Saskaņā ar Valsts kases publicētajiem datiem par 2022.gada pirmajiem četriem mēnešiem valsts konsolidētā budžeta deficīts bija 82,5 miljoni eiro, kas ir par 591,5 miljoniem eiro mazāk, salīdzinot ar 2021.gada janvāra-aprīļa periodu.
Turpinoties ekonomikas izaugsmei, valsts budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar četru mēnešu periodu pērn pieauga par 15,3%, sasniedzot 4,5 miljardus eiro. Lielbritānijas Finanšu ministrija norādīja, ka izdevumi, ņemot vērā pērn novēroto augsto līmeni, pārsvarā palikuši tajā pašā līmenī, pieaugot tikai par 10,7 miljoniem eiro jeb 0,2% līdz 4,6 miljardiem eiro.
Valdībā apstiprinātie procentu maksājumi noteica deficīta veidošanos valsts pamatbudžetā, kura apmērs bija 406,4 miljoni eiro, kas ir par 252 miljoniem eiro mazāk salīdzinājumā ar četru mēnešu periodu pērn. Valsts budžetā tika izveidots pārpalikums 87,7 miljonu eiro apmērā un bilance uzlabojās par 235,2 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā radās pārpalikums vairāk nekā 164,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 92,9 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada janvārī-aprīlī.
Straujā ekonomikas izaugsme turpinājās pēc Covid-19 infekciju samazināšanās un lēmuma atcelt pandēmijas ierobežojumus.
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati par 2022. gada pirmo ceturksni liecina par IKP pieaugumu par 5,9% salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni. Tomēr jāatzīmē, ka sakarā ar ievērojamo patēriņa cenu pieaugumu , izlaides pieaugums bija Faktiskais IKP ir daudz lielāks, kas skaidrojams ar nodokļu ieņēmumu likmju pieaugumu. Strauji pieaugot privātajam patēriņam un izteikti pieaugot algu fondam, nomaksātie nodokļi, tai skaitā vienotā nodokļa konta nesadalītais atlikums, janvāra-aprīļa periodā pieauga par 519,4 miljoniem eiro jeb 17,2%, līdz 3,5 miljardiem eiro. 2022.gada janvārī-aprīlī kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 367,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 11,6% vairāk nekā plānots.
PVN ieņēmumi saņemti 1,1 miljarda eiro apmērā, kas ir par 241,1 miljonu eiro jeb 28,8% vairāk, salīdzinot ar četru mēnešu periodu pērn. Aprīļa ieņēmumi par 76,9 miljoniem eiro jeb 32% pārsniedza pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu līmeni pagājušā gada aprīlī. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka lielākais ieņēmumu pieaugums vērojams ar tirdzniecību, energoresursu piegādi un ražošanu saistītajās nozarēs, kas lielākoties skaidrojams ar cenu līmeņa izmaiņām. Saskaņā ar CSP datiem inflācija aprīlī sasniedza 13%, neskatoties uz plašo valdības atbalstu, kura mērķis ir palēnināt ar energoresursu patēriņu saistīto izmaksu pieaugumu. Vienlaikus ļoti pozitīva situācija bija vērojama mazumtirdzniecībā, kur, pēc CSP datiem, apgrozījums reālajās cenās bija gandrīz par 30% lielāks nekā 2021.gada aprīlī.
Lielākajai daļai Latvijas lielākās tautsaimniecības nozaru, valstij atgūstoties no epidēmijas un pandēmijas ierobežojumiem, vērojamas augstākas nodokļu ieņēmumu likmes. Tajā pašā laikā pēc pozitīvajiem rādītājiem ekonomikā, kas bija vērojami pirmajos mēnešos un kopš Ukrainas kara sākuma, situācija pasaulē un Latvijas ekonomikā ir krasi mainījusies, un valstīm būs jāsamierinās. zemāki pieauguma tempi nekā no šī brīža. Sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts budžetā janvārī-aprīlī bija 1,2 miljardu eiro apmērā (par 37,2% vairāk), savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par 166,9 miljoniem eiro jeb 34,9%, līdz 645,1 miljonam eiro. VID dati liecina, ka algu fonds Latvijā 2022.gada pirmajā ceturksnī bija par 12-15% lielāks nekā gadu iepriekš. Augstais darbaspēka algas nodokļa ieņēmumu pieaugums saistīts ar 2021.gada janvārī novēroto zemāko ieņēmumu bāzi, kad Latvijā tika pieņemta jauna nodokļu maksāšanas un uzskaites sistēma, kā arī operatīvāka no viena nodokļu konta samaksāto nodokļu sadale.
