Šokējošā triecienā Briselei “Redfield & Wilton Strategies” aptauja par Euronews parādīja, ka 76 procenti aptaujāto Nīderlandes iedzīvotāju uzskata, ka tikai valstu valdībām jābūt atbildīgām par savu dalībvalstu finanšu un ekonomikas noteikumiem. Aptaujā tika uzdots šāds jautājums: “Kur, jūsuprāt, būtu jānosaka finanšu noteikumi?” Gandrīz visās 12 aptaujātajās ES dalībvalstīs vairākums atbildēja, ka, viņuprāt, ES nav vainīga.
Igaunijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā un Portugālē rādītāji virs 60% atbalstīja lielāku valsts suverenitāti finanšu jautājumu risināšanā.
Tikai Ungārijā vienas un tās pašas atbildes procentuālais daudzums samazinājās līdz nedaudz zem 50 procentiem, un tā tomēr palika visizvēlētākā atbilde.
Aptauja tika veikta no 4. līdz 10. augustam, un tajā tika mērīti 31 000 respondentu viedokļi no 12 ES dalībvalstīm: Igaunijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles un Spānijas.
Tā arī lūdza respondentus norādīt, vai, viņuprāt, Eiropas Savienība un Eiropas Centrālā banka pārāk iejaucas dalībvalstu lietās.
Liela daļa iedzīvotāju Grieķijā (61 procents), Vācijā (34 procenti) un Latvijā (31 procents) uzskata, ka Eiropas Savienība un Eiropas Centrālā banka pārāk daudz iejaucas savas valsts ekonomikā.
“Pirms desmit gadiem ieilgušās eiro krīzes sekas joprojām ir jūtamas tādās valstīs kā Grieķija un Itālija,” sarunā ar Euronews sacīja Dimitārs Lilikovs, Vilfrīda Martensa Eiropas studiju centra Briselē pētnieks.
“Liela daļa iedzīvotāju joprojām ir pārliecināti, ka krīzi izraisīja slikti lēmumi ES līmenī, nevis nopietni trūkumi valsts banku sektorā, augsts valsts parāds un nekoriģētie darba tirgi.”
Viņš piebilda: “Lai gan eirozona ir monetārā savienība, fiskālā savienība nepastāv. Eiropas valstis koordinē fiskālo politiku (deficīts un parāds), bet galīgos lēmumus par fiskālajiem jautājumiem (ti, valsts budžetu, fiskālajām prioritātēm) nosaka valdības.”
Lasīt vairāk: ES norēķinās ar AstraZeneca pēc Covid vakcīnas kārtas
Eirozonas valstu obligāciju peļņas likmes pēdējās nedēļās ir pieaugušas, jo ekonomiskie rādītāji un inflācija vienotās valūtas blokā pārspēj cerības.
Investori liek derības, ka Eiropas Centrālā banka sāks debates par ārkārtas pirkuma pandēmijas programmas (PEPP) izbeigšanu.
“Pakalpojumu nozare ir saglabājusi elastību, saskaroties ar Covid-19 gadījumu atjaunošanos,” piezīmē norādīja ING analītiķi, piebilstot, ka ražošanu ir skāruši piegādes ķēdes traucējumi.
Plaisa starp Vācijas 10 un 30 gadu obligāciju peļņas likmēm piektdienas rītā sasniedza 50,5 bāzes punktus, kas ir augstākais līmenis kopš jūlija sākuma.
Ilgāka termiņa obligācijas tiek uzskatītas par ECB dāsnuma un peļņas gūšanas labuma guvējiem, un tās mēdz ciest vairāk nekā spekulācijas par naudas stingrību.
Vācijas 10 gadu obligāciju ienesīgums svārstījās ap -0.377%, dienā bija nedaudz augstāks un par 13 bāzes punktiem augstāks nekā pagājušā mēneša zemākais līmenis.
Īpaši smagi cieta Grieķijas valsts obligācijas – Grieķija pirmo reizi tika iekļauta ECB pirkumos saskaņā ar PEPP; Parasti centrālā banka pērk tikai to valstu parādus, kurām ir reitings.
Grieķijas 10 gadu aizņēmumu izmaksas salīdzinājumā ar augusta zemākajām atzīmēm pieauga par aptuveni 20 bāzes punktiem un pieauga par 1,5 bāzes punktiem, lai piektdien noturētos pie divu mēnešu maksimuma-0.764 procentiem.
