Francija, Vācija un Spānija vienojas veicināt FCAS kara lidmašīnu izstrādi

Francija, Vācija un Spānija ir panākušas vienošanos par jaunas kaujas lidmašīnas ar nosaukumu FCAS izstrādes nākamā posma sākšanu, kas ir Eiropas lielākais aizsardzības projekts ar aplēsēm vairāk nekā 100 miljardu eiro (103,4 miljardu dolāru) apmērā. ), piektdien paziņoja Vācijas valdība.

Aizsardzības ministrijas paziņojumā teikts, ka rūpnieciskā vienošanās tika panākta pēc plašām sarunām, apstiprinot agrāko Reuters informāciju, ka trīs valstis un to nozares ir noslēgušas vienošanos.

Ministrija paziņoja, ka ir panākta vienošanās augstākajā valdības līmenī, lai projektā, par ko kopumā atbild Francija, īstenotu tikpat sadarbīgu pieeju.

Spānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Madride šim projektam iztērēs 2,5 miljardus eiro (2,58 miljardus ASV dolāru), no kuriem 525 miljonus eiro (542 miljonus ASV dolāru) izmaksās 2023.gadā. Ministrija paziņoja, ka Ministru kabinets apstiprināja šos izdevumus, bet nesniedza sīkāku informāciju. .

“Politiskā vienošanās par FCAS ir brīnišķīgs solis un – īpaši šajos laikos – svarīga izcilās Francijas, Vācijas un Spānijas sadarbības pazīme,” sacīja Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta.

“Tas stiprina Eiropas militārās spējas un nodrošina svarīgu zinātību ne tikai mūsu, bet arī Eiropas rūpniecībai.”

Iepriekš avoti stāstīja, ka paredzams, ka nākamā Future Air Combat System (FCAS) izstrādes fāze izmaksās aptuveni 3,5 miljardus eiro, ko vienādās daļās sadalīs trīs valstis.

Franču Dassault (AM.PA)Airbus (AIR.PA) un Indra (IDR.MC) – pēdējie divi, kas pārstāv attiecīgi Vāciju un Spāniju, ir iesaistīti shēmā, lai no 2040. gada sāktu aizstāt franču Rafale un Vācijas un Spānijas Eurofighter.

“Tagad attiecīgajās valstīs ir jāveic vairākas oficiālas darbības, lai varētu ātri parakstīt līgumu, kas mums būs jāievēro,” sacīja Airbus e-pastā nosūtītajos komentāros.

Francijas prezidents Emanuels Makrons un toreizējā Vācijas kanclere Angela Merkele pirmo reizi paziņoja par FCAS plāniem 2017. gada jūlijā, kas ietvers kaujas lidmašīnu un virkni saistīto ieroču, tostarp bezpilota lidaparātus.

Pēdējā laikā projekts, kas sākotnēji bija paredzēts, lai apvienotu eiropiešus pēc migrācijas krīzes un Lielbritānijas lēmuma izstāties no Eiropas Savienības, ir radījis spriedzi starp abām valstīm.

Un pagājušajā mēnesī Makrons atcēla kopīgu Francijas un Vācijas ministru sanāksmi, jo bija nesaskaņas ar Berlīni par plašu jautājumu loku, tostarp aizsardzības un enerģētikas projektiem.

Abas puses jau vairāk nekā gadu cīnās, lai vienotos par nākamo FCAS attīstības posmu, lai gan Francijas un Vācijas valdības kopumā ir vienojušās par projektu.

Daži avoti uzskatīja, ka Dassault ir vainojams, jo uzņēmums atteicās atkāpties ilgstošā strīdā par intelektuālā īpašuma tiesībām.

Citi avoti vainoja Airbus par to, ka tā cenšas iegūt lielāku daļu Dassault vadītajā projektā, un uzstāja, ka tai ir jāpiešķir “līdzvērtīgs pamats” ar Francijas uzņēmumu.

(1 $ = 0,9675 eiro)

Raksta Sabīne Zībolda; Rediģēja: Kristi Knoll, Christophe Steitz, Louise Heavens un Emilia Sithole Matares

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.