Intervija ar Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīni Lagardu Šeneta Haka
2022. gada 1. novembris
Kā jūs raksturotu eirozonas ekonomikas stāvokli šobrīd?
Šobrīd dominē uzskats, ka inflācija 2024. gadā atgriezīsies tuvāk 2% mērķim (ECB prognoze 2,3% 2024. gadā). Vai šī perspektīva ir reāla, vai var būt nepieciešams vairāk laika, lai pieradinātu augstās cenas? Daži ekonomisti saka, ka ECB ir lēni reaģējusi uz inflāciju, kopš tā 2021. gada vasarā sāka savu pastāvīgo augšupejošo ceļu.
Mēs sākām normalizēt savu monetāro politiku gandrīz pirms gada, 2021. gada decembrī, kad paziņojām, ka pakāpeniski pārtrauksim obligāciju neto pirkumus saskaņā ar Pandēmijas ārkārtas pirkšanas programmu. Mēs tam sekojām, pārtraucot neto pirkumus saskaņā ar aktīvu iegādes programmu un izbeidzot mūsu turpmākās norādes par procentu likmēm. Kopš jūlija esam paaugstinājuši procentu likmes par 200 bāzes punktiem – straujākais kāpums eiro vēsturē. Bet mēs vēl neesam pabeiguši. Par turpmākajiem politikas soļiem lemsim, tiekoties, katru reizi izvērtējot, kā attīstīsies ekonomikas un inflācijas perspektīvas, kā arī skatoties, kā darbojas līdz šim veiktās darbības. Jo ilgāk inflācija saglabāsies šajā augstajā līmenī, jo lielāks ir risks, ka tā izplatīsies visā ekonomikā. Arī patērētāji un uzņēmumi nākotnē sāks sagaidīt augstākus inflācijas rādītājus, un tas ir bīstami. No tā mums ir jāizvairās. Tāpēc mēs esam apņēmības pilni darīt visu, kas ir nepieciešams, lai inflācija atkal sasniegtu mūsu 2% mērķi.
Kā jūs reaģējat uz kritiķiem, kuri saka, ka ECB varētu būt pārāk agresīva ar pašreizējo likmju paaugstināšanu? ECB galvenais mērķis ir stabilizēt inflāciju, bet vai jūs nebaidāties, ka pārāk strauja procentu likmju celšana kaitēs biznesam un apturēs turpmāko izaugsmi?
Ko varam sagaidīt nākotnē – vai ir noteikts procentu likmju līmenis, kas, jūsuprāt, būs jāsasniedz, lai kontrolētu situāciju eirozonas ekonomikā? Vai arī ir līmeņi, kurus nemēģināsit sasniegt? Vai arī tas būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas? Vai jūs skatīsities tikai uz inflāciju vai arī citiem faktoriem?
Mēs mērķējam uz procentu likmi, kas sasniegs mūsu vidēja termiņa inflācijas mērķi 2%. Galamērķis ir skaidrs, un mēs vēl neesam tur. Nākotnē mums būs vairāk cenu pieauguma. Es jums nesniegšu numuru, jo mēs esam pagriezuši muguru uz priekšu vērstiem norādījumiem pašreizējā ļoti nenoteiktajā vidē. Mēs lemsim par turpmāko kursu, un mūsu temps pieaugs katrā sanāksmē.
Vai, jūsuprāt, šobrīd pieaug riski finanšu stabilitātei vai mājokļu tirgum? Kas ir jādara, lai tos samazinātu, un kādus pasākumus ECB veic šajā sakarā?
Vai jums ir kādi norādījumi bankām gadījumā, ja strauji pieaugs kavēto kredītu skaits, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti?
Daži šo krīzi salīdzina ar 2008. gada krīzi. Daži saka, ka viņiem nav nekā kopīga, bet citi atrod līdzības. Vai, jūsuprāt, situācija varētu kļūt tik slikta, kāda tā bija 2008.–2009. gadā, vai arī tagad centrālās bankas, valstis un citas institūcijas ir labāk sagatavotas?
