Ignorējot Ukrainas neveiksmes, Putins reklamē “pārspējamo” Krievijas ieroču eksportu

Prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka Krievija ir gatava pārdot modernus ieročus sabiedrotajiem visā pasaulē un sadarboties militāro tehnoloģiju izstrādē gandrīz sešus mēnešus pēc Ukrainas kara, kurā viņa armijai klājās sliktāk, nekā gaidīts.

Karš līdz šim ir izrādījies nepārliecinošs Krievijas ieroču industrijas šovs, jo tā spēki tika sakauti no divām lielākajām Ukrainas pilsētām un lēni un dārgi virzās uz austrumu provincēm. Lasīt vairāk

Taču Putins, runājot ieroču izstādē pie Maskavas, uzstāja, ka Krievijas ieroči ir vairākus gadus priekšā konkurentiem.

Viņš sacīja, ka Krievija lolo savas spēcīgās attiecības ar Latīņameriku, Āziju un Āfriku un ir gatava nodrošināt tur esošos sabiedrotos ar virkni ieroču, sākot ar kājnieku ieročiem un beidzot ar bruņumašīnām, artilēriju, kaujas lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem. “Gandrīz visi no tiem ir izmantoti vairāk nekā vienu reizi reālās kaujas operācijās.”

Viņš pastāstīja, ka Krievijas piedāvājumā ir augstas precizitātes ieroči un roboti. “Daudzi no tiem ir gadiem vai pat gadu desmitiem priekšā saviem ārvalstu kolēģiem, un taktisko un tehnisko īpašību ziņā tie ir ievērojami pārāki par tiem.”

Krievija ieņem otro vietu aiz ASV ar ieroču pārdošanas apjomu aptuveni 15 miljardu dolāru apmērā gadā, kas ir gandrīz piektā daļa no pasaules eksporta tirgus. Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta datiem no 2017. līdz 2021. gadam 73% no šiem pārdošanas apjomiem tika pārdoti tikai četrās valstīs — Indijā, Ķīnā, Ēģiptē un Alžīrijā.

‘vāja reklāma’

Rietumu militārie analītiķi sacīja, ka Krievijas cīņa pret daudz mazāku pretinieku Ukrainā var iedragāt Putina pārdošanas apjomus.

“Sabrūkot ekonomiskajām attiecībām ar Rietumiem, Krievija ir kļuvusi atkarīgāka no ieroču tirdzniecības nekā iepriekš, tāpēc nav pārsteidzoši, ka Putins ļoti vēlas to popularizēt pēc iespējas vairāk klientu, kas nav Rietumu valstis,” viņš teica. teica. Rūta Dermonda, Londonas King’s College kara studiju nodaļas vecākā pasniedzēja.

“Viņam lielākā problēma ir tā, ka Krievijas karš pret Ukrainu bija katastrofa Krievijas militārajai uzticamībai — tā darīja ļoti sliktu reklāmu saviem ieročiem.”

Atbildot uz jautājumu, kuras Krievijas ieroču sistēmas darbojas sliktāk Ukrainā, atvaļinātais ASV ģenerālis Bens Hodžess atsaucās uz ASV aizsardzības amatpersonu vērtējumu, ka Krievijai dažu tās precīzi vadāmo raķešu atteices līmenis ir līdz 60%.

Bijušais ASV militāro spēku komandieris Eiropā Hodžess piebilda, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju ir radījušas arī jautājumus par tās spēju iegūt sastāvdaļas un nodrošināt tās pārdoto ieroču apkopi.

“Kā potenciālais pircējs es būtu ļoti nobažījies par iekārtu kvalitāti un Krievijas Federācijas nozares ilgtspējību,” viņš teica.

Ukraina ir efektīvi izmantojusi ASV nodrošinātos ieročus, īpaši augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu (HIMARS), un Krievija ir piedzīvojusi vairākus smagus triecienus. Starp šiem sprādzieniem pagājušajā nedēļā bija sprādzieni gaisa spēku bāzē Krievijai anektētajā Krimā, iznīcinot vismaz astoņas lidmašīnas uz zemes, liecina satelītattēli.

Putins gan sacīja, ka Krievijas spēki un viņu pilnvarotie Donbasa reģionā Ukrainas austrumos pilda visus savus uzdevumus.

“Soli pa solim viņi atbrīvo Donbasa zemi,” viņš sacīja.

Krievija iebrukumu, kas sākās 24.februārī, raksturoja kā “īpašu militāru operāciju”, lai atbruņotu savu mazo kaimiņu un aizsargātu krievvalodīgo kopienas. Ukraina un tās sabiedrotie apsūdz Maskavu par nepamatotu karu, lai sagrābtu teritorijas.

Ziņo Marks Treveljans. Rediģējuši Endrjū Osborns un Grants Makkols

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.