FNE sarunājās ar prezidenti Ditu Rietumu Latvijas Nacionālais Kino centrs, Par to, kā pandēmija ir mainījusi Latvijas kino situāciju, kas pēdējos gados strauji attīstās ar lielāku finansējumu un veiksmīgu vietējo produkciju kinoteātros.
Dita Rietuma ir optimistiska, neskatoties uz to, ka Latvijā 2021.gada 21.oktobrī tika ieviesta lokauta ar virkni ierobežojumu līdz 2021.gada 15.novembrim saistībā ar jauno Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu. Rezultātā visas kultūras iestādes, tostarp kinoteātri, bija spiestas slēgt un Rīgas Starptautiskais kinofestivāls, 2021. gada 14.–24. oktobris, dodieties tiešsaistē. Turklāt , Latvijas Nacionālā kino balva, kas sākotnēji bija paredzēts no 2021. gada 11. līdz 14. novembrim, ir pārcelts uz 2022. gada 24. – 27. februāri.
Kā jūs raksturotu vietējā kino stāvokli mūsdienās?
Ditta Rituma: Pēdējais periods 2018-2020 Latvijas kino bija ļoti veiksmīgs. Šo gadu laikā Latvijas kasēs dominēja nacionālās filmas. Piemēram, 2018. gadā piecas no populārākajām filmām Latvijā bija pašmāju ražotas. Latvijas filmas bija vienas no skatītākajām 2019. gadā, kā arī 2020. gadā, kad sākās epidēmija.
Diemžēl epidēmijas ietekme uz kino apmeklējumu bija jūtama, un kinoteātri Latvijā ilgu laiku tika slēgti, līdz ar to tika traucēts filmu demonstrēšanas un izplatīšanas process. Protams, mēs neesam unikālā situācijā, visas Eiropas valstis izjūt pandēmijas ietekmi uz filmu izstādi un izplatīšanu. Taču ļoti būtisks ir jautājums par filmu izplatīšanu kinoteātros un tiešsaistes platformās un jautājums par iespējamām izmaiņām filmu industrijas biznesa modelī. Joprojām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Viens ir skaidrs – mēs dzīvojam fundamentālu pārmaiņu laikā.
FNE: Kādu jūs redzat Latvijas kino pēc pieciem gadiem?
Ditta Rituma: Latvijas kino pēdējos gados izceļas ar apņēmību attīstīties un augt. Jāpiebilst, ka finansējums filmu ražošanai Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis vairākas reizes. Piemēram, 2012.gadā tie bija tikai 1,5 miljoni eiro, 2017.gadā jau 9,7 miljoni eiro, 2020.gadā 8,4 miljoni eiro.
Pakāpeniska finansējuma palielināšana ļāva dažādot ražošanas produkciju, izpētīt jaunus žanrus un stilistiskās pieejas, kā arī pakāpeniski ieviest jaunu vadītāju paaudzi. Tās visas ir pozitīvas tendences, kurām vajadzētu turpināties nākamo piecu gadu laikā. Pakāpeniska finansējuma palielināšana ļaus radīt plašu iestudējumu klāstu stilu, žanru un spēcīgu māksliniecisko balsu ziņā.
Ceru, ka Latvijas kino veiksies un turpinās stiprināt savu starptautisko apriti. Festivālu loma Eiropas kino statusa izcelšanā nav “likvidēta”. Tam ir bijusi un, visticamāk, būs nozīme un ietekme Eiropas kino vērtību hierarhijas stiprināšanā.
FNE: Kādi ir jūsu izaicinājumi un ilgtermiņa mērķi?
Ditta Rituma: Dažas problēmas ir saistītas ar izmaiņām audiovizuālajā vidē, kurām arī Eiropas kino būs jāpielāgojas. Noteikti būs konkurence starp kinoteātriem un straumēšanas platformām, un tai neizbēgami būs jārēķinās ar skatītāju paradumu izmaiņām un vēlmi patērēt audiovizuālos produktus tiešsaistē.
Joprojām aktuāla ir tēma par medijpratību jeb kinopratību. Eiropas kino, kas ir sarežģīta un sarežģīta pēc formas, ne vienmēr spēj piesaistīt skatītājus. Tāpēc ir jāattīsta skatītāju, īpaši jaunāko skatītāju, kompetences, tostarp viņu spēja novērtēt Eiropas kino un tā kinematogrāfisko valodu. Ir un būs daudz izaicinājumu gan Eiropas audiovizuālajam sektoram kopumā, gan filmu veidotājiem katrā valstī, īpaši mazajās valstīs.
FNE: Cik svarīga ir kopražošana ar kaimiņvalstīm?
Ditta Rituma: Latvijas kino ir ļoti svarīga sadarbība un kopražošana ar kaimiņvalstīm (un ne tikai kaimiņvalstīm). Tā pamatojums ir ne tikai ekonomisks – nepieciešamība piesaistīt finansējumu filmēšanai kaimiņvalstīs -, bet arī piedāvā iespēju paplašināt filmu tirgu un tā pārrobežu apriti.
Tradicionāli Latvijas filmu veidotāji plaši sadarbojas ar Baltijas valstu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Intensīva un kvalitatīva sadarbība izveidojās arī ar Čehijas ražošanas uzņēmumiem. Čehija ir trešais populārākais Latvijas filmu veidotāju kopražojuma partneris. Pēdējo piecu vai sešu gadu laikā ar Čehiju ir tapuši 15 kopražojumi: mazākuma un vairākuma kopražojums.
Minēšu tikai dažus piemērus: 2021. gadā filma jauniešu auditorijai viņu klibs Zināms arī kā mesties ceļos Marta Elīna Martinsone Izdots kā kopražojums Latvijas un Čehijas studijās, Ego Media Un 8Heads Productions. Filma ir arī dublēta čehu valodā, kas ir unikāls kopražošanas prakses gadījums Latvijā. Ar panākumiem tas tika demonstrēts kinoteātros Latvijā 2021. gadā, kā arī daudzos festivālos Čehijā un Vācijā.
Veiksmīga izrādījās arī sadarbība ar ungāru filmu veidotājiem. filmu dabiskā gaisma 2021. gadā Berlīnes filmu festivālā tika atzīts par labāko režisoru Dénes Nagi, kas bija latviešu kopražojums ar Ungāriju un tika producēts arī ar Beļģiju, Franciju un Vāciju.
Atgriežoties pie sadarbības ar tuvākajiem kaimiņiem, mūsu kaimiņiene Lietuva jau otro reizi pēdējo piecu gadu laikā ir izvirzījusi Latvijas un Lietuvas sadarbībā tapušo dokumentālo filmu Amerikas Kinoakadēmijas Oskara balvai. 2019. gadā tā bija dokumentālā filma Laika tilti / Leica Telte Režisors VFS filmas (Latvija) kopražojumā ar ūdens putns (Igaunija) un studiju nosaukumi (Lietuva).
Nesen dokumentālā filma lēkt Režisore Giedrė Žickytė, Lietuvas/Latvijas/Francijas kopražojums, producents mēness veidotāji Kopražojumā ar Latviju VFS filmas un Faites un Voeu (Francija), no Lietuvas par 94. Kinoakadēmijas balvu kategorijā Labākā starptautiskā spēlfilma.
Naudas atlaižu sistēma Latvijā darbojas kopš 2010. gada, kas arī kļuvusi par katalizatoru veiksmīgai sadarbībai starp kaimiņvalstu filmu veidotājiem.
