Galvenais liecinieks pret bijušo ECB valdes locekli Elmāru Reimsfiksu atsauca liecību, sakot, ka viņa paziņojumu, kurā iesaistīts Latvijas amatpersona kukuļošanas lietā, piespieda policija, teikts Bloomberg News redzētajā vēstulē.
Draudu un spiediena rezultātā es tam neticēju AtzīstPar kukuļa nodošanu Rimšēvičam apsūdzētais baņķieris Viktors Zimelis 30. decembra vēstulē Baltijas valstu prokuroriem sacīja.
Latvijas prokurori, kuri iepriekš paaugstināja vārdā nenosauktus lieciniekus no bankas, kurā Ziemelis strādāja, pa e-pastu apstiprināja, ka viņi ir saņēmuši vēstuli no viņa advokāta. Viņi teica, ka atbildēja 13. janvārī, paskaidrojot, ka neatrada pierādījumus tam, ka liecība būtu spiesta. Viņi šonedēļ Latvijas TV teica, ka viņiem ir 60 liecinieki.
Zemeles advokāts Aleksis Ponomargovs apstiprināja, ka prokuratūrai ir nosūtīta vēstule, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Agrāk izmantotais mobilā tālruņa numurs Ziemelis ir atslēgts, un tā atrašanās vieta nav zināma.
Lasīt vairāk: Nepieciešams apspriest karstu darījumu? Centieties izvairīties no tā, ka to darāt šajā saunā
Remsiveks bija Latvijas centrālās bankas vadītājs, kad viņš, iespējams, piekrita pieņemt 500 000 eiro (608 000 ASV dolāru) un ceļojumu uz Krieviju apmaiņā pret tagad vairs nedarbojamās Trasta Komercpanca palīdzību regulatīvajos jautājumos. Viņa arests 2018. gadā bija daļa no skandāliem, kas apdraudēja finanšu nozares reputāciju eirozonas dalībvalstī.
Rimšēvičs noraida visas apsūdzības un vaino kādu komerciālu aizdevēju grupu par savu juridisko likstu inženieriju, lai viņu notraipītu. Ja viņu notiesās, viņam draud 12 gadu cietumsods sūtījums.
Policija ziņo, ka Ziemelis naudu Rimsēvičam novirzīja. Vēstulē Zemeles sacīja, ka pametis Latviju pēc tam, kad ir kļūdaini apsūdzēts lietā, kas saistīta ar kazahu darījumiem Trasta, kas ir slēgta naudas atmazgāšanas apsūdzību dēļ.
Lasi vēl: Eiropas Savienības Augstākā tiesa izsver imunitātes pakāpi, kas aizsargā Eiropas Centrālās bankas locekļus
Vēstules parādīšanās sakrīt ar citu lietu, kurā Rimšēviča advokāti apgalvo, ka viņa kā Eiropas Centrālās bankas direktoru padomes locekļa statuss iespējamā nozieguma laikā dod viņam imunitāti pret kriminālvajāšanu. Viņa tiesas process Latvijā ir atlikts līdz jautājuma atrisināšanai.
Nesaistošs atzinums par imunitātes jautājumu ir paredzēts 15. aprīlī, norādot virzienu, kurā galīgais lēmums, visticamāk, turpināsies pēc sešiem mēnešiem.