Mēs esam daudz mācījušies no globālās finanšu krīzes, un bankas šobrīd atrodas labākā situācijā nekā pirms krīzes. Tas ir arī tāpēc, ka mums tagad ir kopīga banku uzraudzība visā eirozonā. Taču pašapmierinātībai nav vietas. Mums visiem jābūt modriem un gataviem reaģēt uz visu, kas varētu notikt.
Kā jūs vērtējat eirozonas valstu fiskālo disciplīnu? Šajā pandēmijas laikā bija nepieciešams palielināt valstu parādus un atbalstīt uzņēmumus un mājsaimniecības, taču tagad mēs saskaramies ar enerģētikas krīzi un valstis nevar samazināt savus parādus, un parādu maksājumi pieaug – vai pastāv risks, ka valstis varētu saskarties ar lielāku smagas krīzes rezultātā?
Kopš Krievijas neizprovocētā iebrukuma Ukrainā valdības ir ātri rīkojušās, lai palīdzētu tiem, kas ir visneaizsargātākie pret cenu kāpumu enerģētikas krīzes laikā. Tas ir ļoti iepriecinoši, jo tas stiprina mūsu kopienas. Taču ir svarīgi, lai šie pasākumi būtu īslaicīgi, mērķtiecīgi un izstrādāti, un lai tiem arī būtu jāveicina enerģijas taupīšana. Jo tikai tad tie palīdzēs novērst augstās inflācijas seku izplatīšanos visā ekonomikā un ierobežos ietekmi uz valsts finansēm. Līdztekus šiem ārkārtas pasākumiem mums ir obligāti jāpaātrina pāreja uz tīru enerģiju. Eiropas Savienībai šeit var būt liela nozīme, izmantojot valsts ieguldījumus. Tas arī samazinās inflācijas spiedienu.
Latvijas valsts parāds šā gada otrā ceturkšņa beigās bija 41,6% no tautsaimniecības kopprodukta jeb iekšzemes kopprodukta. Tas ir krietni zem eirozonas vidējā rādītāja 94,2%. Viens no lielākajiem riskiem, ko es saskatu ne tikai Latvijai, bet visai eirozonai, ir augstā nenoteiktība, ar kuru saskaramies Krievijas kara Ukrainā rezultātā. Lielu daļu inflācijas nosaka pieaugošās enerģijas izmaksas. Ierobežotais skatījums uz to, kā tas attīstīsies, ģimenēm un uzņēmumiem ir grūti plānot nākotni. Koordinēta ES reakcija, lai nodrošinātu energoapgādes drošību, varētu to mainīt, piemēram, izmantojot kopīgu iepirkumu ES. ES valstis izvairīsies viena otru pārsolīt starptautiskajā enerģijas tirgū.
Vai varat sniegt kādas prognozes par eirozonu nākamajam gadam? Kā būs ekonomiskā situācija reģionā?
Septembrī publicējām jaunākās prognozes. Sākotnējās prognozes liecināja, ka inflācijas līmenis šogad būs 8,1%, nākamgad – 5,5%, bet 2024. gadā – 2,3%. Paredzams, ka nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 0,9%, bet 2024. gadā tā sasniegs 1,9%. Eirozonā Krievijas karš Ukrainā, publicējām arī lāču scenāriju, kas paredz, ka karš ir ļoti ieilgušs, kas nozīmē, ka ģeopolitiskā spriedze turpināsies. Lejupvērtajā scenārijā tiek prognozēts nedaudz augstāks inflācijas līmenis šim un nākamajam gadam, sasniedzot 2,7% 2024. gadā. Lai gan saskaņā ar šo scenāriju joprojām tiek prognozēts, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs, nākamajā gadā tiek prognozēts, ka tas samazināsies un 2024. gadā atsāksies izaugsme. Kopš septembra izaugsmes prognozes ir vājinājušās salīdzinājumā ar bāzes līmeni. Pilnīgāku priekšstatu iegūsim decembrī, kad būs nākamā prognožu kārta.
