Igaunija pārtrauc vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas studentiem

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Rinsalu piedalās preses konferencē koronavīrusa slimības (COVID-19) uzliesmojuma laikā Rīgā, Latvijā, 2020. gada 15. maijā.

Igaunija ceturtdien paziņoja, ka vairs neizsniegs vīzas un uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas studēt mazajā Baltijas valstī, norādot, ka iebrukums Ukrainā apdraud nacionālo drošību.

Ar Ārlietu ministrijas rīkojumu tiek izbeigta arī prakse piešķirt tiesības uz īslaicīgu darbu Krievijas vai sabiedrotās Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ieguvuši vīzu no citas ES valsts. Igaunija ietilpst 27 valstu blokā.

“Pret Krieviju vērsto sankciju turpināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu pastāvīgu spiedienu uz valsti,” teikts ārlietu ministra Urmasa Reinslova paziņojumā.

“Ja sankcijas palīdzēs apturēt Krievijas agresiju, tas pozitīvi ietekmēs mūsu drošību,” viņš piebilda.

Igaunija kopā ar Baltijas valstīm Latviju un Lietuvu 1991. gadā ieguva neatkarību no piecu gadu desmitiem ilgas padomju varas un ir bijusi viena no sīvākajām Krievijas iebrukuma Ukrainā kritiķiem.

Igaunija pagājušajā mēnesī nepilnu divu nedēļu laikā divas reizes protestēja Krievijai pret Maskavas rīcību un izteikumiem. Lasīt vairāk

Maskava savu darbību Ukrainā raksturo kā “speciālo operāciju”, lai atbruņotu Ukrainu un aizsargātu to no fašistiem. Kijeva un tās Rietumu atbalstītāji saka, ka tas ir nepatiess attaisnojums, lai uzsāktu nepamatotu agresijas karu.

(Ziņojuma autors Ronalds Popeskis; Rediģējuši Deivids Leungrens un Deivids Gregorio

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.