“Visa turnīra laikā esam auguši kā komanda,” sacīja Latvijas kapteinis Rodrigo Apollos. “Ko mums trūkst prasmju, mēs to kompensējam ar smagu darbu un atdevi. Cenšamies spēlēt ar sirdi, un domāju, ka to parādījām turnīrā. Mēs zaudējām Lielbritānijai ar 2:0 un bija smaga spēle pret Austrija, bet tur mēs parādījām savu raksturu.
Lielāko daļu šī mača Latvija izmantoja aizsardzības stratēģiju, cerot atrast uzbrukuma iespējas no pretuzbrukumiem. Kamēr Silovs turēja cietoksni vienā galā, viņiem gadījuma iespēja radās – iespējams, vislabākā pirmā perioda vidū, kad Ābols tika nostādīts vienreizējai spēlei, bet Ulmarks viņu noraidīja.
“Domāju, ka varam būt apmierināti ar sniegumu, bet vīlušies par rezultātu,” sacīja Apoles. “Mums bija savas iespējas, taču vārtus neguvām, un pret tādu komandu kā Zviedrija ir jāizmanto visas iespējas.”
Latvijai bija viena iespēja pielikt spēku pirmajā puslaikā un otra otrajā, taču tā nenāca ar daudz.
“Manuprāt, mums bija labs mača sākums,” sacīja Zviedrijas kapteinis Joahims Nordstroms. “Mēs jau iepriekš runājām, ļoti uzsverot, ka mūsu sākumam ir jābūt labam, un es domāju, ka iznācām ar blīkšķi. Mēs to neizmantojām, bet es domāju, ka spēlējam labu kārti, bijām fiziski un tērējām daudz laika ar disku beigās.”
Zviedrija ieguva savu pirmo iespēju izspēlēt spēku, kad Artūrs Kolda tika noraidīts par savu klibošanu, un zviedri guva vienīgos vārtus mačā, kad līdz 2. puslaika beigām bija 5:06. Lūkass Vulmarks izgāja cauri Nīlanderam, un, Rasmusam Asplundam priekšā palaižot ekrānu, Nīlanders ienāca un raidīja šāvienu no viņas plaukstas tālākajā pusē, kuru Čelovs neredzēja, kamēr nebija par vēlu.
Trešā puslaika pirmajā minūtē Nīlanders spēka paņēmienā gandrīz guva vēl vienus vārtus, atņemot ripu Mārtiņam Dzirkalam un ielidojot Silovos. Taču šoreiz latviešu vārtsargam bija skaidrs redzējums un tika pie bloķētāja.
Trešajā puslaikā Latvijai vajadzēja divus vārtus, izrāvās no savas aizsardzības čaulas un spēcīgi presingoja, taču zviedru aizsardzība bija stabila, pieļaujot maz labu vārtu gūšanas iespēju. Aptuveni septiņu nospēlēto minūšu laikā Rihards Bukarts no augstās bedres raidīja šķietami nekaitīgu metienu, kas noslīdēja Ulmarkam no cimda, un raidīja sitienu vārtu tīklā, taču ripa atvairīja.
Pēdējās divās minūtēs viņam vēl bija nepieciešami divi vārti, un Silovs tika palielināts par sesto uzbrucēju. Nordstroms pēdējās sekundēs nemēģināja nopirkt tukšo režģi, taču tam nebija nozīmes. Beidzoties mačam un Latvijas čempionātam, disks tika turēts dziļi Latvijas zonā.
Latvijas futbolisti, atstājot ledu, pēdējo reizi veltīja atzinīgus līdzjutējus par viņu lielo atbalstu visos turnīros.
“Tas bija lieliski,” sacīja Zelle. “Pagājušajā gadā (Rīgā) mums bija tikai vienā spēlē līdzjutēji, bet šogad šeit ieradās daudz latviešu, un ir lieliski spēlēt ar šiem līdzjutējiem. Viņu atbalsts ir bijis pārsteidzošs.”
“Mūsu galvenais mērķis pēc grupu turnīra bija kvalificēties ceturtdaļfinālam un nostādīt sevi labā pozīcijā,” sacīja Nordstroms. “Šobrīd ir krīzes laiks. Mēs vienmēr ceram uz sevi cīnīties par medaļām. Pagājušajā gadā tas neizdevās tā, kā gribējām, bet tagad mēs esam nostādījuši sevi labā vietā, bet tur vēl ir daudz darāmā.”
