Igaunija un Latvija 30.jūnijā NATO samitā Madridē parakstīja nodomu protokolu, lai izveidotu tiesisko regulējumu kopīgam Igaunijas un Latvijas vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkumam.
NATO samits sniedza skaidru vēstījumu, ka tiem, kas vēlas sevi aizstāvēt, tiks palīdzēts. Igaunijas aizejošais aizsardzības ministrs Kali Lanets savā paziņojumā norādīja, ka Igaunija ir uzticams sabiedrotais un noteikti viena no tām valstīm, kas savu lomu pildīs.
Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai Igaunija papildus sabiedroto atbalstam būtu gatava sniegt ieguldījumu savā pretgaisa aizsardzībā.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka “Krievijas agresija Ukrainā skaidri parāda pretgaisa aizsardzības sistēmu nepieciešamību.” “Esmu gandarīts, ka īstenosim šo projektu ar Igauniju, tādējādi stiprinot mūsu reģionālo sadarbību un kopīgo aizsardzību.”
Dažādu pretgaisa aizsardzības risinājumu nodrošināšana valdībai
Igaunijas Aizsardzības ministrija valsts valdību iesniegusi ar dažādiem pretgaisa aizsardzības spēju risinājumiem, un konkrētu priekšlikumu par pretgaisa aizsardzības spēju izveidi valdībā plānots iesniegt jūlija beigās.
Papildus sabiedroto piedāvātajai papildu vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzībai Igaunijai nepieciešama arī sava spēja. Vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības pamatspēja nodrošina pretgaisa aizsardzību Igaunijas Aizsardzības spēku rezerves spēku mobilizācijai un rada priekšnoteikumus sabiedroto papildspēku ierašanās Igaunijas ostās un lidostās, kā arī nodrošina sauszemes spēku manevrus. teikts ministrijas paziņojumā.
“Papildu sabiedroto pretgaisa aizsardzība uzlabo pašas Igaunijas spējas un arī sniedz papildu atbalstu ienākošajiem sabiedroto spēkiem, piemēram, aizsargājoties pret naidīgām lidmašīnām un raķetēm.”
Saskaņā ar nodomu protokolu kopīgu Igaunijas un Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi vadīs Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs. Iegādes pamatā būs Igaunijas un Latvijas aizsardzības ministru militārie padomi.
