Imigrācijas rezultātā iedzīvotāju skaita tendences Latvijā 2022. gadā / Raksts

Gada laikā iedzīvotāju skaits pieauga par 0,39%, samazinājums par 0,78% bija saistīts ar dabisko samazināšanos un pieaugumu par 1,17% noteica imigrācija. Pozitīvo atšķirību starp emigrāciju un emigrāciju noteica 23,5 tūkstoši ukraiņu bēgļu, kas tika iekļauti valsts iedzīvotāju skaitā pēc patvēruma piešķiršanas.

Pērn Latvijā piedzima 15 954 mazuļi. To skaits ir par 1466 bērniem jeb par 8,4% mazāks nekā 2021. gadā, un tādējādi tas ir zemākais reģistrētais skaits pēdējo 100 gadu laikā. Turpretim gāja bojā 30 731 cilvēks jeb 3869 cilvēki vai mazāk, kas ir par 11,2% mazāk nekā 2021. gadā.

Līdz ar COVID-19 zemo saslimstību pagājušajā gadā nāves gadījumu skaits ir nedaudz samazinājies, tomēr tas joprojām ir lielāks nekā pirms pandēmijas.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkfailu lietošanai.

Pieaudzis arī Latvijas izbraucēju skaits. 2020.gadā imigrantu skaits sasniedza gandrīz 12 tūkstošus, bet 2021.gadā gandrīz 13 tūkstošus, savukārt imigrantu skaits 2022.gadā sasniedza aptuveni 16,7 tūkstošus, kas ir par 28,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Latvijas pilsoņi veidoja 71,1% no imigrantu skaita (2021.gadā – 71,3%).

No visiem imigrantiem 24,9 tūkstoši cilvēku jeb 64,2% ieradušies no Eiropas Savienības kandidātvalstīm (no tiem 24,6 tūkstoši bija no Ukrainas). Pieauga arī imigrantu skaits no NVS valstīm. Tie bija 4,1 tūkstotis cilvēku (t.sk. 2,2 tūkstoši no Krievijas) jeb 10,7% no visiem imigrantiem, kas ir par tūkstoti jeb 36,4% vairāk nekā 2021. gadā. Imigranti no Lielbritānijas veidoja 2,8 tūkstošus jeb 7,2% no visiem imigrantiem (2,5 tūkst. 2021).

Nelielais dzimstības pieaugums, kas reģistrēts laikā no 2013. līdz 2016. gadam, izraisīja bērnu un jauniešu skaita pieaugumu, bet kopš 2017. gada dzimušo skaits ir samazinājies.

READ  Ilgtermiņa bezdarbs šogad Latvijā samazinājies / Raksts

Līdz ar kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu pērn nedaudz pieaudzis bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem – par 485, taču jau trešo gadu pēc kārtas viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija tikai 16,0%.

Pieaudzis arī iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 63 gadiem – par 2596 cilvēkiem, savukārt to īpatsvars (61,7%) gada laikā palielinājies par 0,2%. Pieauga arī gados vecāku cilvēku skaits, kas vecāki par 64 gadiem – par 4170 cilvēkiem jeb 1,0% un to īpatsvars (22,4%) palielinājās par 0,1%. Iedzīvotāju vidējais vecums Latvijā ir 42,9 gadi. Reģionālajā dalījumā tas svārstās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,2 gadiem Latgalē.

2022. gadā tika fiksēts iedzīvotāju skaita samazinājums starp visām Latvijā dzīvojošajām etniskajām grupām: baltkrievu skaits samazinājās par 2,4%, poļu par 2,3%, krievu par 1,9%, bet ukraiņu skaits palielinājās par 35,3%. Šobrīd Latvijā oficiāli ir 56,7 tūkstoši ukraiņu, tomēr 7 tūkstošu bēgļu no Ukrainas etniskā piederība nav zināma, līdz ar to kopējais ukraiņu skaits Latvijā varētu sasniegt aptuveni 60 tūkstošus. Kara bēgļi veidoja 23,5 tūkstošus cilvēku jeb 1,2% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkfailu lietošanai.

Strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu pērn piedzīvoja arī kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkfailu lietošanai.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top