Gan pircēji, gan pārdevēji ir pesimistiski noskaņoti par nākotni mazumtirdzniecībā / raksts / Eng.lsm.lv

Gan patērētāji, gan mazumtirgotāji Eiropā Latvijā ir izrādījuši maz cerību par savu nākotnes finansiālo stāvokli un mazumtirdzniecības nozares attīstību, teikts Euranet Plus ziņojumā 11. martā.

Mazumtirdzniecība Eiropā, neraugoties uz dažiem upuriem, pandēmijas laikā līdz šim ir izdevusies labāk nekā vairākas citas nozares. Tajā pašā laikā ir drosmīgi cerēt uz ievērojamu izaugsmi pēc pandēmijas beigām. Visticamāk, mazumtirgotājiem par patērētāja naudu būs jākonkurē ar ceļojumu un atpūtas industriju. Turklāt ekonomiskā situācija šobrīd liedz patērētāju maciņiem sabiezēt.

Eksperti norāda, ka pandēmijas laikā, kas, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos, mums visiem lika atteikties no tik daudzām iespējām, ka mazumtirgotājiem tas kaut kādā ziņā bija pat ērti. Daudziem bija vairāk jāpievēršas ēdiena gatavošanai, mājas un dārza attīstīšanai vai aktīvai atpūtai dabā, kas bieži prasīja jaunu lietu iegādi. Tāpat daudzi veikalu īpašnieki ātri pielāgojās tirdzniecībai internetā, kas ļāva viņiem labāk dzīvot, ierobežojot veikalu apmeklēšanu.

Tajā pašā laikā, neskatoties uz vairāku tirgotāju aktivitātes pieaugumu pēdējā gada laikā, netrūkst arī tādu, kuri piedzīvojuši sāpīgu kritumu un gaida brīdi, kad epidemioloģiskā situācija stabilizēsies un grupēšanas ierobežojumi tiks atcelts.

Tomēr mazumtirdzniecības apjomi vispirms ir atkarīgi no tā, cik pircēji ir gatavi tērēt. Diemžēl pašlaik situācija nav īpaši apmierinoša, un Patērētāju uzticības indekss Eiropas Komisija gadu ir bijusi zem nulles, jeb citiem vārdiem sakot, lielākā daļa eiropiešu savu ekonomisko situāciju vērtē vairāk pesimistiski nekā optimistiski. Tas pats ir redzams arī Latvijas Patērētāju indeksā.

Situācija nav tik slikta kā pagājušā gada aprīlī, kad Eiropas Savienības patērētāju uzticības indekss nokritās līdz -22 punktiem un Latvijā līdz -25 punktiem, kas ir līdzvērtīgs patērētāju noskaņojumam iepriekšējās finanšu krīzes laikā.

READ  Džezs var saglabāt pirmo vietu ar Mavericks Sweep

Tomēr, neskatoties uz uzlabojumiem, ne indekss pērn, ne šī gada sākumā nepaaugstinājās līdz vismaz desmit punktiem.

Patērētāju uzticības indekss sastāv no vairākām sastāvdaļām. Ģimenes finansiālā stāvokļa prognoze nākamajiem 12 mēnešiem Eiropas Savienībā februārī bija -4,3 punkti. Neskatoties uz to, Latvijas patērētāji ir vieni no optimistiem Eiropā, un janvārī mājsaimniecības finansiālais stāvoklis nākamajā gadā tika novērtēts kā 2,1 punkts. Tomēr, lai arī tas bija pozitīvs, to nevar salīdzināt ar 7 punktiem pagājušā gada februārī, pirms epidēmija sasniedza Latviju.

Tāpat Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka tuvāko 12 mēnešu laikā neplāno lielus pirkumus.

Latvijā februārī šī indeksa komponenta vērtība ir -31 punkts, savukārt Eiropas Savienībā kopumā -15,7 punkti.

Latvijas iedzīvotāji arvien optimistiskāk vērtē to, vai nākamo 12 mēnešu laikā tiks veikti papildu uzkrājumi. Ja šī sastāvdaļa janvārī Latvijā bija -14,8 punkti, februārī tā bija tikai -1,5 punkti. Vidēji ES pilsoņi šajā jautājumā ir optimistiskāki, un ES pilsoņu taupīšanas spējas parasti tika novērtētas ar 6,8 ballēm.

Tam visam ir arī pamatojums, jo gan ES iedzīvotāji kopumā, gan Latvijas iedzīvotāji ir ārkārtīgi noraizējušies par to, vai nākamos 12 mēnešus viņi paliks bez darba. Vidējais bezdarba komponents Eiropas Savienībā patērētāju uzticības indeksā tiek lēsts 48,5 punktos, bet Latvijā – 29,8 punktos. Tas ir labāk nekā aprīlī, kad bezdarba spiediens bija visaugstākais, taču tas joprojām ir ļoti augsts.

Arī Eiropas mazumtirdzniecības uzticības indekss šobrīd neuzrāda optimismu. Indeksa vērtība pēc uzlabojumiem vasarā atkal ir sākusi samazināties, atspoguļojot epidēmijas otrā viļņa laikā noteikto ierobežojumu ietekmi.

Eiropas Savienības mazumtirdzniecības uzticības indekss februārī bija -17,1, bet Latvijā tas bija -19,4, kas ir zemākais līmenis kopš pirmā epidēmijas viļņa pavasarī.

READ  Disney World returns a 4-day discount ticket deal for Florida residents

Analizējot indeksa atsevišķos komponentus, mēs redzam, ka Latvijas mazumtirgotāji savu uzņēmējdarbības situāciju pēdējo trīs mēnešu laikā vērtēja sliktāk nekā viņu vidējie ES kolēģi. Latvijā februārī šī indeksa sastāvdaļa bija -35,7 punkti, savukārt Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir -22,2 punkti.

Nākotnes izredzes pasliktinās arī Latvijas tirgotāju acīs. Februārī Latvijas tirgotāju vērtējums par viņu nākotnes biznesa stāvokli sasniedza -23,6 punktus un kritās tikai aprīlī-maijā. Eiropas Savienībā kopumā mazumtirgotāji savu nākotnes stāvokli februārī novērtēja ar 14,7 punktiem, un atšķirībā no Latvijas, lai arī reitings ir negatīvs, tas kopš novembra pakāpeniski uzlabojas.

Tajā pašā laikā Latvijas un Eiropas Savienības tirgotāji parasti paļaujas uz nelielu pārdošanas cenu pieaugumu. Var tikai minēt, kā tas darbosies, jo patērētāji ir gatavi tērēt naudu.

Vai redzējāt kļūdu?

Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu

Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top