Latvijai un Igaunijai ir kopīga Šengenas zonas sauszemes robeža 333 kilometru garumā, kas, lai gan pandēmijas laikā ir atkārtoti veiktas pārbaudes, stiepjas pāri mazapdzīvotām un blīvi mežainām teritorijām.
Šī iniciatīva nav pirmā šāda veida iniciatīva, neatkarīgi no tā, vai tajā ir iesaistīta Igaunija un Latvija, vai citas Šengenas zonas valstis, saka Patērētāju tiesību aizsardzības asociācijas Rietumu prefektūras galvenais tiesībaizsardzības amatpersona Maksims Korzins.
“Kopīgas patruļas ir papildu veids, kā nodrošināt robežu drošību un novērst to, ka pēdējos mēnešos Lietuvā un Latvijā radītais migrācijas spiediens nonāk Igaunijā,” viņš teica.
“Mēs pastāvīgi sazināmies ar mūsu kolēģiem Latvijā, un viņi, tāpat kā mēs, ir pastiprinājuši kontroli pierobežas zonā. No šīs nedēļas mēs sāksim veikt kopīgas patruļas kaimiņvalsts teritorijā,” turpināja Kurzins.
“Šī ir laba iespēja sadarbībā starp valstīm nodrošināt drošību un sabiedrisko kārtību uz robežām, novērst ļaunprātīgu izmantošanu un jaunu nelegālās imigrācijas kanālu parādīšanos,” piebilda Korzins.
Kopš vasaras sākuma vairāki tūkstoši migrantu, galvenokārt no Irākas, ir šķērsojuši Baltkrievijas robežas Lietuvā, Latvijā un Polijā.
Visu Baltijas valstu un Polijas vadība to dēvēja par sava veida hibrīdkaru no Aleksandra Lukašenko režīma puses – režīma, kas izmanto cilvēku vājumu, dažos ziņojumos norādīts, ka migrantus uz robežām aizveduši Baltkrievijas drošības spēki.
Kopīgā patruļa starp Latviju un Igauniju turpināsies nākamā mēneša laikā, un tai būs arī tiesības pārbaudīt dokumentus personām, kas šķērso robežu vai ceļo tās apkārtnē, ziņoja Lielbritānijas ziņu aģentūra.
Augusta sākumā Ķīnas Tautas armija nosūtīja papildu patruļas uz Igaunijas dienvidu robežām un jūras ostās.
Igaunija nosūtīja arī PPA virsnieku vienību uz Lietuvu, kur migrācijas spiediens bija lielāks, kā arī nosūtīja tādas iekārtas kā teltis un dzeloņstieples.
–
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook sociālo tīklu vietne Un Twitter Un nepalaidiet garām atjauninājumu!
