Francija pulcē ES, jo ASV, Lielbritānijā un Austrālijā zūd uzticība – WSOC TV

Briselē – (AFP) – Francijas Eiropas Savienības partneri otrdien vienojās, ka valsts ieilgušais strīds par nozīmīgo Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu aizsardzības paktu starp ASV, Austrāliju un Lielbritāniju tiks izvirzīts par vienu no bloka politiskās dienaskārtības jautājumiem, tostarp nākamā mēneša ES samitā. .

Jūs redzēsit Indo-Klusā okeāna drošības līgumu, kas pazīstams kā AUKUS Austrālija atceļ vairāku miljardu dolāru līgumu pirkt franču dīzeļelektriskās zemūdenes un tā vietā iegādāties ASV ar kodolenerģiju darbināmus kuģus. Francijas valdība liek domāt, ka darījums viņu nodeva.

“Tas noteikti ir izraisījis interesi un mūs nodarbinās nākamajos mēnešos,” pēc vadīšanas ES Eiropas lietu ministru sanāksmē Briselē žurnālistiem sacīja Slovēnijas ārlietu vadītājs Džaspers Dovzāns.

ES līderiem 6. oktobrī paredzēts tikties Slovēnijā un 21.-22. oktobrī Briselē.

Eiropas Komisijas viceprezidents Maross Sefkovičs sacīja, ka ASV spēku haotiskā izvešana no Afganistānas pagājušajā mēnesī un pārsteidzošais Austrālijas drošības darījums, kurā iesaistītas ASV, ir zīmes, ka “mums vairāk jākoncentrējas uz stratēģisko autonomiju” 27 valstu Eiropas Savienībai.

Iepriekš Francijas Eiropas lietu ministrs Klements Pellons žurnālistiem sacīja, ka mudinās citas ES valstis apsvērt iespēju atlikt sarunas par tirdzniecības līgumu starp bloku un Austrāliju, kas notiek kopš 2018. gada.

Pēc sanāksmes par šādu iespēju netika sniegti komentāri, taču trešdien paredzētā diskusija starp ES sūtņiem ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē tagad ir izņemta no darba kārtības. TTC – tirdzniecības, ekonomikas un tehnoloģiju koordinācijas forums – tika atklāts, kad Baidens jūnijā apmeklēja Briseli. Valde pirmo sēdi rīko Pitsburgā 29. septembrī.

Eiropieši uzskata, ka iepriekš nepaziņotais drošības līgums ir otrā reize pēc nedēļām, kad prezidents Džo Baidens pēc Kabulas lidostas katastrofas ir koncentrējies uz politiku “Amerika vispirms”, kas pēc būtības ir līdzīga, ja ne pēc sava priekšgājēja Donalda Trampa. Savienotās valstis. atsaukšana.

READ  Igaunija un Latvija plāno kopīgi iegādāties Vācijas IRIS-T vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas

Tas ir radījis jautājumus par Eiropas spēju nodrošināt savu drošību ārpus ASV vadītās NATO un ir radījis aicinājumus Eiropas Savienībai attīstīt “stratēģisku autonomiju” no militāras alianses, kas samazina atkarību no ASV militārajiem un loģistikas spēkiem.

Francijai tas ir uzticības jautājums.

“Kad jūs izsakāt savu vārdu, tam ir zināma vērtība starp sabiedrotajiem, starp demokrātijām, starp partneriem, un tādā gadījumā šis vārds nav ievērots … tāpēc, protams, tas rada uzticības pārkāpumu,” žurnālistiem sacīja Būns.

“Mums jābūt stingriem nevis francūžiem, bet kā eiropiešiem, jo ​​tas ir jautājums par to, kā mēs sadarbojamies kā sabiedrotie,” viņš teica.

Vācijas Eiropas lietu ministrs Maikls Rots sacīja, ka viņam “ir lieliska izpratne par vilšanos, ko izjūt mūsu franču partneri”.

“Tas atkal ir modināšanas zvans mums visiem Eiropas Savienībā, lai vaicātu, kā mēs varam stiprināt savu suverenitāti, kā mēs varam būt vienoti pat jautājumā par ārpolitiku un drošības politiku un kā mēs varam izmantot savu ekonomiku un politiku ietekmēt tādā veidā, kas ļauj mums veicināt drošību un daudzpusību, “sacīja Rots.

Bet satraukums nāk arī laikā, kad Eiropā notiek intensīva vēlēšanu kampaņa. Vācieši svētdien dodas pie vēlēšanu urnām, bet Francijā aprīlī notiek vēlēšanas.

ES valstis, kas robežojas ar Krieviju vai Baltkrieviju, piemēram, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija, paļaujas uz drošības garantiju, ko ASV sniedz ar NATO starpniecību, un var iebilst pret soli, kas sarežģī attiecības.

“Svarīgi ir saglabāt transatlantisko vienotību, jo mēs uzskatām, ka tas ir mūsu lielākais spēks un lielākā vērtība, īpaši attiecībā uz tādām valstīm kā Krievija un Ķīna,” žurnālistiem sacīja Lietuvas ministra vietnieks Eiropas lietās Arnoldas Brankevičus.

READ  Robs Peidžs mudina Velsu uzlabot disciplīnu pret pārākiem konkurentiem tumšajā mākslā

Ņujorkā ES augstākās amatpersonas, ES Padomes prezidents Čārlzs Mišels un Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena otrdien ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros sarunājās ar Austrālijas premjerministru Skotu Morisonu.

___

Frenks Džordans Berlīnē sniedza savu ieguldījumu šī ziņojuma sagatavošanā.

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top