Vismaz 50 ukraiņu civiliedzīvotāji ir evakuēti no aplenktās Azovstālas tērauda rūpnīcas Mariupoles drupās, paziņoja Ukrainas amatpersonas, lai gan Krievija turpina uzbrukt stratēģiski svarīgajai ostas pilsētai.
“Šodien mums izdevās evakuēt 50 sievietes, bērnus un vecāka gadagājuma cilvēkus no Azovstalas,” 6.maijā savā telegrammas kanālā sacīja premjerministra vietniece Irina Verešuka.
Verešuks piebilda, ka, saskaroties ar Krievijas uzbrukumiem, “evakuācija noritēja ļoti lēni… Rīt no rīta mēs turpināsim evakuāciju”.
Tiešraides informācija: Krievijas iebrukums Ukrainā
RFE/RL tiešraides instruktāža Tas sniedz jums visus galvenos notikumus saistībā ar Krievijas iebrukumu, Kijevas pretošanos, civiliedzīvotāju nožēlojamo stāvokli un rietumu reakciju.. Lai skatītu visu RFE/RL karu, noklikšķiniet šeit.
Apvienoto Nāciju Organizācija ātri vien panāca vienošanos, lai palīdzētu evakuēt 200 civiliedzīvotājus, kas kopā ar aptuveni 2000 ukraiņu kaujiniekiem atradās milzīgajā Azovstālas tērauda rūpnīcā, kas ir viena no lielākajām Eiropā.
Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krievijas spēkus saskaņotās evakuācijas traucēšanā, šaujot uz transportlīdzekļiem, mēģinot izvest cilvēkus no rūpnīcas.
Krievija apstiprināja aptuveni 50 cilvēku evakuāciju, taču nekomentēja Ukrainas apgalvojumus par uzbrukumiem aizbraucējiem.
Visas dienas garumā Krievijas spēki turpināja uzbrukumu plašajai tērauda rūpnīcai pret tur esošajiem nelokāmajiem ukraiņu kaujiniekiem.
Ukrainas ģenerālštābs 6.maijā savā ikdienas novērtējumā norādīja, ka krievi izmantojuši lidmašīnu kā daļu no atjaunotā uzbrukuma stacijai.
“Ir daudz ievainoto, bet viņi nav padevušies,” 5.maijā savā video nakts uzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis. “Viņi tur savas pozīcijas.”
Pati Mariupole lielā mērā ir sagrauta nedēļu ilgās kaujas pa ielām un spēcīgas bombardēšanas. Azovstal izrādījās pēdējais līdzeklis Ukrainas spēkiem, kas cīnās, lai novērstu pilnīgu Krievijas sakāvi pilsētā.
Zelenskis sacīja, ka gadījumā, ja Krievijas spēki nogalinātu civiliedzīvotājus vai karavīrus, kurus varēja atbrīvot, viņa valdība neturēs miera sarunas ar Maskavu.
Viņš sacīja, ka no kādreiz plaukstošās piekrastes pilsētas nekas nebija palicis pāri, tikai “tā mazā zālīte, šī mazā celtne, Azovstalas tērauda rūpnīca vai tas, kas no tās palicis pāri”.
Cīņa par Azovstal notiek arī saistībā ar spekulācijām, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas kaujas uzvaru, ko viņš varētu parādīt 9. maijā, kad Krievija svin Uzvaras dienu – nacistiskās Vācijas sakāves gadadienu.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija paziņoja: “Krievijas atjaunotie centieni nodrošināt Azovstalu un pabeigt Mariupoles ieņemšanu, visticamāk, ir saistīti ar Uzvaras dienas gadadienu 9. maijā un Putina vēlmi pēc simboliskiem panākumiem Ukrainā.” Viņa teica Savā ikdienas vērtējumā 6. maijs.
“Šie centieni bija saistīti ar personāla, aprīkojuma un munīcijas izmaksām Krievijai. Kamēr ukraiņu pretošanās turpinās Azovstalā, Krievijas zaudējumi turpinās veidot un izjaukt tās darbības plānus Donbasa dienvidos,” paziņoja ministrija.
Mariupoles zaudēšana atņems Ukrainai svarīgu ostu Azovas jūrā. Tas arī dotu Krievijai iespēju izveidot sauszemes koridoru uz Krimu un atbrīvot karaspēku, lai cīnītos citviet Donbasā.
Ukraiņi, kas atrodas Azovstālas tuneļos un rūpnieciskajā infrastruktūrā, sociālajos medijos publicē video un fotoattēlus, lai piesaistītu starptautisko sabiedrību.
Azovas bataljona komandiera vietnieks kapteinis Svjatoslavs Balamars 5.maijā video runā sacīja, ka karavīri “mirst agonijā” pienācīgas ārstēšanas trūkuma dēļ, un aicināja sniegt starptautisku palīdzību, lai evakuētu civiliedzīvotājus un ievainotos kaujiniekus.
Zelenska galvenais padomnieks Andrejs Jermaks 6.maijā sacīja, ka no pilsētas un Azovskas rūpnīcas ANO vadīto pasākumu ietvaros ir evakuēti gandrīz 500 civiliedzīvotāju.
“Pašlaik norisinās nākamais posms mūsu cilvēku glābšanai no Azovstal. Informācija par rezultātiem tiks sniegta vēlāk,” sacīja Jermaks. Viņš teica ierakstā telegrammā 6. maijā Kijeva darīs “visu, kas ir tās spēkos, lai glābtu civiliedzīvotājus un militārpersonas”.
Kaujas notiek, Krievijai turpinot ofensīvu Donbasa austrumos, ofensīvu, kas noritēja lēni un bez liela progresa, Ukrainas spēkiem bloķējot Krievijas gājienus un pat atgūstot teritoriju.
Ukrainas spēki arvien vairāk tiek aprīkoti ar smago artilēriju un jaudīgiem prettanku un pretgaisa ieročiem, ko piegādā NATO dalībvalstis.
Vācija, kas ir pakļauta spiedienam gan mājās, gan ārzemēs palielināt ekipējuma piegādes, 6.maijā paziņoja, ka piegādās Ukrainai septiņas pašpiedziņas haubices pēc tam, kad tā būs mainījusi savu politiku nesūtīt smagos ieročus kara zonās.
Iepriekš Berlīne paziņoja, ka nosūtīs arī “Gebbard” pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Donbasa ofensīva sekoja neveiksmīgai Krievijas spēku kampaņai uz ziemeļiem no Kijevas pirmajās kara nedēļās. Krievijas spēku izvešana no tādām vietām kā Buča, kas atrodas netālu no Kijevas, izraisīja vairākus aculiecinieku ziņojumus, kuri teica, ka Krievijas vienības pastrādājušas zvērības, kas varētu būt līdzvērtīgas kara noziegumiem.
Amnesty International 6.maijā paziņoja, ka ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka Krievijas spēki pastrādājuši kara noziegumus, tostarp ārpustiesas nāvessodus civiliedzīvotājiem, februārī un martā okupējot apgabalu ārpus Ukrainas galvaspilsētas. Civiliedzīvotāji arī cieta no tādiem pārkāpumiem kā “neapdomīga šaušana un spīdzināšana”, grupa teica.
Ziņojumā secināts, ka Krievijas spēki Bučā pastrādājuši “virkni acīmredzamu kara noziegumu”, tostarp “vairākas nelikumīgas slepkavības”, galvenokārt netālu no Yablonska un Vodobrovydna ielu krustojuma.
Ar Ukrainas dienesta RFE / RL un AP ziņojumiem
