Kaimiņvalstis un NATO sabiedrotās Grieķija un Turcija ir nesaskaņas par virkni jautājumu, tostarp par teritoriālajiem strīdiem un Kipru.
Grieķijas premjerministrs pauda bažas, ka Rietumu lielvaru reakcija uz Turcijas rīcību mudina tās rīkoties nepieņemamā veidā.
Kyriakos Mitsotakis komentāri izskanēja piektdien pēc tikšanās ar aizejošo Vācijas kancleri Angelu Merkeli, kura nesen bija oficiālā vizītē Atēnās.
Viņš sacīja: “Es baidos, ka Rietumu miers mudina Turcijas patvaļīgas darbības, un ir pienācis laiks pārvērst Eiropas principus Eiropas politikā un galvenokārt Eiropas praksē pret tiem, kas tos ļaunprātīgi izmanto.”
Kaimiņvalstis un NATO sabiedrotās Grieķija un Turcija ir nesaskaņas par virkni jautājumu, tostarp par teritoriālajiem strīdiem Egejas jūrā, kas tās sadala, un par izpētes tiesībām Vidusjūras austrumos un etniski sadalītajā Kipras salā.
Neviens nemeklē galīgo pārtraukumu ES un Turcijas attiecībās. “Tas nebūs nekas labs Eiropai, Grieķijai vai galu galā Turcijai,” sacīja Mitsotakis.
Turcija ir bijusi oficiāla kandidāte dalībai 27 valstu Eiropas Savienībā jau vairāk nekā divus gadu desmitus, taču pēdējā laikā ir pasliktinājušās arī attiecības ar bloku.
“Es domāju, ka pret Turciju jāizturas kā pret NATO dalībvalsti un pret Turciju kā pret mūsu kaimiņu tādā veidā, lai mēs skaidri pateiktu, ka mūsu interesēs ir veidot saprātīgas attiecības ar Turciju,” sacīja Merkele. “Pat ar mūsu atšķirībām, piemēram, pat cilvēktiesību jautājumos.”
Vācija jau iepriekš uzsvērusi, ka dialogs ir būtisks attiecību uzlabošanā ar Turciju. Grieķija uzstāj, ka tā ir atvērta dialogam ar savu kaimiņvalsti, taču abām pusēm jābūt līdzīgai gribai. Turcija arī paziņoja, ka ir gatava runāt, un abas ir iesaistītas virknē zema līmeņa uzticības veidošanas diskusiju.
No vienas puses, Grieķija sniedz draudzības roku; No otras puses, Grieķija būs pirmā, kas aizstāvēs savu suverenitāti un suverēnās tiesības, ja tā jutīs, ka tās kaut kādā veidā tiek pārkāptas,” sacīja Mitsotakis.
Spriedze uzliesmo
Grieķija un Turcija gandrīz sadūrās pagājušajā gadā, kad tās nosūtīja karakuģus uz jūras teritorijām, kuras uzskatīja par savām. Lai gan šīs ainas nav atkārtojušās, abas valstis regulāri apšauj virs Kipras, pret kuru Turcija ir izvirzījusi konsekventu izaicinājumu, lai nepieļautu, ka sala Vidusjūras austrumos jūrā urbj naftu un gāzi.
Starptautiski atzītā Kipras grieķu valdība ir izsniegusi licences naftas un gāzes izpētei jūrā, un Turcija uzskata, ka netiek ņemtas vērā salas Kipras turku kopienas tiesības.
Jūras ekskluzīvās ekonomiskās zonas ir jūras teritorijas, par kurām vienojušās kaimiņvalstis, un tās nosaka vietas, kur valstij ir komerciālas tiesības, piemēram, tiesības pētīt ogļūdeņražus. Šie apgabali var stiepties līdz 200 jūras jūdzēm (370 km) no krasta līnijas, vai, ja jūras zona ir kopīga ar citu valsti, attālums starp abām ir vienāds.
Taču Grieķijas un Turcijas gadījumā šo jautājumu sarežģī domstarpības par kontinentālā šelfa apjomu un to teritoriālo ūdeņu robežām. Strīds bloķēja jebkādu Grieķijas deklarāciju paplašināt tās teritoriālos ūdeņus līdz 12 jūdzēm (19 kilometriem) no 6 jūdzēm (9,5 kilometriem) Egejas jūrā.
Piektdien Mitsotakis sacīja, ka Grieķija būtu gatava vienoties ar Turciju par savu ekonomisko zonu demarkāciju jūrā.
“Manas durvis vienmēr ir atvērtas, taču šis dialogs paredz nevajadzīgas spriedzes mazināšanu,” sacīja Mitsotakis.
Grieķija ir parakstījusi līgumus, kas nosaka ekskluzīvās ekonomiskās zonas ar kaimiņvalstīm, piemēram, Itāliju un Ēģipti. Viņš piebilda, ka nav nekāda iemesla, kāpēc mēs to nevarētu darīt ar Turciju, ja vien spriedze tiks mazināta un ka šāda pieeja galu galā būtu izdevīga abām valstīm.
Mitsotakis komentāri neizraisīja tūlītēju Turcijas reakciju. Ankara iepriekš bija paziņojusi, ka ir gatava apspriest jūras robežas demarkāciju ar visām valstīm, ja vien tiks ievērotas to tiesības.
