Izjūk ierastais bizness: pasliktinās Ķīnas un ES attiecības

Tas bija augsta līmeņa samits, kuram bija jāuzsver nepieciešamība sadarboties, stājoties pretī globāliem izaicinājumiem.

Tā vietā ļoti gaidītā Ķīnas un Eiropas Savienības līderu virtuālā tikšanās šā mēneša sākumā kļuva par pretēju viedokļu apmaiņu, kas iezīmēja atšķirīgos ceļus starp abām lielvarām.

Šodienas tēma bija Krievijas iebrukums Ukrainā, Briselei mudinot Pekinu ieņemt skaidru nostāju karā, izmantot savu “nozīmīgo sviru” pār Maskavu, lai palīdzētu panākt tūlītēju pamieru, un sniegt garantijas, ka tā neatbalstīs Krieviju ne militāri, ne palīdzēs tai apiet. starptautiskās sankcijas.

Kopumā šīm sankcijām ir pievienojušās vairāk nekā 40 valstis. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pēc sanāksmes sacīja, ka jebkurš Pekinas solis atbalstīt Maskavu militāri nodarīs “lielu kaitējumu Ķīnas reputācijai”.

ES prezidents piebilda, ka šāds solis var izraisīt starptautisku kompāniju masveida aizplūšanu no Ķīnas, kā tas notiek Krievijā. Katru dienu Ķīna un Eiropas Savienība tirgo preces un pakalpojumus aptuveni 2 miljardu eiro (apmēram 273,5 miljardu jenu) vērtībā. Salīdzinājumam, tirdzniecība starp Ķīnu un Krieviju ir tikai aptuveni 330 miljoni eiro dienā. Tāpēc es brīdināju, ka kara pagarināšana un tā radītie traucējumi globālajā ekonomikā nav neviena un noteikti nav Ķīnas interesēs.

‘kurlās ausis’

Fon der Leiena brīdinājumus izraisīja Pekinas nesen paziņotā “bezrobežu” stratēģiskā partnerība ar Maskavu un tās neviennozīmīgā nostāja pret Krievijas iebrukumu.

No vienas puses, Pekina ir paudusi bažas par karu. Ķīna arī sniedz humāno palīdzību Ukrainai, veicina tiešas miera sarunas starp Maskavu un Kijevu un atkārtoti apliecina savu pārliecību, ka ir jāaizsargā visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte.

Taču, no otras puses, Pekina strādā, lai veidotu ciešākas tirdzniecības, enerģētikas un drošības saites ar Maskavu, jo abas puses pēdējos gados arvien vairāk vienojas par ģeopolitiskiem jautājumiem. Lai gan Pekina nekad nav paudusi atbalstu karam, tā vairākkārt ir aicinājusi Krievijas “likumīgās” drošības prasības “uztvert nopietni un pienācīgi risināt” NATO paplašināšanās virzienā uz austrumiem.

Ķīnas premjerministrs Li Kecjans samitā sacīja ES līderiem, ka Pekina virzīsies uz miera sarunām “savā veidā”, savukārt prezidents Sji Dzjiņpins mudināja Eiropu pašai veidot savu priekšstatu par Ķīnu un pieņemt “neatkarīgu” Ķīnas politiku, kas ir aizklāta kritika. Ķīna. Bloka ārpolitikas skaidra saskaņošana ar ASV.

Tā kā Pekina nesniedza garantijas par Ukrainu, ES ārpolitikas vadītājs Hoseps Borels samitu raksturoja kā “nedzirdīgo dialogu”.

Ķīna gribēja nolikt malā mūsu domstarpības par Ukrainu – viņi nevēlējās runāt par Ukrainu. Viņi nevēlējās runāt par cilvēktiesībām un citiem jautājumiem, tā vietā koncentrējoties uz pozitīvo. Eiropas puse lika saprast, ka šī “sadalīšana” nav iespējama un nav pieņemama.”

Pieaugošā politiskā sašķeltība

Sašķeltība starp Briseli un Pekinu, kas pieauga jau ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, arī kļuva acīmredzama, kad fon der Leiens pēc samita izteicās, ka daudzos divpusējos jautājumos ir panākts neliels progress vai nav panākts vispār.

Galvenie jautājumi bija, pēc ES domām, nelegālie Ķīnas tirdzniecības ierobežojumi, kas Lietuvai noteikti pēc tam, kad Taivāna centās ciešāk sadarboties ar Taivānu, Ķīnas sankcijas pret Eiropas Parlamenta deputātiem, ES bažas par cilvēktiesībām un darba tiesībām dažos Ķīnas reģionos un grūtības, ar kurām saskaras Eiropas uzņēmumi. Ķīnas tirgus sasniegšanā un darbā.

Nesaskaņas šajos jautājumos ir pēdējā pazīme, ka Ķīnas un ES attiecības vairs nedarbojas kā parasti. Viņi arī norāda uz arvien sarežģītākām attiecībām, kas vismaz politiskā ziņā jau vairākus gadus ir lejupejošā spirālē.

