Iepriekšējais gads daudzas nozares apgrieza kājām gaisā. Starp tiem ir mazumtirdzniecība, jo gan pārdevējiem, gan pircējiem ir nācies pielāgoties dažādiem ierobežojumiem, teikts Euranet Plus ziņojumā 8. martā.
Eurostat dati liecina, ka, lai arī pagājušais gads bija kā kalniņi, mazumtirdzniecības sektors ir atradis veidu, kā pārvarēt sākotnējo šoku pavasarī.
Līdz šim dramatiskākie ierobežojumi Eiropas mazumtirdzniecības nozarē tika noteikti martā un aprīlī, kad visiem kļuva skaidrs, ka epidēmija ir bīstama, taču par to, kā ar to sadzīvot, bija maz. Daudzās Eiropas valstīs šobrīd ir slēgti gandrīz visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības preces, lai samazinātu cilvēku pulcēšanos vienā vietā. Vasaru var uzskatīt par atelpas brīdi, jo, samazinoties infekcijai, ierobežojumi ir mazinājušies. Tomēr, sākoties otrajam epidēmijas vilnim rudenī, kas parādījās vairākās valstīs, tostarp Baltijas jūrā, tas bija daudz stingrāks nekā pirmais, atkal ir noteikti arvien jauni ierobežojumi.
The Eiropas Savienības mazumtirdzniecības indekss (ES), Eurostat viņš skaidro, ka, ja martā un aprīlī visā Eiropā tirdzniecības apjomi samazinājās un cilvēki pirka tikai pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, tad rudens un ziema, neskatoties uz svārstībām, neuzrādīja tik ievērojamu apjomu kritumu. Tirgotāji un patērētāji ir iemācījušies tikt galā ar jauno situāciju, kā arī paplašināt pārdošanu internetā
Aplūkojot atsevišķas ES dalībvalstis, situācija nav tik vienkārša. Fakts, ka mazumtirdzniecības apjomi Latvijā un Lietuvā gada beigās nepalielinājās, tāpat kā dažās citās Eiropas Savienības valstīs, bet samazinās, liecina arī par to, ka epidemioloģiskā situācija šeit bija daudz sliktāka.
Latvijā, pēc Eurostat datiem, mazumtirdzniecības apjoms decembrī samazinājās par 4,4%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Lietuvā samazinājās par 1%, savukārt Igaunijā, gluži pretēji, pieauga par 5,9%.
“Decembra pirmajā pusē mēs pamanījām dāvanu pirkšanas drudzi. Bet stingrākiem ierobežojumiem decembra otrajā pusē bija negatīva ietekme. Salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apjoms decembrī samazinājās par 5,7%, padarot to par 4,4%. Zviedrijas bankas ekonomiste Laura Orlina sacīja, ka, neskatoties uz vīrusu krīzi, mazumtirdzniecībā 2020. gadā ir novērots 1,5% pieaugums.
Komentējot pagājušā gada mazumtirdzniecības tendences, Luminor pārstāvis Pēteris Strautiš sacīja, ka valdībai būtu nopietni jāapsver mazumtirdzniecības regulatīvā modeļa maiņa.
“Situācija ir kļuvusi kritiska gan pārdevējiem, gan cilvēkiem, kuriem nav iespēju iegādāties preces internetā. Šķiet, ka pašreizējos noteikumus nav iespējams saglabāt vairākus mēnešus, tāpēc jāmeklē ilgtspējīgs risinājums. Tas ir nepieciešams nodot noteikumus tiem, kas mums bija pavasarī. [2020]Tas ļāva mums apturēt vīrusu un panākt mazāku ekonomiskās aktivitātes samazinājumu salīdzinājumā ar Eiropu kopumā. “
Neskatoties uz visām nepatikšanām, ar kurām pērn saskārās mazumtirdzniecība Latvijā, neviens no lielākajiem uzņēmumiem līdz šim nav pārtraucis darbību. To nevar teikt par visiem mazumtirdzniecības tīkliem Eiropā, un daži ir spiesti pilnībā aizvērt savas durvis. Starp slavenākajiem zīmoliem Latvijā ir apģērbu mazumtirdzniecības veikals Debenhams. 240 gadus vecais Lielbritānijas lielveikalu tīkls, kurā strādā 12 000 cilvēku, pēc kārtējā Lielbritānijas tirdzniecības aizlieguma ir paziņojis, ka tas vairs neatvērs veikalu durvis.
Latvijā ierobežojumi galvenokārt skar mazos uzņēmumus, jo joprojām ir aizliegts atvērt šos veikalus.
Līdzīgus stāstus var atrast vairākās Eiropas valstīs. Turklāt jāpatur prātā, ka epidēmija vēl nav beigusies, un ir iespējams, ka komercuzņēmumu vidū būs jauni upuri.
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu
