Jaunumi
2023. gada 6. aprīlis | 14:14
Jauns nemieru vilnis saistībā ar pensiju reformu ceturtdien pārņēma Parīzi un citas Francijas pilsētas, kad dusmīgi demonstranti ieņēma ASV bāzētās investīciju kompānijas BlackRock ēku un aizdedzināja populāru restorānu, kuru iecienījis prezidents Emanuels Makrons.
Desmitiem arodbiedrību biedru ieplūda BlackRock Parīzes birojos vēsturiskajā centrālajā ēkā, sarīkojot uguņošanu un skandējot saukļus, kas bija vērsti uz uzņēmuma pensiju fondu.
“Valdība vēlas atbrīvoties no pensijām, tā vēlas piespiest cilvēkus finansēt savu pensionēšanos no privātajiem pensiju fondiem, taču mēs zinām, ka tikai bagātie var gūt labumu no šāda veida,” sacīja protestētāja Fransuā Onika. Skolas skolotājs.
BlackRock pagaidu okupācija notika valsts mēroga streiku un demonstrāciju 11. dienā, nosodot Makrona plānu paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 uz 64 gadiem, acīmredzami cenšoties novērst Francijas pensionēšanās sistēmas sabrukumu.
Skaļi skandējot Francijas pret pensiju reformas protestētāju iecienīto saukli “On est la” (“Mēs esam šeit”), demonstranti pēc aptuveni 30 minūtēm izgāja no BlackRock ēkas, atstājot tās vestibilu, kas bija piepildīts ar pirotehnikas dūmiem.
Vēl viena finanšu institūcija, kas saniknoja protestētājus, bija Credit Agricole bankas filiāle, kurai tika izsisti logi, pirms policija ar asaru gāzi izklīdināja pūļa bikses.
Citviet Francijas galvaspilsētā protestētāji savas dusmas izgāza Kreisā krasta kafejnīcā La Rotonde, kur Makrons rīkoja svētku vakariņas 2017. gada prezidenta vēlēšanu laikā.
Protestētāji apmētāja restorānu ar akmeņiem, aizdedzināja tā nojumes, kā arī apmētāja policistus, kuri ieradās, lai apspiestu nemierus.
Nekārtību policistu tuvcīņā uz īsu brīdi zaudēja oļi.
Rietumu pilsētā Reimsā policija raidīja asaru gāzi pret demonstrantiem, kuri sadūrās ar viņiem un aizdedzināja atkritumu tvertnes, skandējot “Streik, blokāde, Makrons aiziet!”
Policija arī atbildēja ar asaru gāzi Lionā, kur tika izlaists Nespresso kafejnīca.
Pensiju reforma, kas kļuvusi par Makrona nemierīgā otrā termiņa uzmanības centrā, ir saskārusies ar plašu pretestību, kas pastiprinājās pēc tam, kad Francijas parlamentā bez balsojuma tika virzīts pensionēšanās vecuma paaugstinājums.
Premjerministre Elizabete Borne trešdien tikās ar arodbiedrību līderiem, lai mēģinātu izkļūt no strupceļa, taču viņu sarunas apstājās jau pēc stundas, neatrodot risinājumu.
Protestētāji sacīja, ka vienīgā izeja no krīzes ir atteikties no nepopulārās pensiju reformas, ko Borns un Makrons noraidīja.
“Nav cita risinājuma, kā vien atsaukt reformu,” Parīzes mītiņa sākumā sacīja Sofija Bineta, jaunā stingrās līnijas arodbiedrības CGT līdere.
Gan valdība, gan protestētāji ar nepacietību gaida, kad Satversmes sapulce – Francijas augstākā konstitucionālā iestāde – 14.aprīlī pasludinās savu lēmumu par pensiju likumprojektu.
Konstitucionālie eksperti norāda, ka komisija, visticamāk, neatcels likumdošanu, kas varētu novērst vēsmas no protestiem, kas Francijā plosās kopš janvāra.
Jaunākie dati liecina, ka kustība var zaudēt tvaiku.
Arodbiedrība CGT apstiprināja, ka ceturtdien Parīzē protestam pievienojās aptuveni 400 000 cilvēku, kas ir mazāk nekā 450 000 iepriekšējā nedēļā.
Visā Francijā iepriekšējā valsts mēroga protesta dienā, 28. martā, pulcējās mazāk pūļu nekā iepriekšējā dienā, un streikos un mītiņos piedalījās 740 000 cilvēku, ziņo Iekšlietu ministrija.
Atkal 7. martā protestos piedalījās 1,28 miljoni Francijas pilsoņu, bloķējot satiksmi, traucējot tirdzniecību un atstājot darbu.
ar vadu
Ielādēt vairāk…
{{#isDisplay}}
{{/ isDisplay}} {{#isAniviewVideo}}
{{/ isAniviewVideo}} {{#isSRVideo}}
{{/ isSRVideo}}