Ģenerālsekretārs aicina nodrošināt starptautisku piekļuvi Ukrainas atomelektrostacijai pēc jauna uzbrukuma

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs pirmdien aicināja ļaut starptautiskajiem inspektoriem iekļūt Zaporožžas atomelektrostacijā pēc tam, kad Ukraina un Krievija apmainījās ar apsūdzībām par nedēļas nogalē notikušo Eiropas lielākās atomelektrostacijas bombardēšanu.

“Jebkurš uzbrukums (pret) atomelektrostacijai ir pašnāvniecisks,” Gutērress sacīja preses konferencē Japānā, kur viņš sestdien piedalījās miera piemiņas ceremonijā Hirosimā.

Krievijas spēki Zaporožžas kodolreaktoru kompleksu Ukrainas dienvidaustrumos ieņēma marta sākumā, neilgi pēc tam, kad Maskava iebruka tās kaimiņvalstī, taču to joprojām pārvalda Ukrainas tehniķi.

Ukraina vainoja Krieviju sestdien atkārtoti notikušajā sprādzienā, kurā tika bojāti trīs radiācijas sensori un tika ievainots rūpnīcas strādnieks, un tas notika jau otro dienu pēc kārtas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis svētdien televīzijas uzrunā sacīja, ka Krievija īsteno “kodolterorismu”, kas prasa pastiprināt starptautiskās sankcijas, šoreiz pret Maskavas kodolsektoru.

Krievijas varasiestādes reģionā paziņoja, ka Ukrainas spēki bombardēja vietu ar vairākām raķešu palaišanas ierīcēm, nodarot bojājumus administratīvajām ēkām un teritorijai pie noliktavas.

Bojājumus konstatējusi arī Krievijas vēstniecība Vašingtonā, norādot, ka “ukraiņu nacionālistu” artilērijas apšaude iznīcināja divas augstsprieguma elektropārvades līnijas un ūdensvadu, taču dzīvībai svarīgā infrastruktūra nav ietekmēta.

Reuters nevarēja pārbaudīt nevienas puses stāstījumu par notikušo.

Notikumi Zaporožžas vietā, kur Kijeva apgalvoja, ka Krievija piektdien ietriecās elektropārvades līnijā, satrauca pasauli.

Gutērress sacīja, ka SAEA nepieciešama piekļuve stacijai. “Mēs pilnībā atbalstām SAEA visos tās centienos radīt apstākļus rūpnīcas stabilizēšanai,” viņš teica.

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Mariano Grosi sestdien brīdināja, ka pēdējais uzbrukums “uzsver reālās kodolkatastrofas briesmas”.

Graudu eksports uzņem tvaiku

Citviet vienošanās par Ukrainas pārtikas eksporta aizlieguma atcelšanu un globālā deficīta samazināšanu paātrinājās, jo pirmdien no Ukrainas Melnās jūras ostām izbrauca divi graudu kuģi, kopumā palielinoties līdz 12 kopš pirmā kuģa aiziešanas pirms nedēļas. Lasīt vairāk

Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka četri kuģi, kas svētdien atstāja Ukrainu, piestās pie Stambulas pirmdienas vakarā, un tie tiks pārbaudīti otrdien, savukārt pirmais kuģis, kas izgājis kopš Krievijas iebrukuma 24.februārī, pietauvojās.

Pēdējie divi izbraukušie kuģi veda gandrīz 59 000 tonnu kukurūzas un sojas pupu, un pēc pārbaudēm tie devās uz Itāliju un Turcijas dienvidaustrumiem. Četri, kas izbrauca svētdien, pārvadāja gandrīz 170 000 tonnu kukurūzas un citu pārtikas produktu.

22.jūlijā noslēgtais graudu eksporta darījums, par kuru starpniecību noslēdza Turcija un Apvienoto Nāciju Organizācija, iezīmē retu diplomātisku uzvaru, kaujām Ukrainā turpinoties, un tā mērķis ir palīdzēt mazināt kara izraisīto pārtikas cenu pieaugumu pasaulē.

Pirms Maskavas iekarošanas Krievija un Ukraina kopā veidoja gandrīz trešo daļu no pasaules kviešu eksporta. Kopš tā laika notikušie satricinājumi dažviet pasaulē ir paaugstinājuši bada rēgu.

Cīņa par Donbasu

Krievija paziņojusi, ka Ukrainā veic “īpašu militāru operāciju”, lai atbrīvotu to no nacionālistiem un aizsargātu krievvalodīgo kopienas. Ukraina un Rietumi Krievijas rīcību raksturo kā nepamatotu impērijas stila karu, lai atjaunotu kontroli pār prorietumniecisko kaimiņu, kas tika zaudēts, kad 1991. gadā sabruka Padomju Savienība.

Konflikts ir licis pārvietoties miljoniem cilvēku, nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju, un pilsētas, mazpilsētas un ciemati ir palikuši drupās.

Tas izvērtās par nodiluma karu, kas koncentrējās Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina spēki cenšas pilnībā pārņemt kontroli pār Ukrainas austrumu Donbasa reģionu, kur promaskaviskie separātisti sagrāba teritoriju pēc tam, kad Kremlis 2014.gadā anektēja Krimu dienvidos.

“Ukrainas karavīri stingri uztur aizsardzību, nodara zaudējumus ienaidniekam un ir gatavi jebkurām izmaiņām operatīvajā situācijā,” pirmdien paziņoja Ukrainas ģenerālštābs.

Ukrainas armija paziņoja, ka Krievijas spēki svētdien pastiprinājuši uzbrukumus uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Krievijas kontrolētās Doņeckas pilsētas Donbasā. Viņa sacīja, ka krievi uzbrukuši ukraiņu pozīcijām pie smagi nocietinātajām Peski un Avdiivkas apmetnēm, kā arī bombardējuši citas pozīcijas Doņeckas guberņā.

Kijeva paziņoja, ka papildus stingrākam satvērienam pār Donbasu Krievija nostiprina savas pozīcijas Ukrainas dienvidos, kur tā ir uzkrājusi savus spēkus, cenšoties novērst potenciālu pretuzbrukumu Hersonas tuvumā.

Ziņu aģentūra “Interfax” citēja Krievijas ieceltu amatpersonu dienvidaustrumu pilsētā Hersonā, kas pirmdien sacīja, ka Ukrainas spēki tur atkal bombardējuši Antonevska tiltu, sabojājot būvniecības aprīkojumu un aizkavējot tā atsākšanu.

Tilts ir viens no diviem Krievijas karaspēka šķērsošanas punktiem zemēs, kuras tie ieņēma galvenās Dņipro upes rietumu krastā dienvidos.

Pēdējo nedēļu laikā tas ir bijis nozīmīgs Ukrainas mērķis, Kijevai izmantojot ASV piegādātās augstas precizitātes raķetes, lai mēģinātu to iznīcināt, gatavojoties pretuzbrukumam.

Reuters biroju ziņojumi. Autori Stīvens Kouts un Marks Heinrihs; Montāžas autori Saimons Kamerons Mūrs un Niks Makfī

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.