Inflācija tagad ir “skaidrs un aktuāls risks”, jo trīs Baltijas valstis gatavojas cenu pieaugumam ar divciparu skaitli 2022. gadā.

Turpinoties spēcīgam algu pieaugumam Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, daļēji tiks kompensētas augstākas patēriņa cenas.

Krievijas kara pret Ukrainu pasaules ekonomikai nodarītā kaitējuma pilns apmērs tika atklāts 19.aprīlī, publicējot jaunāko Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ziņojumu par Pasaules ekonomikas perspektīvām.



Šobrīd tiek prognozēts, ka globālā ekonomikas izaugsme šogad būs tikai 3,6 procenti, kas ir par pilnu procentpunktu mazāk nekā Starptautiskais Valūtas fonds prognozēja janvārī, taču pat pārskatītās prognozes var būt optimistiskas, ja karš izplatīsies ārpus Ukrainas robežām, ja tiks noteiktas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tas attiecas uz energoapgādi, ja mainīgie lielumi, kas ir sliktāki par Covid-19, noved pie turpmākas bloķēšanas vai ja lejupslīde Ķīnā ieilgst.

Vairāku iemeslu dēļ Centrālā un Austrumeiropa un Centrālāzija ir īpaši neaizsargātas pret Ukrainas kara ekonomiskajām sekām.

Austrumeiropai un Centrālāzijai ir nozīmīgas tiešas tirdzniecības un naudas pārvedumu saites ar Krieviju, un paredzams, ka tās cietīs. Pēc SVF ekonomikas padomnieka un pētniecības direktora Pjēra Olivjē Gorenčas domām, aptuveni piecu miljonu ukraiņu pārvietošana uz kaimiņvalstīm, īpaši Poliju, Rumāniju, Moldovu un Ungāriju, palielina ekonomisko spiedienu reģionā.

Par pašu Ukrainu Starptautiskais Valūtas fonds norāda, ka, lai gan nav iespējams iegūt precīzus ekonomikai nodarītā kaitējuma mērījumus, karš izraisītu ļoti strauju sarukumu par 35 procentiem.

Pat ja karš drīz beigsies, cilvēku bojāeja, fiziskā kapitāla iznīcināšana un pilsoņu bēgšana nopietni apgrūtinās ekonomisko aktivitāti vēl daudzus gadus, norāda SVF.

Ukrainas ekonomika, visticamāk, saruks “par trešdaļu līdz pusei”, saka Vīnes Starptautisko ekonomikas pētījumu institūta (WIIW) direktora vietnieks Ričards Grēvisons, liekot domāt, ka SVF prognozes ir zemākas.

ekonomiskā inflācija

Pēc tam ir inflācija, kas jau ir daudzu valstu problēma, jo sāk parādīties augstas pārtikas un degvielas cenas. Karš Ukrainā pastiprināja ekonomiskos spēkus, kas jau bija veidojuši globālo atveseļošanos no pandēmijas, palielināja preču cenas un palielināja piegādes traucējumus, veicinot inflāciju.

READ  AB Linas Agro Group vēlas iegādāties tirdzniecības uzņēmumu

Visneaizsargātākās valstis Centrālajā un Austrumeiropā ir trīs Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva -, kurās visās šogad naftas un dabasgāzes cenu kāpuma rezultātā gaidāma divciparu inflācija.

Gorenčas uzskata, ka “inflācija tagad ir nepārprotamas un aktuālas briesmas”.

Lietuva (14 procenti) un Igaunija (11 procenti) jau februārī uzlēca uz eirozonas inflācijas grafika augšgalu, liecina Eurostat dati. Inflācija Latvijā bija zemāka, taču joprojām divciparu skaitļos (8,8 procenti). Starptautiskais Valūtas fonds prognozē patēriņa cenu lēcienu Lietuvā par 13,3 procentiem 2022. gadā, 11,9 procentiem Igaunijā un 10 procentiem Latvijā. Sagaidāms, ka no ES dalībvalstīm līdzīga inflācija būs Ungārijā (10,3 procenti) un Bulgārijā (11 procenti).

Saskaņā ar Fitch Ratings datiem Lietuva ir īpaši neaizsargāta pret starptautiskajām enerģijas cenu svārstībām pēc tam, kad 2009. gadā tā pakāpeniski pārtrauca iekšzemes kodolenerģiju, un imports veidoja trīs ceturtdaļas no tās energoapgādes.

Latvija īsteno plānus, lai mazinātu atkarību no Krievijas, kas piegādā visu dabasgāzes importu, piekļūstot Lietuvas SDG terminālim Klaipēdā, taču nepieciešamā cauruļvada paplašināšana ilgs līdz nākamajam gadam. Igaunija ir vismazāk atkarīga no Baltijas valstīm no enerģijas importa, pateicoties iekšzemes ogļu un slānekļa naftas ieguvei.

Krievijas gāzes importa pārtraukšana

Šī mēneša sākumā trīs Baltijas valstis paziņoja, ka ir apturējušas Krievijas gāzes importu. Lietuvas enerģētikas ministrs Dainios Krēvess apstiprināja, ka Lietuvas pieprasījums pēc gāzes šobrīd tiek apmierināts ar sūtījumiem, kas tiek piegādāti uz Klaipēdas SDG termināli, savukārt Igaunija un Latvija ir atkarīgas no šobrīd Latvijā uzglabātās gāzes. Igaunija pagājušajā mēnesī atdzīvināja plānu Paldiskos netālu no galvaspilsētas Tallinas būvēt savu SDG termināli, kas apgādās arī Latviju un Somijas dienvidus.

Paredzams, ka 2022. gadā Baltijas valstīs saglabāsies spēcīgs algu pieaugums, ko veicinās pastāvīgais darbaspēka trūkums, augstais publiskais sektors un minimālā alga, taču tas daļēji kompensēs negatīvo ietekmi uz patērētāju noskaņojumu, ko radījis karš Ukrainā un augstākas patēriņa cenas.

READ  Factris saņem finansējuma līniju no Aegon Asset Management

SVF uzskata, ka izaugsme šajās trīs valstīs būs minimāla: Lietuvā par 1,8%, Latvijā par 1% un Igaunijā tikai par 0,2%, kur šobrīd šķiet reāla iespēja deflācijai.


Atšķirībā no daudzām ziņu un informācijas platformām, parādās Eiropā Bezmaksas lasīt un vienmēr būs. Šeit nav ugunsmūra. Mēs esam neatkarīgi, neesam saistīti un nepārstāvam nevienu politisko partiju vai komerciālu organizāciju. Mēs vēlamies topošajai Eiropai labāko, ne vairāk, ne mazāk. Jūsu atbalsts palīdzēs mums turpināt izplatīt informāciju par šo brīnišķīgo reģionu.

Jūs varat dot savu ieguldījumu šeit. Paldies.

Jaunā Eiropa atbalsta neatkarīgu žurnālistiku

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top