Izraksts no The Media and Entertainment Law Review, 2. izdevuma
Abstrakts
Latvijas mediji ir ieguvuši viņu tiesību un privilēģiju atzīšanu attiecībā pret valsti un indivīdiem. Izmeklējošie žurnālisti, kas strādā drukātā, interneta, radio un televīzijas jomā, ir atklājuši vēl nebijušus pārkāpumus un noziegumus. Sabiedriskie mediji, galvenokārt to digitālās klātbūtnes dēļ, ir atzīti par likumīgu, uzticamu un noderīgu informācijas avotu. Tomēr finansiālā nestabilitāte apdraud tās pastāvēšanu. Turklāt viltus ziņas, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem tīkliem, ir arvien pieaugoša problēma. Šie jautājumi grauj plašsaziņas līdzekļu publisko tēlu sabiedrības acīs. Vēl viena problēma ir Krievijas televīzijas kanāli, kuru izcelsme ir Krievijā un kuri bieži pārkāpj vārda brīvības ierobežojumus, izplata naida runu vai ignorē citus brīvu un atbildīgu plašsaziņas līdzekļu principus.
Viens no 2020. gada svarīgākajiem notikumiem bija ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, kas pievērsa lielu uzmanību Latvijas mediju darbam. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzlika naudas sodus vairākiem radio un televīzijas kanāliem, apgalvojot, ka tie ir organizējuši slepenus pasākumus par labu dažām politiskajām partijām.
Izklaides jomā ir bijuši gadījumi, kad tiek pārkāptas patērētāju tiesības. Tomēr pašreizējais Patērētāju tiesību aizsardzības biroja darbs, izmantojot sadarbību un tiesībaizsardzību, ir palīdzējis situāciju uzlabot. 2019. gada septembrī Bite, viens no trim Latvijas mobilo sakaru operatoriem, paziņoja par lielākās kabeļtelevīzijas kompānijas Baltcom iegādi. Apvienošanos Konkurences pārvalde apstiprināja 2020. gada sākumā, tādējādi sekojot tendencei telekomunikāciju uzņēmumus apvienot ar satura veidošanas un izklaides uzņēmumiem.
Viens no lielākajiem pavērsiena punktiem Latvijā 2019. gadā bija Latvijas Mediju ētikas padomes izveide, kas ir pašorganizējošs kolektīvs mehānisms mediju ētikas uzraudzībai Latvijā un sastāv no mediju uzņēmumiem un profesionāliem Latvijas Pilsoniskās alianses biedriem.
2020. gada covid-19 pandēmijas laikā no valsts tika sniegts finansiāls atbalsts plašsaziņas līdzekļiem, lai uzlabotu informētību par ārkārtas stāvokļa laikā veiktajiem pasākumiem. Atbalsts galvenokārt tika sniegts nacionālo minoritāšu komerciālajiem un plašsaziņas līdzekļiem – grupām, kuras atzina par visvairāk epidēmijas skartajām.
Tiesiskais un normatīvais regulējums
i tiesiskais regulējums
Preses brīvība ir noteikta Latvijas Satversmes 100. pantā.
Visaptverošais mediju likums Latvijā ir Preses likums (1990). Elektroniskos plašsaziņas līdzekļus regulē Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (2010), ar kuru cita starpā tiek īstenota Eiropas Savienības Audiovizuālo informācijas nesēju pakalpojumu direktīva. Elektronisko sakaru likums (2004. gads) regulē internetu un pakalpojumus, kuru pamatā ir intelektuālais īpašums, un tas nodrošina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas iestādes (regulatora) pilnvaru juridisko pamatu. Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem piemēro Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (2004) īpašos noteikumus.
Intelektuālā īpašuma jautājumus galvenokārt regulē Autortiesību likums (2000).
Šo nozari regulē arī valsts noteikumi, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likums (1999), kā arī Ministru kabineta noteikumi vai regulatīvo iestāžu lēmumi, kas saistīti ar iepriekšminētajiem likumiem.
ii Attiecīgie regulatori un to iestādes
Plašsaziņas līdzekļu un izklaides jomu galvenokārt regulē regulators un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEMMC).
Regulators ir funkcionāli neatkarīga un institucionāla publisko tiesību iestāde, kas regulē komercdarbību elektronisko sakaru nozarē un aizsargā lietotāju tiesības no tehnoloģiskā viedokļa. Regulatora darbības pamatā ir Publisko objektu regulatoru likums (2001), kā arī citas juridiskas procedūras, kas attiecas uz konkrētām organizācijas nozarēm. Elektronisko sakaru jomā regulators uzrauga elektronisko sakaru uzņēmumu sniegtos pakalpojumus, tostarp balss sakarus, datu pārraidi, elektroniskās ziņas un piekļuvi internetam.
NEMMC ir neatkarīga, neatkarīga organizācija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Nacionālā plašsaziņas līdzekļu vadības padome (NEMMC) pārrauga elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību atbilstību Konstitūcijai, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam (LEMM) un citiem attiecīgajiem tiesību aktiem. Nacionālais ārkārtas situāciju vadības centrs (NEMMC) ir atbildīgs par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijas izstrādi.
