To fiksējis Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors Arnis Sauca pirmdien, 24.aprīlī, prezentētajā Latvijas Ārvalstu investoru padomes (ĀIPL) pētījumā Ārvalstu investīciju vides indekss.
Piecu ballu sistēmā Latvijas investīciju vides vērtējums 2022. gadā bija 2,3. Iepriekšējā gadā tas bija 2,9, 2020. gadā 2,7 un 2019. gadā 2,6.
Sliktākais rezultāts, pēc Saoka teiktā, bija 2016. gadā.
“Investori uzskata, ka valstī šobrīd valda kluss haoss, un nav skaidrs, kurā virzienā kuģis var doties,” sacīja Soca. Ārvalstu investīciju vides indeksā vērtējums, ņemot vērā politikas veidotāju paveikto darbu, ir 2,7. Korporatīvās pārvaldības vērtējums valsts kapitāla asociācijām ir 2,9, bet pašvaldību kapitāla asociāciju vērtējums ir 2,6.
Publiskā sektora efektivitāte, proaktīvi risinot aktuālos izaicinājumus, tiek novērtēta ar 2,4.
Soca paskaidroja, ka investori uzskata, ka problēmas ir jāatrisina ātrāk.
Sadarbība starp investoriem un valsts sektoru saņēmusi 3,2 balles. Tomēr investori saka, ka komunikācija joprojām klibo, sacīja profesors.
Ārvalstu investoru izvirzītās prioritātes reformām ir efektīva valsts pārvalde, jēgpilna digitalizācija un datu komunikācija, enerģētiskās neatkarības veicināšana, ilgtspējības mērķu sasniegšana, kā arī izglītības sistēmas uzlabošana.
Ārvalstu investoru vide FICIL ir ikgadējs pētījums. 2023. gads ir septītā reize, kad šī izrāde tiek izrādīta Latvijā. Tā fiksē investīciju klimata attīstību Latvijā no ārvalstu investoru perspektīvas, balstoties uz politikas veidotāju sasniegumiem un izaicinājumiem, kas pastāv uzņēmējdarbības vidē.
Lasi arī: Ierobežojumi valsts biznesam neļauj strādāt ar inovācijām, saka LMT šefs
