Eiropas Savienība ir formulējusi plānus mudināt valstis izmantot vairāk ilgtermiņa fiksētas cenas elektroenerģijas līgumus, kas ir daļa no Eiropas enerģijas tirgus reformas, kuras mērķis ir aizsargāt patērētājus no augstākām cenām.
Eiropas Komisija gatavojas ierosināt reformu 16.martā pēc tam, kad tā pagājušajā gadā apņēmās pārvērtēt elektroenerģijas tirgus noteikumus pēc tam, kad Krievija pārtrauca gāzes piegādi Eiropai, kas izraisīja rekordaugstas enerģijas cenas un piegādes samazināšanos. Lūk, kas teikts ES priekšlikuma projektā, ko redzēja Reuters.
Stabilas enerģijas cenas Reformas mērķis ir atstāt patērētājus mazāk neaizsargātus pret fosilā kurināmā cenu īstermiņa svārstībām, kā arī nodrošināt, lai Eiropā pieaugošais zemo izmaksu atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvars radītu mazākus rēķinus.
Valstīm tas būtu jādara, izmantojot vairāk ilgtermiņa līgumus, kuros tiek saglabātas fiksētas elektroenerģijas cenas, saskaņā ar noteikumu projektu, kurus vēl var mainīt pirms to publicēšanas. Ja ES valstis vēlas atbalstīt jaunas investīcijas vēja, saules, ģeotermālajā, hidroenerģijā un kodolenerģijā, piemēram, tām būs jāizmanto divvirzienu līgums par starpību (CfD) vai līdzvērtīgs līgums.
Divvirzienu CFD piedāvā ražotājiem fiksētu “standarta cenu” par savu elektroenerģiju neatkarīgi no cenas īstermiņa enerģijas tirgos. Ja tirgus cena būs augstāka par CFD izpildes cenu, teikts projektā, ģeneratora saņemtie papildu ieņēmumi tiks sadalīti elektroenerģijas gala patērētājiem. Viņa piebilda, ka valstīm būtu arī jāatvieglo elektroenerģijas iegādes līgumu (EPL) parakstīšana – cita veida ilgtermiņa līgumi, lai iegādātos elektroenerģiju tieši no ražotājiem, piemēram, jāpiedāvā valdības garantijas, lai samazinātu šādu līgumu riskus. Fosilā kurināmā ražotāji šo subsīdiju nesaņems.
Patērētāju ierobežošana ES vēlas, lai patērētājiem būtu labāka piekļuve fiksētas likmes elektroenerģijas līgumiem, palīdzot viņiem izvairīties no tarifiem, kas varētu viņus pakļaut nestabiliem enerģijas tirgiem.
Priekšlikuma projekts dotu rēķinu maksātājiem tiesības pieprasīt fiksētas likmes līgumu no jebkura lielākā elektroenerģijas piegādātāja. Pašlaik tikai patērētāji Eiropas Savienībā ir tiesīgi pasūtīt mainīgas cenas līgumu. Komisija arī vēlas piešķirt valdībām lielākas pilnvaras ierobežot enerģijas rēķinus, ja tie pieaugs līdz galējam līmenim. Ja tas notiks, valdības uz laiku varēs noteikt likmi līdz 80% no elektroenerģijas patēriņa patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem.
Tas varētu palīdzēt standartizēt ārkārtas atbalstu valstīm, kuras nonākušas enerģētikas krīzē. ES valdības ir atvēlējušas gandrīz 700 miljardus eiro, lai aizsargātu mājsaimniecības un uzņēmumus no pieaugošajām enerģijas izmaksām pēdējā laikā, taču izdevumi ir bijuši ārkārtīgi nevienmērīgi, un Vācija, Eiropas lielākā ekonomika, tērē vairāk nekā visas pārējās valstis. Zaļās enerģijas maisījums
Atjaunošana notiek, Eiropai cenšoties padarīt savu elektrisko sistēmu elastīgāku, lai atbalstītu arvien lielākas atjaunojamās enerģijas daļas integrāciju. Noteikumu projekts ļautu elektrotīkla operatoriem maksāt tirgus dalībniekiem par mazāku elektroenerģijas patēriņu vai uzkrātās enerģijas izmantošanu maksimālā pieprasījuma periodos.
Valstīm būs jānosaka valsts mērķi enerģijas uzglabāšanai un pieprasījuma puses elastībai, kur enerģijas patērētāji saņem samaksu par enerģijas patēriņa palielināšanu, samazināšanu vai novirzīšanu, lai palīdzētu līdzsvarot tīklu. Projektā teikts, ka mērķis ir samazināt pašreizējo gāzes spēkstaciju lomu ES energoapgādes līdzsvarošanā, valstīm atsakoties no fosilā kurināmā.
Padziļināta reforma Maz ticams, ka priekšlikums apmierinās visas ES valstis, kuras nav vienisprātis par to, cik lielas reformas ir vajadzīgas enerģijas tirgum. ES valstis un Eiropas Parlaments veiks pārrunas un apstiprinās reformas – process, kas varētu ilgt vairāk nekā gadu.
Spānija, Francija un Grieķija ir starp tiem, kas vēlas padziļinātas reformas, piedāvājot dažādus veidus, kā “atsaistīt” gāzes un enerģijas cenas un pārveidot Eiropas pašreizējo enerģijas cenu noteikšanas sistēmu. Pašlaik enerģijas cenas Eiropā nosaka iekārtas ekspluatācijas izmaksas, kas piegādā pēdējo enerģijas daudzumu, kas nepieciešams, lai apmierinātu kopējo pieprasījumu. Bieži vien šī ir gāzes stacija, tāpēc augstākas gāzes cenas var izraisīt augstākas elektroenerģijas cenas.
Taču dokumenta projektā norādīts, ka komisija izvēlējusies ceļu, kuru iecienījuši Vācija, Dānija, Latvija un vēl četras valstis, kuras vēlas tikai ierobežotas korekcijas. Viņi saka, ka Eiropas pašreizējais enerģijas tirgus ir veicinājis vairākus gadus ilgušo zemo enerģijas cenu un palīdzējis novērst enerģijas trūkumu, un ka krasas izmaiņas varētu atbaidīt investorus, apdraudot simtiem miljardu eiro investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, kas Eiropai ir vajadzīgas, lai sasniegtu savus klimata mērķus.
(Šo stāstu nav rediģējuši Devdiscourse darbinieki, un tas tika automātiski ģenerēts no sindicētās plūsmas.)
