2022. gada 28. marts — 2021. gadā Luksemburgā un Īrijā bija visaugstākais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas standartos, savukārt Horvātija apsteidza Slovākiju un ierindojās blakus Latvijai, liecina Eurostat spot aprēķini.
Luksemburgas IKP uz vienu iedzīvotāju bija par 177% augstāks nekā vidēji ES, bet Īrijā uz vienu iedzīvotāju bija par 121% augstāks.
Luksemburgas augstais IKP uz vienu iedzīvotāju daļēji ir saistīts ar valsts lielo pārrobežu darba ņēmēju īpatsvaru kopējā nodarbinātībā. Eurostat paziņoja, ka, lai gan šie darbinieki dod ieguldījumu IKP, viņi netiek ņemti vērā kā daļa no pastāvīgo iedzīvotāju skaita, ko izmanto, lai aprēķinātu IKP uz vienu iedzīvotāju.
Augstais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju Īrijā daļēji skaidrojams ar lielu starptautisku korporāciju klātbūtni ar intelektuālā īpašuma tiesībām. Eurostat norādīja, ka ar šiem aktīviem saistītais ražošanas līgums dod ieguldījumu IKP, savukārt ievērojama daļa no šīs produkcijas gūtajiem ienākumiem tiek atdota gala uzņēmumu īpašniekiem ārvalstīs.
Tai sekoja Dānija (par 33% vairāk), Nīderlande (par 32% vairāk), Zviedrija (par 23% vairāk) un Beļģija (par 22% vairāk).
Turpretim Horvātijā (par 30% zem ES vidējā līmeņa), Slovākijā (par 32% mazāk), Grieķijā (par 35% zemāk) un Bulgārijā (par 45% mazāk) bija zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju, liecina Eurostat dati.
Horvātija ir uzlabojusi kopš 2020. gada, kad tās IKP uz vienu iedzīvotāju bija par 36% zem ES vidējā līmeņa, atpaliekot no Latvijas, kas 2021. gadā bija par 29% zem ES vidējā līmeņa.
Francija (par 4 % vairāk) un Malta (par 2 % zemāk) bija vistuvāk ES vidējam rādītājam.
