“Cenu noteiks “Eesti Energia” īpašnieks, finanšu ministrs. Un, ja tas nozīmē zaudējumus, tas nozīmē zaudējumus,” otrdien Vikerraradio raidījumam “Uudis+” sacīja Helmijs. “Otrkārt, kamēr CO2 komponente ir iekļauta elektroenerģijas cenā, tā nevar kļūt ievērojami lētāka. CO2 komponente ir pakāpeniski jāatceļ, kas arī ir valdības lēmums. Acīmredzot valdība to nevēlas darīt. jo viņi ir atbildīgi par oglekļa dioksīda kvotu pārdošanu un ieņēmumu iekasēšanu budžetam.
Nākamais Igaunijas valdības solis būtu izdot rīkojumu par elektroenerģijas pārdošanas ierobežošanu Latvijai un Lietuvai noteiktās stundās, sacīja Helmijs, piebilstot, ka maz ticams, ka Latvija pēc tam ierobežos gāzes piegādi Igaunijai.
“Mēs ražojam enerģiju, un Latvija neražo gāzi. Tā ir mūsu gāze, kas tiek uzglabāta tās objektos.”
EKRE vadītājs arī sacīja, ka Igaunijai jāpalielina kontrolētās ražošanas jauda.
“Mums būtu jābūvē papildu degslānekļa stacija un nekavējoties jāsāk būvēt atomelektrostaciju, kas nosegs 1,5 reizes lielāku jaudu par pašreizējo maksimālo jaudu. Stacija sāks darboties nākamās desmitgades sākumā.”
Elektrības cenai Igaunijas iedzīvotājiem vajadzētu būt 25 eiro par megavatstundu, sacīja Hilmi, piebilstot, ka Eesti Energia par šādu cenu pārdeva elektroenerģiju pirms dažiem gadiem un nepārdeva to ar zaudējumiem.
“Pieņemsim, ka elektroenerģijas izmaksas ir aptuveni 200 eiro par megavatstundu un tajā ir iekļauta CO2 komponente, taču tā nav ne 400 eiro, ne 4000 eiro. Enerģētikas sektorā mums nav tirgus ekonomikas. Mums ir dabiski monopoli. Līdz plkst. pirms dažiem gadiem cenas tika regulētas. Tam nebija nekāda sakara ar komunismu. Nedrīkst ļaut monopoliem darboties bez uzraudzības, kamēr tirgus nedarbojas.”
Helmijs piebilda, ka ir arī svarīgi, lai Eesti Energia neplānotu remontdarbus laikā, kad patēriņš ir augsts, īpaši ziemas sezonā.
EKRE priekšsēdētājs arī nepiekrita raidījuma vadītāja ironiskajai piezīmei, ka viņa partija zaudējusi iniciatīvu enerģētikas jautājumos Centra partijai, kas otrdien rīkoja simpoziju pret augstajām enerģijas cenām.
“Tavi Ase, kurš trīs gadus ir ekonomikas ministrs un ir kontrolējis visu enerģētikas sektoru, tajā skaitā Īringu, paziņo, ka birža ir izgāzusies un no tās ir jāatstāj. Viņa ministra amata laikā un viņa uzstāšanās laikā nekas nav paveikts. Tāpēc šodien viņam nav uzticamības, un mēs joprojām nezinām, kāds ir viņu faktiskais plāns (Redaktora centrs).
Ukraiņiem jāpalīdz mājās, nevis jāielaiž Igaunijā.
Vikerraradio programma daudz laika veltījusi arī Ukrainas bēgļiem. Helmijs sacīja, ka kopš Ukrainas kara sākuma Igaunijā ir ieradušies vairāk nekā 90 000 krievvalodīgo cilvēku.
“Papildus ukraiņu bēgļiem ierodas cilvēki no Krievijas, Baltkrievijas, Āzijas un musulmaņu valstīm. Piemēram, Bangladešas kopiena katru gadu dubultojas. Vienā gadā ir 300 jaunpienācēju, nākamajā gadā 600 un nākamajā gadā 1200 jaunpienācēju. Galvenais jautājums ir par to, vai igauņi paliks par savas valsts mītnes zemi vai nē: igauņu īpatsvars iedzīvotāju skaitā jau ir atgriezies tādā pašā līmenī kā padomju laika beigās.
Helmijs sacīja, ka pavasara aptaujas, kas liecina par plašu atbalstu Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai, tika veiktas uz emocionāla pamata.
Tomēr pēc valdības biroja pasūtījuma un Turu-uuringute AS augustā veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa igauņu turpina atbalstīt kara bēgļu uzņemšanu, pat neskatoties uz nelielu samazinājumu (aprīlī 81 procents no visiem aptaujātajiem, jūnijā 75 procenti). un 74 procenti augustā – red.).
EKRE vadītājs sacīja, ka Igaunijai jāturpina palīdzēt Ukrainai, taču citos veidos, nevis līdzšinējos.
“Ukrainā notiek aktīvas kaujas ļoti mazā teritorijā, un mums, pirmkārt, jāpalīdz ukraiņiem pārgrupēties savā valstī. Tas būtu humānākais risinājums,” viņš sacīja.
Helmijs sacīja, ka igauņiem nevajadzētu likt justies vainīgiem, ka daudzi igauņi Otrā pasaules kara laikā aizbēguši uz citām valstīm.
“Atcerēsimies, kā igauņi nonāca Zviedrijā. Viņiem lika paņemt cirvi un doties strādāt uz mežu pēc tam, kad rudens vētrā šķērsoja jūru. Nebija iespējas dzīvot uz valdības rēķina. Igauņi bēga no vajāšanas. ; pretējā gadījumā viņiem varētu būt izpildīts nāvessods vai nosūtīts uz Sibīriju. Salīdzinājumi starp ukraiņiem un igauņiem ir pārāk vienkāršoti.”
Hilmi sacīja, ka Igaunijas valsts nav atbildīga par to, lai katra Ukrainas ģimene dzīvotu drošu un labu dzīvi.
“Igaunija par to nav atbildīga. Igaunijas valdībai ir jābūt atbildīgai par Igaunijas iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu. Es nevēlos atgriezties pasaulē, kurā nevaru runāt savā dzimtajā valodā. Ja kāds vēlas, lai pasaulē būtu miers bet viņi šajā procesā iznīcina savu māju, patiesībā viņi nav labs cilvēks.”
Helmijs sacīja, ka politiskās partijas atbalsta masu imigrāciju, jo tās uzskata jaunpienācējus par saviem nākamajiem vēlētājiem. Jo īpaši EKRE vadītājs sacīja, ka Islah partija nākamajā pašvaldību vēlēšanu kārtā iegūs papildu 50 000 balsu.
“150 000 neigauņu tika asimilēti, un varētu teikt, ka asimilējās, bet vēl 250 000 nebija. Valstī ir 130 000 Krievijas pilsoņu un 70 000 neigauņu. Cik ilgi mēs sev stāstīsim, ka integrācija ir veiksmīga ? Drīzāk tie ir Process asimilēja igauņus multikulturālismā. Un šī valsts, kuru sagatavojām un sākām būvēt 1991. gadā, joprojām ir tāls sapnis.
Ir jābūt skaidram nosacījumam, ka cilvēki, kas šeit ierodas, mācās igauņu valodu un kārto pilsonības pārbaudi, sacīja Hilmi.
–
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nepalaidiet garām atjauninājumu!