Mērens pieaugums bija akcīzes nodokļa ieņēmumos, kas bija par 21,9 miljoniem eiro jeb 6,9% lielāki salīdzinājumā ar 2021.gada četru mēnešu periodu. Ņemot vērā benzīna un tabakas izstrādājumu patēriņa pieaugumu, akcīzes nodokļa ieņēmumi no šiem produktiem pieauga par 12,1 eiro. miljoniem (7%) un attiecīgi 5,2 1 miljonam eiro (7,3%).
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi bija 236 miljoni eiro, kas ir par 76,9 miljoniem eiro jeb 48,3% lielāki salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri-aprīli. Pieaugums skaidrojams ar lielākām saņemtajām dividendēm no valsts uzņēmumiem, kā arī ieņēmumiem no izsolēm emisiju kvotām Latvijā. Nenodokļu ieņēmumu plāns pārsniegts par 61,4 miljoniem eiro jeb 53,5%. Tas lielā mērā saistīts ar prēmiju ieņēmumiem no valsts kasēm eiro un papildu ieņēmumiem no emisiju kvotu izsolēm un dividendēm Latvijā.
Valsts budžeta izmaksu augsto līmeni joprojām nosaka valdības apstiprinātā pabalstu izmaksa. Lai gan 2022. gada pirmajā ceturksnī kopbudžeta izdevumi bija nedaudz lielāki par pagājušā gada līmeni, tie bija par 34% lielāki salīdzinājumā ar 2019. gada pirmspandēmijas periodu. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem lielāko daļu izmaksu veidoja četri mēneši Pirmais 2022. gadā Covid-19 atbalsts, kas šogad paredzēts 1,4 miljardu eiro apmērā. Enerģētikas subsīdiju veidā izmaksātā atbalsta summa jau ir tuvu 0,3 miljardiem eiro. Turklāt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā valsts aizsardzības stiprināšanai un atbalstam Ukrainas bēgļiem tika novirzīts papildu finansējums, kas jau bija 10,8 miljonu eiro apmērā.
Enerģētikas atbalstam un veselības aprūpes nozares vajadzībām novirzītais finansējums lielā mērā bija balstīts uz budžeta atbalsta un dotāciju palielinājumu par 307,1 miljonu eiro jeb 35,4% līdz 1,2 miljardiem eiro. Būtisks preču un pakalpojumu izmaksu pieaugums, kas bija par 111,4 miljoniem eiro jeb 26,2% vairāk, salīdzinot ar četru mēnešu periodu pērn, sasniedzot 535,7 miljonus eiro. Liela daļa no šī pieauguma tika piešķirta nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Paaugstinātās energoresursu cenas ir būtiski palielinājušas preču un pakalpojumu izmaksas pašvaldību budžetos, jo kopš gada sākuma pieauga ceļu uzturēšanas izmaksas. Līdzīga situācija vērojama ar izmaksu pieaugumu valsts iestāžu (augstskolu, zinātnisko institūciju u.c.) budžetos.
Pensiju kopbudžeta izdevumi bija 883 miljoni eiro, kas ir par 48,9 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk nekā 2021.gada pirmajiem četriem mēnešiem.
Palielinājumu noteica pensiju indekss, kas veikts pagājušā gada oktobrī. Izdevumi citiem atbalsta veidiem bija ievērojami mazāki nekā pērn, kad valdība izmaksāja vienreizējos pabalstus 500 eiro ģimenēm ar bērniem un 200 eiro pensionāriem. Citu pabalstu izmaksas sastādīja 727,3 miljonus eiro, kas ir par 371,7 miljoniem eiro jeb 33,8% mazāk nekā 2021. gada pirmajā ceturksnī. Jāņem vērā, ka izdevumu samazinājums var apgriezties ātrāk. Taču atbalsts un pabalsti arī turpmāk tiks izmaksāti, lai palīdzētu samazināt energoresursu cenu ietekmi šogad.
2022. gada pirmajā ceturksnī procentu izdevumi un kapitālieguldījumi izrādījās mazāki, nekā gaidīts. Procentu izdevumi samazinājās par 78,6 miljoniem eiro jeb 54,9% līdz 64,6 miljoniem eiro.
