Inženieri iepazīstas ar 45 gadus vecām Voyager rokasgrāmatām, lai novērstu kļūdu

Maijā NASA zinātnieki paziņoja, ka kosmosa kuģis Voyager 1 no tā sūtīja neprecīzus datus Augstuma kontroles sistēma. Saskaņā ar misijas inženieru komandu, noslēpumainā kļūme joprojām pastāv. Tagad, lai atrastu risinājumu, inženieri meklē gadu desmitiem vecus pavedienus.

Voyager 1 kopā ar dvīņu Voyager 2 tika laists klajā 1977. gadā, un tā dizains kalpoja pieci gadi Cieši izpētīt Jupiteru, Saturnu, Urānu, Neptūnu un tā pavadoņus.

Pēc gandrīz 45 gadiem kosmosā abi kosmosa kuģi joprojām darbojas. 2012. gadā Voyager 1 kļuva par pirmo cilvēka radīto objektu, kas izgāja ārpus Saules ietekmes robežām, kas pazīstams kā heliosfēra, un nonāca starpzvaigžņu telpā. Viņš tagad ir blakus 14,5 miljardu jūdžu attālumā no Zemes un datu nosūtīšana ārpus Saules sistēmas.

“Neviens nedomāja, ka tas ilgs tik ilgi,” intervijā Insider sacīja NASA reaktīvo dzinēju laboratorijas Voyager misijas projekta vadītāja Sjūzena Doda. “Un šeit mēs esam.”

Voyager 1 tika izstrādāts un uzbūvēts 1970. gadu sākumā, kas sarežģīja centienus novērst kosmosa kuģu problēmas.

Lai gan pašreizējiem Voyager inženieriem jau kopš misijas sākuma ir bijuši daži dokumenti vai komandētiskie līdzekļi, kas ir tehniskais termins dokumentiem, kas satur detalizētu informāciju par kosmosa kuģa konstrukciju un procedūrām, un citi svarīgi dokumenti var būt pazaudēti vai nevietā.

Inženieris strādā pie viena no NASA Voyager kosmosa kuģiem 1976. gada 18. novembrī vibrācijas akustikas un termisko triecienu jomā.

Inženieris strādā pie instrumenta vienam no NASA Voyager kosmosa kuģiem 1976. gada 18. novembrī.

NASA/JPL-Caltech


Pirmajos 12 Voyager misijas gados pie projekta strādāja tūkstošiem inženieru, norāda Dods. “Kad viņi aizgāja pensijā 70. un 80. gados, nebija lielas motivācijas iegūt projekta dokumentu bibliotēku,” piebilda Dods. “Cilvēki veda savas kastes uz savu garāžu.” Nesenajās misijās NASA uztur stingrākus dokumentācijas ierakstus.

Ir dažas kastes ar dokumentiem un diagrammām, kas tiek glabātas ārpus JPL, un Dodd un pārējie Voyager vedņi var pieprasīt piekļuvi šiem ierakstiem. Tomēr tas var būt izaicinājums. “Lai iegūtu šo informāciju, jums jāzina, kas strādā šajā projekta jomā,” sacīja Dods.

Jaunākās Voyager 1 kļūmes gadījumā misijas inženieriem bija īpaši jāmeklē kastes ar to inženieru vārdiem, kuri palīdzēja izstrādāt augstuma kontroles sistēmu. “Tas ir laikietilpīgs process,” sacīja Dods.

Kosmosa kuģa augstuma kontroles sistēma, kas nosūta telemetrijas datus NASA, norāda Voyager 1 virzienu kosmosā un saglabā kosmosa kuģa augstas pastiprinājuma antenu vērstu pret Zemi, ļaujot tai nosūtīt datus uz mājām.

“Telemetrijas dati būtībā ir sistēmas veselības gadījums,” sacīja Dods. Taču telemetrijas rādījumi, ko kosmosa kuģu operatori saņem no sistēmas, pēc Doda teiktā, ir izkropļoti, kas nozīmē, ka viņi nezina, vai augstuma kontroles sistēma darbojas pareizi.

Šajā arhīva fotoattēlā redzams, kā inženieris būvē lielu Voyager šķīvja antenu.  Fotogrāfija uzņemta 1976. gada 9. jūlijā.

Inženieris uzbūvēja lielu Voyager šķīvja formas antenu 1976. gada 9. jūlijā.

NASA/JPL-Caltech


Dods sacīja, ka līdz šim Voyager inženieri nav spējuši atrast nepareizas darbības galveno cēloni, galvenokārt tāpēc, ka viņiem nav izdevies atiestatīt sistēmu. Dods un viņas komanda uzskata, ka tas ir saistīts ar daļas novecošanos. “Ne viss darbojas mūžīgi, pat kosmosā,” viņa teica.

Voyager kļūmi var ietekmēt arī tā atrašanās vieta starpzvaigžņu telpā. Pēc Doda teiktā, kosmosa kuģu dati liecina, ka starpzvaigžņu telpā atrodas lielas enerģijas lādētas daļiņas. “Maz ticams, ka kāds no tiem trāpīs kosmosa kuģim, bet, ja tas notiktu, tas varētu nodarīt lielākus bojājumus elektronikai,” sacīja Dods, piebilstot: “Mēs nevaram to noteikt kā anomālijas avotu, taču tas varētu būt faktors.”

Neskatoties uz kosmosa kuģa orientācijas problēmām, tas joprojām saņem un izpilda komandas no Zemes, un tā antena joprojām ir vērsta pret mums. “Mēs neesam redzējuši signāla stipruma pasliktināšanos,” sacīja Dods.

kā daļa no Nepārtraukta jaudas pārvaldības spriegums Pēdējos gados tas ir saasinājies, inženieri ir izslēdzuši Voyager sensoru netehniskās sistēmas, piemēram, tā zinātnisko instrumentu sildītājus, cerot, ka tās turpinās darboties arī 2030. gadā.

Saturns, ko redzēja Voyager 1, kad tas atskatījās 1980. gada 16. novembrī, četras dienas pēc tam, kad kosmosa kuģis pārlidoja planētu.

Voyager 1 aplūkoja Saturnu 1980. gada 16. novembrī, lai piešķirtu tā gredzeniem šo unikālo perspektīvu.

NASA/JPL


No nezināmu pavadoņu un gredzenu atklāšanas līdz pirmajiem tiešajiem pierādījumiem par heliosfēru, Voyager misija Palīdziet zinātniekiem izprast Visumu. “Mēs vēlamies, lai misija ilgst pēc iespējas ilgāk, jo zinātniskie dati ir tik vērtīgi,” sacīja Dods.

“Tas ir patiešām ievērojams, ka abi transportlīdzekļi joprojām darbojas un darbojas labi — dažas kļūmes, bet abi darbojas ļoti labi un joprojām sūta tik vērtīgus datus,” sacīja Dods.

READ  Renton Park ir saistīts ar nāvējošu vīrusu, kas inficē suņus

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top