Viena no lielākajām pārmaiņām divpusējās attiecībās notika 2019. gada martā, kad Brisele pastiprināja savu pieeju Pekinai daudzu to pašu iemeslu dēļ, ko darīja Amerikas Savienotās Valstis, tostarp dažu Ķīnas politisko un ekonomisko politiku, izmantojot iniciatīvu Belt and Road, kas arī daļēji attiecas uz . No Eiropas – papildus pieaugošajām bažām par Pekinas tirdzniecības praksi un pieaugošo pašpārliecinātību Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Tā rezultātā Brisele pirmo reizi minēja Ķīnu kā ne tikai sadarbības un sarunu partneri, bet arī “ekonomisku konkurentu, tiecoties pēc tehnoloģiskās līderības, un sistēmisku konkurentu alternatīvu pārvaldības modeļu veicināšanā”.

Profesors Li Šens, attīstības un starptautisko attiecību eksperts Olborgas Universitātē Dānijā, sacīja, ka Ķīnas un ES attiecības ir nepārtraukti pasliktinājušās, kopš ES 2021. gada maijā apturēja Visaptverošo investīciju līgumu ar Ķīnu sakarā ar Honkongas domstarpību apspiešanu. Cilvēktiesību pārkāpumi Siņdzjanā. Līguma apturēšana mudināja abas puses viena pret otru uzlikt sankcijas.

Viņš arī uzskata, ka Rietumu uztvere par Ķīnu kā pārskatīšanas spēku — spēku, kas arvien vairāk pieskaņojas Krievijai — kā Eiropas politikas noteicēju Austrumāzijas valstī.

Ķīnas perspektīva

Kādas Ķīna redz attiecības ar Eiropu?

Kā norāda Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra direktore Latvijā Una Bērzinga Sirenkova, Pekina uzskata, ka ES ārpolitiskās norādes ņem no Vašingtonas.

Ķīna to skaidro ar Eiropas drošības atkarību no Vašingtonas NATO ietvaros. Birzenka-Sirenkova sacīja, ka Pekinai ideja par Eiropas stratēģisko neatkarību patīk tieši tāpēc, ka tas nozīmētu mazāku paļaušanos uz ES uz transatlantisko aliansi un attiecīgi mazāku kritiku un ciešāku saikni ar Ķīnu.

Taču realitāte, viņa sacīja, nav tik vienkārša, apgalvojot, ka Eiropas politika galvenokārt ir tās nacionālo un reģionālo sūdzību rezultāts pret Pekinu.

Tomēr Berezinka-Sirenkova sacīja, ka runas par Eiropas stratēģisko autonomiju Briselē tiek aizkavētas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, ES argumentējot, ka nav ne īstais laiks, ne vieta, lai attālinātos no ciešajām attiecībām ar Vašingtonu.

Sjiņs norādīja, ka tieši tāpēc Pekina neuzticas, ka ES darbosies kā pilnībā neatkarīga dalībniece svarīgos ģeopolitiskos jautājumos.

“Ķīnas elite ir pārliecināta, ka Ķīnas un Amerikas sāncensības gaitā Brisele neapšaubāmi būs Vašingtonas pusē,” viņš sacīja.

Ukrainas kara rezultātā Ķīnai tagad nākas saskarties ar faktu, ka konflikts tuvina Eiropas valstis Vašingtonai un paplašina šķelšanos starp Briseli un Pekinu.

ielieciet sarkano līniju

Neraugoties uz pieaugošo jautājumu skaitu, par kuriem tām ir pretēji viedokļi, gan Ķīna, gan ES līdz šim nevēlas riskēt ar krasu divpusējo attiecību pasliktināšanos. Afterral, Ķīna ir lielākais Eiropas Savienības tirdzniecības partneris.

Tajā pašā laikā Ķīnas apetīte pēc ārvalstu investīcijām un eksporta tirgiem joprojām ir augsta šīs ekonomikas lejupslīdes laikā. Pekina, kas pieliek visas pūles, lai sasniegtu savu 5,5% ekonomiskās izaugsmes mērķi šogad, ņemot vērā nekustamo īpašumu tirgus stagnāciju un iedzīvotāju skaita samazināšanos, maz ticams, ka vēl vairāk saasinās attiecības ar Briseli. Abām pusēm ir daudz ko zaudēt attiecību sabrukuma dēļ.

Taču Eiropas Savienība, iespējams, ir novilkusi sarkano līniju ar savu jaunāko brīdinājumu par Ukrainu.

“ES un Ķīnas attiecību nākotni lielā mērā noteiks Ķīnas pieeja karam Ukrainā,” sacīja Eiropadomes Ārējo attiecību padomes Āzijas programmas direktore Janka Ortela. Ja Ķīna atklāti graus noteikto sankciju režīmu, tam būs sekas. Tagad tas nevar būt skaidrāks.”