Opozīcijas deputāts Saima Viktors Valenis (Zaļo un zemnieku savienība) sacīja, ka gadu varētu apkopot, pārejot no “vakcīnas deficīta uz pārpalikumu”. Pēc Valenes teiktā, pirmā kļūda bija nepietiekama vakcīnu iegāde. Tādējādi ne visi, kas vēlējās vakcinēties, to var izdarīt. Vakcīnu trūkums ir arī radījis labvēlīgu augsni dezinformācijai.
Pati valdība ir izvirzījusi šādu mērķi: 70% vakcinācijas segums septembrī. Šajos divos gados tēmai “Covid-19” tika iztērēti 2,5 miljardi eiro, kas, manuprāt, ir ļoti liels finansējums šī mērķa sasniegšanai. Aplūkojot decembra datus, ir gandrīz 60 000 gados vecāku cilvēku, kuri vēl nav saņēmuši savu pirmo vakcīnas devu. Valence sacīja, ka viņam nav izdevies sasniegt šo mērķi ar visiem šiem neierobežotajiem resursiem, kas bija valdības rokās.
Viņš sacīja, ka tas liecina par valdības nespēju risināt krīzi.
Savukārt Rīgas Stradiša universitātes Politikas zinātnes katedrā Led Mitlas Rozentāla asociētais profesors pastāstīja, ka visa veselības sistēma gada sākumā piedzīvoja būtiskas izmaiņas, mainoties veselības ministram. Bijusi arī neskaidrība par to, vai būs vakcīnas, cik tās būs pieejamas un kam pietiks. Toreiz, lai pielietu eļļu ugunij, bija arī vakcinācijas kabineta izveide. Tad tas tika reorganizēts un pievienots Nacionālajam veselības dienestam, kas, pēc politologa domām, bija solis pareizajā virzienā.
Vēl viena liela problēma ir notiekošais konflikts starp valdību un Saimu vakcinācijas procesa laikā. Ja skatāmies politiskajā līmenī, nevis no praktiskā un organizatoriskā līmeņa, lielākais izaicinājums bija pretrunas un nelīdzsvarotība starp dažādiem politiskajiem līmeņiem un starp dažādiem politiskajiem spēkiem. Ja skatāmies uz citu valstu pieredzi, tad arī to kā savu veiksmes stāstu min, piemēram, Dānija: krīzes situācijā visu politisko spēku spēju saliedēt. Ar vienu vēstījumu sabiedrībai: vakcinācija ir jāveic, un tas ir vienīgais pareizais veids,” sacīja Mitla Rozentāls.
Viņasprāt, vakcinācijas process nav tikai izgāšanās, valdības darbā redzami arī pozitīvi soļi un lēmumi.
«Lai kā tas liktos sabiedrības acīs, bet atsevišķu grupu obligātā vakcinācija, drosme stāties pret populismu un to pateikt [..] “Tie, kas ikdienā strādā ar citiem cilvēkiem, nevar strādāt bez vakcinācijas, jo apdraud sevi un citus,” sacīja politikas eksperts.
Savukārt, vērtējot komunikāciju vakcinācijas procesa laikā, Sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli direktors Gunārs Kloris atzinīgi novērtēja to, ka valstij samērā veiksmīgi izdevies uzrunāt valstij kopumā lojālu sabiedrības daļu. un medicīnas sistēmu un uzticas speciālistu viedokļiem. Daudz grūtāk bija ar tiem sabiedrības slāņiem, kuri neuzticas valstij, kuri skeptiski vērtē vakcināciju kopumā, kā arī to cilvēku procentuālo daļu, kuri ikdienā patērē informāciju krievu valodā.
Par to, ka šīs kombinācijas nav izdevies, liecina tas, ka beigās sasniedzām ultimātu. Vai nu vakcinēties, vai sēdēt mājās. Vai nu vakcinēsies, vai arī darbu nedabūsi. Tikai tādā veidā esam spējuši vismaz daļēji panākt vai, ja tā var nosaukt, rosināt tās sabiedrības grupas vakcinēties. Tas norāda, ka visi diplomātiskā dialoga instrumenti ir izsmelti, kas, manuprāt, neliecina par labu. Taču tā nav problēma, kas radusies pēdējo gadu vai divu laikā. Šai problēmai ir 10-20 gadu sena vēsture, un es domāju, ka neviens no valsts puses nav atradis efektīvu veidu, kā runāt ar krievvalodīgo sabiedrību.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
