Ņemot vērā, ka vakcinācijas centieni Latvijā ir lēni, tālmācība skolās turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien, 2. martā, sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Zublenska.
Viņa sacīja, ka nav ļoti optimistiska, ka skolotājus Latvijā var ātri vakcinēt no 5. aprīļa. Tas var izrādīties pretējs – lēns potēšanas process var likt skolotājiem uzzīmēt īso salmiņu. Ja vakcinēti pārāk maz skolotāju, skolās nebūs iespējams atsākt regulāru mācīšanu.
Šuplinska uzsver – Lai mazinātu bērnu stresu, skolotāji un vecāki var organizēt formālas un neformālas izglītības grupas ārzemēs grupām līdz 20 cilvēkiem.
Pēc viņas teiktā, formālā izglītība var ietvert līdz piecām aktivitātēm, bet neformālā – līdz divām aktivitātēm.
“Šis mēnesis bērniem varētu būt izšķirošs. Kāpēc mēs skatāmies tikai uz Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Pat Igaunija zina, ka mazu bērnu problēmu risināšana prasīs gadus. “Runa nav par lobiju Gazas joslā, tas ir brīvdabas laiks vecākiem, skolotājiem un bērniem,” sacīja ministrs.
Valdības sēdē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jorgešs Berivušikovs šajā sakarā paskaidroja, ka tālmācības rezultātā inficēšanās līmenis dažāda vecuma bērnu vidū ir samazinājies. Tas nozīmē, ka regulāras mācīšanas atsākšana skolās var atkal palielināt likmi.
Epidemiologs sacīja, ka saskaņā ar datiem, ko paziņojis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, skolotāji noteiktos apstākļos ir neaizsargātāki pret Covid-19 vīrusa infekciju.
Eksperts arī sacīja, ka skolotāji tiekas savā starpā un ar citiem kolēģiem skolās un citās izglītības iestādēs. Turklāt šie skolotāji ne vienmēr ir saistīti ar noteiktu studentu grupu. Tas nozīmē, ka pastāv dažādu sociālo burbuļu pārklāšanās risks.
Tajā pašā laikā epidemiologs ir identificējis arī citu problēmu, kad precīzi jānovērtē epidemioloģiskā situācija klasēs. Viņš paskaidroja, ka, regulāri mācot skolās, epidemiologiem bieži nebija iespējams uzzināt, kā skolēni ir inficējušies (skolā vai citur). Pēc epidemiologa domām, to varētu izskaidrot ar to, ka vecāki ir ļoti lēni sūtījuši savus bērnus veikt Covid-19 testus.
Epidemiologs arī aicināja precīzi novērtēt infekcijas datus pašvaldībās, jo atsevišķa gadījuma atklāšana ne vienmēr nozīmē, ka epidemioloģiskā situācija pašvaldībā ir droša. Bieži vien viena gadījuma atrašana ir norāde uz plašāku rīcību un testēšanu.
Kā jau minēts iepriekš – lai Drošo skolu princips darbotos ilgtermiņā, obligāti jāizveido ekspertu grupa Covid-19 infekcijas indeksu izpētei.
Kā atzīmēja ministrs, pašreizējais kumulatīvais Covid-19 infekcijas indekss 14 dienu periodā ir mazāks par 220 uz 100 000 iedzīvotāju, nedarbojas mazās pašvaldībās ar nelielu iedzīvotāju skaitu. Rādītājs darbojas tikai lielajās pašvaldībās un valsts līmenī. Un viņa pagājušajā nedēļā teica, ka patiešām ir divas pašvaldības, kas neievēro “drošas skolas” principu, jo relatīvi neapdzīvotās teritorijās maz cietušo ietekmē kopējo skaitu pašvaldībās.
Kopš 24. februāra principa “Droša skola” prasības izpilda 22 pašvaldības – Aluga, Alsonga, Pērtiķis, Dagda, Durbi, Orji, Kuldega, Sigams, Labana, Malbels, Marsrags, Noksheni, Nerita, Pāvilosta, Regeni, Salacgriva, Sigulda un Skrīveri.Tērvetes, Vecumnieki un Zilupe.
No 1. marta skolās ir atsākta regulāra mācīšana 1 gadu garumāIela-4Jā 22 pašvaldību klašu skolēni tiek uzskatīti par epidemioloģiski drošiem.
