Igaunijas premjerministrs sacīja, ka NATO ir iestrēgusi aukstā kara situācijā Eiropā un tai ir jāatzīst sava paplašināšanās austrumu virzienā, izvietojot Baltijas valstīs vairāk karavīru, lai atvairītu iespējamo Krievijas uzbrukumu.
Kaja Kallasa sacīja, ka militārajai aliansei ir vajadzīgas “kara kaujas spējas” un pastāvīgas bāzes Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar divīziju reģionā līdz 25 000 karavīru, kas ir vairāk nekā aptuveni 1000 karavīru bataljoni katrā valstī. Viņa arī sacīja, ka Baltijas valstīs patrulējošām NATO kaujas lidmašīnām ir jāļauj nepieciešamības gadījumā notriekt ienaidnieka lidmašīnas.
Klāss sacīja, ka NATO ar daudzām bāzēm Vācijā nav vērsta uz spēju aizstāvēt Baltijas valstis un ka tās “aizsardzības pozīcija lielā mērā atspoguļo aukstā kara situāciju”.
“Situācija ir mainījusies. NATO robežas ir mainījušās.
Kallass ir viena no līderu grupām Centrālajā un Austrumeiropā, kas jau ilgu laiku ir brīdinājuši par Krievijas agresiju un vēlas, lai NATO un ES sabiedrotie veiktu stingrākus pasākumus, lai atturētu Maskavu pēc tās iebrukuma Ukrainā.
Krievijas agresija pret savu kaimiņvalsti ir paaugstinājusi likmes uz jūnija NATO samitu Madridē, kur tiks iznīcināta drošības alianses forma.
Baltijas valstis pašlaik aizsargā daudznacionāli bataljoni ar aptuveni 1000 karavīru uz katru valsti, kas ir paredzēti kā “klupšanas vads”, lai iesaistītu sabiedrotos, piemēram, ASV, Lielbritāniju, Vāciju un Kanādu jebkurā iespējamā Krievijas iebrukumā.
Bet Kallass un citas amatpersonas Baltijas valstīs sacīja, ka ar šiem spēkiem nepietiks, lai atvairītu Krievijas uzbrukumu un ka pašreizējā NATO sastāvā Baltijas valstīm būs jārēķinās ar “atbrīvošanu” ar pastiprinājumu palīdzību no Vācijas, Polijas un citām Eiropas valstīm.
Viņa salīdzināja Baltijas valstu stāvokli ar Rietumberlīni aukstā kara laikā un sacīja, ka NATO smaguma centrs tagad ir jāpārvieto tuvāk tās austrumu pusei Krievijai, tostarp pastāvīgajām bāzēm.
Mums vajadzētu būt komandas lieluma spēkiem. Viņiem ir jābūt kareivīgām kaujas spējām, lai jūs varētu nekavējoties atkāpties. Nē [be] Pēc tam es tiku atbrīvots. . . Mēs arī redzam, ko atbrīvošana nozīmē nākamo Ukrainā,” viņa sacīja, atsaucoties uz fotogrāfijām, kurās redzami civiliedzīvotāji, kas nogalināti Bučā un citur par iespējamo Krievijas spēku izvešanu.
Savienoto Valstu augstākais ģenerālis Marks Milleijs šonedēļ sacīja, ka Austrumeiropā vajadzētu būt pastāvīgām bāzēm, taču tām jābūt. pilns ar “rotācijas spēkiem”.
Igaunija, kas palielina savus aizsardzības izdevumus līdz 2,5 procentiem no IKP, mācās no tā, kas Ukrainā ir bijis “ļoti efektīvs”, un īpaši koncentrējas uz tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzību, ko ir “ārkārtīgi grūti” pamanīt. pretinieks.
Viņa sacīja, ka NATO gaisa policijas loma Baltijas valstīs ir jāpaplašina, iekļaujot tajā pretgaisa aizsardzību. “Atšķirība ir tāda, vai jūs varat arī notriekt lidmašīnas,” viņa piebilda.
Pretgaisa aizsardzība tiek uzskatīta par vienu no Baltijas lielākajām vājībām, it īpaši, ja Krievija savus spēkus savā Kaļiņingradas cietoksnī savienotu ar Baltkrievijas spēkiem, tādējādi pārvarot 65 kilometrus plato Suvalku plaisu, kas atdala Lietuvu no Polijas.
Kallass, runājot par sarunām par drošību un enerģētiku Oslo, sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir jāaptur Ukrainā un jāsauc pie atbildības par kara noziegumiem tur, pretējā gadījumā būs “gadu vai divu pauze un tad atkal sāksies zvērības”. “
Klāss mudināja Ukrainu un citas Eiropas valstis nepieļaut Krievijai nekādas piekāpšanās miera sarunās, piemēram, Krimas vai Donbasa atdošanā. “Viņiem nevar būt kaut kas tāds, kas viņiem nebija agrāk. Jo, ja viņi tiks galā ar to, viņu apetīte tikai pieaugs.” Viņa piebilda.
Viņa arī norādīja, ka triecienviļņi saistībā ar attēliem, kas radušies no Bučas, varētu stimulēt viņas ierosinājumu ļaut ES valstīm pirkt Krievijas gāzi, vienlaikus neļaujot Kremļa iegūtajai naudai un tā vietā iemaksāt to darījuma kontā, lai to varētu izmantot Ukrainas atjaunošanai.
“Kamēr šis karš turpinās un zvērības turpinās, mēs neesam darījuši pietiekami daudz,” viņa sacīja, runājot par sankcijām.
