Izmitināti 9313 cilvēki, uzturēšanās dokumenti izsniegti 18712 ukraiņiem ar darba tiesībām. Zināms, ka daļa ukraiņu jau ir pametuši Latviju, tostarp atgriežoties Ukrainā. Valsts šādus datus nevāc.
“Pēc neformālas informācijas apmaiņas mēs redzam gadījumus, kad cilvēki piesakās atbalstam vairākās valstīs. Tas nozīmē, ka viņi saņem šo pagaidu aizsardzības statusu, bet patiesībā viņi dodas uz citu valsti un dara to pašu. Nē,” sacīja Dimitris Trofimovs. , Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre.Pašlaik Eiropas Savienībā ir centrālais risinājums, kā neļaut šiem cilvēkiem ceļot un saņemt pabalstus.”
Ukraiņu civiliedzīvotāju plūsmas Latvijā sarūk. Ukraiņi par savu galamērķi izvēlas Centrāleiropu un Ukrainas tuvumā esošās valstis, lai, uzlabojoties ģeopolitiskajai situācijai, ātrāk varētu atgriezties dzimtenē.
Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi plānus Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai Latvijā, ja tāda vajadzēs. Latvija ir gatava uzņemt no 35 līdz 40 tūkstošiem ukraiņu. Valdība tam vēl nav piekritusi.
Rīga
“Rīgā mums ir reģistrēti aptuveni 13 000 ukraiņu civiliedzīvotāju, kuri vērsās pie pašvaldības ar jebkādu nepieciešamo atbalstu. Taču reālo Ukrainas civiliedzīvotāju Rīgā, manuprāt, ir daudz vairāk. Tikai daļai no viņiem nebija vajadzīgs Ukrainas atbalsts. pašvaldība.Tādā apjomā.”Ja viņiem šobrīd palīdzība nav vajadzīga, tad kaut kad tā var būt nepieciešama,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.
Ozola uzskata, ka iespēja, ka Latvijā ieradīsies jau 35 tūkstoši cilvēku no Ukrainas, ir ļoti liela.
Rīgā ar pašvaldības atbalstu tika izmitināti aptuveni 2200 ukraiņu civiliedzīvotāju. Lielākā daļa kara bēgļu dzīvo pie radiem, paziņām un brīvprātīgajiem. Šobrīd tūristu mītnēs ir ap simts vietu bēgļiem. Ukraiņu izmitināšana viesnīcās pašvaldībai izmaksā ļoti dārgi, tāpēc Rīga plāno runāt ar augstskolām par mājokļa izmantošanas iespējām.
Ģermala un Libaga
Jūrmalas novadā šobrīd ir reģistrēti 1025 Ukrainas kara bēgļi, un pašvaldība nodrošina mājokli 125 cilvēkiem. “Pašvaldības kapacitāte šobrīd jau ir pārsniegta. Pēc proporcionalitātes principa Jūrmalai vajadzēja uzņemt 567 bēgļus, bet mēs jau esam uzņēmuši vairāk nekā tūkstoti. Un mums ir pārāk daudz bērnu izglītības iestādēs. Zins Leite, vadītājs sabiedriskās attiecības Jūrmalā, teica: Bērnudārzā vietu vairs nav.” Pašvaldības skolas apmeklē 142 bērni.
Tikmēr Korzimas dienvidos reģistrēti vairāk nekā 1100 Ukrainas kara bēgļu. Pēc Liepājas Izglītības padomes apkopotajiem datiem, Liepājas izglītības iestādēs šobrīd kopumā mācās 69 ukraiņu bērni, bet bērnudārzā – 45 bērni.
Izglītības un zinātnes ministrija lēsa, ka izglītības sistēma ir spējīga uzņemt aptuveni 23 000 bērnu, informē Iekšlietu ministrija. Tātad, ņemot vērā to, Latvija varētu uzņemt aptuveni 40 tūkstošus Ukrainas civiliedzīvotāju.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
