Irānas ārlietu ministra pienākumu izpildītājs sacīja, ka viņa valsts atbildēs uz Hamas līdera Ismaila Hanija nogalināšanu “īstajā laikā” un “piemērotā” veidā pēc intensīvas diplomātijas dienas Tuvajos Austrumos.
Viņa komentāri izskanēja Islāma sadarbības organizācijas, musulmaņu vairākuma valstu grupas ārkārtas sanāksmes laikā, kas notika Saūda Arābijā, lai apspriestu Irānas reakciju uz slepkavību.
ASV paziņoja, ka cer, ka Islāma sadarbības organizācijas dalībvalstis brīdinās Irānu neveikt “soļus, lai saasinātu konfliktu”.
Saspīlējums Tuvajos Austrumos ir palielinājies kopš Hanijas slepkavības Teherānā pagājušajā nedēļā. Irāna un tās sabiedrotie apsūdzēja Izraēlu par slepkavību, lai gan Izraēla nekomentēja.
Islāma sadarbības organizācija šodien, trešdien, pēc Irānas un Palestīnas amatpersonu lūguma sarīkoja sanāksmi Saūda Arābijas pilsētā Džidā.
Irānas ārlietu ministra pienākumu izpildītājs Bagheri Ali Bagheri Kani sacīja Ģenerālās asamblejas locekļiem, ka no viņiem ir “gaidāms” atbalstīt Irānas reakciju uz slepkavību.
Viņš piebilda: “Irānas rīcība ir ne tikai tās suverenitātes un nacionālās drošības aizsardzība, bet arī visa reģiona stabilitātes un drošības aizsardzība.”
Paziņojumā, ko vēlāk izplatīja Islāma sadarbības organizācija, organizācija norādīja, ka tā uzskata Izraēlu par “pilnīgu atbildību” par “briesmīgo uzbrukumu”, ko tā raksturoja kā “nopietnu Irānas suverenitātes pārkāpumu”.
Taču tas nenonāca tik tālu, lai atbalstītu kādu Irānas militāro darbību.
Aprīlī Irāna uz Izraēlu raidīja vairāk nekā 300 raķetes un bezpilota lidaparātus, no kuriem gandrīz visas tika notriektas, reaģējot uz uzbrukumu tās diplomātiskajam kompleksam Sīrijā. Daudzi baidās, ka Irānas reakcija šajā gadījumā būs līdzīga.
Islāma sadarbības organizācijas vadītājs Mamadū Tangara sacīja, ka Hanijas nogalināšana novedīs pie “plašāka konflikta, kas varētu ietvert visu reģionu”.
Viņš piebilda: “Nogalināšana neizdzēsīs palestīniešu cēloni, bet gan padziļinās to.”
Saūda Arābija trešdien pirmo reizi komentēja slepkavību, un ārlietu ministra vietnieks Valids al Hereidži to nosauca par Irānas suverenitātes “kliedzošu pārkāpumu”.
ASV Valsts departamenta preses sekretārs Metjū Millers sacīja, ka ASV cer, ka “visas puses, kurām ir attiecības ar Irānu, izdarīs spiedienu uz Irānu, tāpat kā mēs spiežam Izraēlas valdību, lai tai nevajadzētu spert nekādus soļus konflikta eskalēšanai”.
Millers sacīja, ka ASV ir sazinājušās ar dažām Islāma sadarbības organizācijas dalībvalstīm un uzskata, ka pastāv “plaša vienprātība”, ka “eskalācija tikai saasinās problēmas, ar kurām saskaras reģionā”.
Diplomātiskie centieni turpinās jau kopš nedēļas sākuma, kad ASV prezidents Džo Baidens otrdien telefoniski runāja ar Jordānijas, Kataras un Ēģiptes līderiem.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens otrdien sacīja: “Nevienam nevajadzētu eskalēt šo konfliktu. Mēs esam iesaistījušies plašā diplomātijā ar sabiedrotajiem un partneriem, un mēs esam nodevuši šo vēstījumu tieši Irānai. Mēs esam nodevuši šo vēstījumu tieši Izraēlai.”
Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien telefonsarunā sacīja Irānas prezidentam Masūdam Pešeškianam, ka Irānas eskalācija “neatgriezeniski kaitēs reģionālajai stabilitātei”.
Pežiškjans sacīja Makronam, ka, ja Rietumi vēlas novērst karu, tām “nekavējoties jāpārtrauc ieroču pārdošana un jāatbalsta” Izraēla, norāda viņa birojs.
