Kā nopietns trieciens Ķīnas diplomātiskajiem centieniem Eiropā, Igaunija un Latvija ceturtdien izstājās no Ķīnas ekskluzīvā kluba, lai sadarbotos ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, jo pastāv lielas bažas par Pekinas sakariem ar savu seno ienaidnieku Maskavu.
Ķīnas paziņojums par “bezrobežu” draudzību ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ir antēma Baltijas valstīm, kuras baidās, ka viņa iebrukums Ukrainā ir ievads plašākam Krievijas mēģinājumam atjaunot savu padomju impēriju.
Lietuva pirmo reizi iznāca pagājušajā gadā, kad grupai tika piešķirts diplomātiskais forums 17+1, kurā 17 valstis centās atrast kopīgu valodu ar Pekinu. Ceturtdienas Tallinas un Rīgas gājiens atkal pazemina ietvaru līdz 14+1.
Lietuvas gadījumā valdība Viļņā arī izvēlējās īstenot dziļākas diplomātiskās saiknes politiku ar demokrātisko Taivānu, kas izraisīja tirdzniecības konfrontāciju ar Eiropas Savienību, kad Ķīna sāka bloķēt Lietuvas preces muitā.
Pekina vēl nav komentējusi savu Tallinas un Rīgas nicinājumu. Pilns +1 diplomātiskais formāts tiek pakļauts arvien lielākam spiedienam, Ķīnai tiekot kritizēta par to, ka Eiropas Savienībā spēlē “skaldi un valdi”, bet Austrumeiropas valstis apšauba ekonomiskos ieguvumus.
Valdība Tallinā ceturtdien paziņojumā norādīja: “Igaunija ir nolēmusi, ka tā vairs nepiedalīsies Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības platformā. Igaunija turpinās darbu pie konstruktīvu un praktisku attiecību veidošanas ar Ķīnu, t.sk. Eiropas Savienības stiprināšana. – Ķīnas attiecības, tostarp tas atbilst starptautiskajai sistēmai, kuras pamatā ir noteikumi un vērtības, piemēram, cilvēktiesības.
Viņa piebilda, ka Igaunija “neapmeklēja nevienu no koordinācijas sanāksmēm pēc samita pagājušā gada februārī”.
Tādu pašu izstāšanos ceturtdien veica arī Latvijas Ārlietu ministrija. “Ņemot vērā pašreizējās Latvijas ārpolitikas un tirdzniecības politikas prioritātes, Latvija ir nolēmusi pārtraukt dalību Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības ietvarā.”
“Latvija turpinās censties veidot konstruktīvas un praktiskas attiecības ar Ķīnu gan divpusēji, gan ES un Ķīnas sadarbībā, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un starptautisko tiesību, cilvēktiesību un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības ievērošanu,” teikts paziņojumā.
Atsevišķi Pekina ir kritizējusi Lietuvas valdību par delegācijas nosūtīšanu vizītē Taivānā transporta un sakaru ministra vietnieces Agni Vaisukevičito vadībā. “Tā ir kaila nodevība” pret Lietuvas apņemšanos īstenot vienas Ķīnas politiku, sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Veņbins.
Igaunijas un Latvijas amatpersonas vairākus mēnešus slepus brīdināja par šo draudošo soli. Lai gan viņi centās panākt zemāku konfrontācijas līniju no Lietuvas, viņi nolēma spert šo soli pēc Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Reinsalu atgriešanās pie varas pirms nepilna mēneša.
Klubā, kuru Pekina sāka 2012. gadā, joprojām ir deviņas no 27 Eiropas Savienības valstīm: Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Ir arī piecas valstis ārpus ES: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija.
Eiropas Savienība sanāksmēs ir arī novērotāja.
Jau šī gada sākumā Pekina juta arvien vēsāku reakciju no šīm valstīm. Aprīlī Ķīna nosūtīja veterānu diplomātu Huo Juešinu, īpašo sūtni Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, lai apceļotu reģionu, lai mēģinātu salabot attiecības.
Ķīna nav paziņojusi par plāniem prezidentam Sji Dzjiņpinam vai premjerministram Li Kecjanm vadīt vēl vienu it kā ikgadēju samitu ar reģionālajiem līderiem.
Pērn Igaunija noraidīja Sji uzaicinājumu premjerministrei Kajai Klasai apmeklēt virtuālo samitu. Un pie viņas ieradās ārlietu ministrs.
