Eiropas Savienības valstis ir panākušas vienošanos par stingrākiem klimata noteikumiem, kas līdz 2035. gadam novērstu oglekļa emisijas no jaunām automašīnām pēc smagajām sarunām, kas turpinājās trešdienas agrā stundā.
27 Eiropas Savienības dalībvalstis ir panākušas kopīgu vienošanos par likumprojektu, kura mērķis ir 2030.gadā samazināt siltumnīcefekta gāzes Eiropas Savienībā vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990.gadu iepriekš saskaņoto 40% vietā.
Par Zaļo kursu atbildīgais Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermanss sacīja pēc vides ministru sanāksmes Luksemburgā.
Vienošanās par pieciem likumiem, ko Eiropas Savienības izpildinstitūcija ierosināja pagājušajā gadā, paver ceļu galīgajām sarunām ar Eiropas Parlamentu. ES likumdevēji atbalsta ambiciozus bloka mēroga mērķus, un likumdošanas paketes galīgā apstiprināšana tagad prasīs parlamentam izlīdzināt domstarpības ar bloka valstu valdībām par dažādām detaļām.
“Padome tagad ir gatava sarunām ar Eiropas Parlamentu par paketes noslēgšanu, tādējādi nostādot Eiropas Savienību vairāk nekā jebkad agrāk priekšgalā cīņā pret klimata pārmaiņām,” sacīja Francijas enerģētikas pārejas ministre Agnese Panjē-Runāre.
Lēmums ieviest mērķi līdz 2035. gadam jauniem vieglajiem un kravas automobiļiem samazināt CO2 emisijas par 100% efektīvi aizliegtu jaunu benzīna vai dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecību 27 valstu blokā.
Ministru vienošanās veidos viņu pozīciju turpmākajās sarunās ar Eiropas Parlamentu par galīgajiem likumiem. Parlaments jau ir apstiprinājis automašīnas mērķi līdz 2035. gadam.
Itālija, Slovākija un citas valstis vēlējās atlikt pakāpenisku pārtraukšanu līdz 2040. gadam. Galu galā valstis atbalstīja kompromisu, ko ierosināja Vācija, ES lielākais automašīnu tirgus, saglabājot 2035. gada mērķi un lūdza Briseli 2026. gadā novērtēt, vai hibrīdtransportlīdzekļi vai CO2- Neitrāla degviela var atbilst mērķim.
Eiropas Savienība vēlas līdz 2050. gadam krasi samazināt transporta radītās gāzes emisijas un popularizēt elektromobiļus, taču bloka ārējā auditora ziņojums pagājušajā gadā parādīja, ka blokam trūkst atbilstošu uzlādes staciju. Transports rada aptuveni 25% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā.
Papildus nozīmīgajam auto darījumam pakete ietver arī ES oglekļa tirgus reformu un Sociālā klimata fonda izveidi, lai palīdzētu neaizsargātām ģimenēm tikt galā ar plānoto tīras enerģijas reģenerāciju. Šis konkrētais jautājums ir kļuvis politiski jutīgāks, jo Krievijas karš Ukrainā ir paaugstinājis degvielas cenas.
Lietuva bija vienīgā valsts, kas iebilda pret galīgajiem darījumiem, nesekmīgi meklējot lielāku finansējumu kopā ar Poliju, Latviju un citām, kas bija nobažījušās, ka jaunais oglekļa dioksīda tirgus varētu palielināt iedzīvotāju rēķinus par enerģiju.
Somija, Dānija un Nīderlande — bagātākās valstis, kas fondā maksātu vairāk, nekā saņemtu atpakaļ — vēlējās, lai fonds būtu mazāks.
Vispārējais mērķis ir virzīt Eiropas Savienību uz pareizā ceļa, lai 2050. gadā kļūtu par klimatneitrālu, un mudināt citus lielākos piesārņotājus, tostarp ASV un Ķīnu, sekot šim piemēram.
