkojumu.

Lai gan Šermans norādīja, ka “eskalācija, maigi izsakoties, nerada optimālus apstākļus diplomātijai”, viņš arī pēc Briseles sanāksmes pauda optimismu, ņemot vērā, ka Maskava nav noraidījusi ideju par turpmākām sarunām.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš vadīja sanāksmi, sacīja, ka NATO valstis un Krievijas sūtņi “izteica nepieciešamību atsākt dialogu un izpētīt turpmāko sanāksmju grafiku”.

Stoltenbergs sacīja, ka NATO vēlas apspriest veidus, kā novērst nopietnas militāras avārijas vai incidentus, kuros iesaistīta Krievija un Rietumu sabiedrotie, samazināt kosmosa un kiberdraudus, kā arī noteikt ierobežojumus raķešu izvietošanai un citām bruņojuma kontroles iniciatīvām.

Taču Stoltenbergs sacīja, ka nekādas sarunas par Ukrainu nebūs vieglas. Krievija anektēja Krimu no Ukrainas un atbalstīja separātistu sacelšanos Ukrainas austrumu industriālajā centrā 2014. gadā. Kopš tā laika kaujās ir nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku.

“Šajā jautājumā pastāv lielas domstarpības starp NATO sabiedrotajiem un Krieviju” attiecībā uz Ukrainas potenciālo dalību NATO, žurnālistiem sacīja Stoltenbergs pēc tam, kad viņš nosauca “ļoti nopietnu un tiešu apmaiņu” ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Aleksandru Gruško un aizsardzības ministra vietnieku Aleksandru Fominu.

Stoltenbergs uzsvēra, ka Ukrainai ir tiesības lemt par saviem turpmākajiem drošības pasākumiem un NATO arī turpmāk atstās durvis atvērtas jaunām dalībvalstīm.

“Nevienam citam nav ko teikt, un, protams, Krievijai nav veto,” viņš teica.

Gruško, kurš trešdien notikušās sarunas raksturoja kā “nopietnas, dziļas un saturiskas”, atbildēja, ka “brīvību izvēlēties veidus, kā nodrošināt savu drošību, nedrīkst īstenot tādā veidā, kas pārkāpj citu personu likumīgās drošības intereses”.

Viņš neizslēdza turpmākas diskusijas ar Rietumu sabiedrotajiem, taču izsmēja NATO apliecinājumus, ka tā neapdraud Krieviju, un brīdināja, ka alianses mēģinājumi nodrošināt savu drošību, atturot Krieviju, ir lemti neveiksmei.

Gruško sacīja: “Ja NATO izvēlēsies atturēšanas politiku, mēs atbildēsim ar pretatturēšanas politiku. Ja tas pāries uz iebiedēšanu, mēs atbildēsim ar pretbiedēšanu. Un, ja tā meklēs vājās vietas Krievijas aizsardzības sistēmā, mēs Tā nav mūsu izvēle, bet mums nav citu iespēju, ja neesam apgāzuši pašreizējo ārkārtīgi bīstamo notikumu gaitu.

NATO-Krievijas padome tika izveidota pirms diviem gadu desmitiem, taču sanāksmes tika apturētas, kad Krievija anektēja Krimu pirms gandrīz astoņiem gadiem. Kopš tā laika tā ir tikusies tikai sporādiski.

Maskava Līguma projekts Ar NATO valstīm un skatu līgums Starp Krieviju un ASV būtu nepieciešams NATO pārtraukt visus dalības plānus, ne tikai ar Ukrainu, un samazināt savu klātbūtni valstīs, kas atrodas tuvu Krievijas robežām.

Piekrišana šādam līgumam nozīmētu NATO atteikšanos no sava dibināšanas līguma pamatprincipa, kas nosaka, ka alianse var uzaicināt jebkuru Eiropas valsti, kas vēlas sniegt savu ieguldījumu drošībā Ziemeļatlantijas reģionā un pildīt savas dalības saistības.

Krievijas projekts arī ierosināja abpusējus ierobežojumus kara spēlēm un uzticības veidošanas pasākumus, lai novērstu negadījumus, kuros iesaistīti karakuģi un lidmašīnas. Gruško sacīja, ka Krievija ir gatava turpināt diskusijas par šiem jautājumiem un bruņojuma kontroles soļiem, piemēram, vidēja darbības rādiusa raķešu neizvietošanu Eiropā.

Trešdien ASV demokrātu senatori nāca klajā ar savu Baltā nama atbalstīto tiesību aktu priekšlikumu, kas to nostiprinātu Sankcijas pret Krieviju Ja nosūtīs karaspēku uz Ukrainu. Darbības vērstas pret Putinu, viņa augstākajiem civilajiem un militārajiem vadītājiem un Krievijas vadošajām finanšu iestādēm.

___

Šajā ziņojumā piedalījās Vladimirs Isačenkovs Maskavā, Elaine Knekmeijere Vašingtonā un Gerijs Tanners Tallinā, Igaunijā.

Autortiesības 2022 The Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt bez atļaujas.