Kārtējā privātuma aizstāvju uzvarā Eiropas augstākā tiesa ir nospriedusi, ka Latvija pārkāpj ES datu aizsardzības noteikumus, atvieglojot piekļuvi cilvēku braukšanas dokumentiem.
DUBAI, Apvienotie Arābu Emirāti (CN) – Eiropas Savienības augstākā tiesa otrdien saglabāja apņemšanos ievērot stingrus ES privātuma likumus, liekot Latvijai pārtraukt padarīt cilvēku braukšanas reģistrus viegli pieejamus ikvienam, kurš tos meklē.
Eiropas Tiesa ir konstatējusi, ka Latvija, padarot cilvēku pagātnes braukšanas pārkāpumus pēc pieprasījuma pieejamus sabiedrībai, pārkāpj tiesības uz privātumu.
Latvijas likuma par braukšanas uzskaiti mērķis ir mudināt cilvēkus kļūt uzmanīgākiem uz ceļiem, taču ES Augstākā tiesa Luksemburgā paziņoja, ka likums iet pārāk tālu un pārkāpj ES likumus, kas aizsargā pret personas datu ļaunprātīgu izmantošanu.
Savā lēmumā tiesa paziņoja, ka Latvija nav parādījusi, kā likums palīdzēja uzlabot ceļu satiksmes drošību.
Saskaņā ar Latvijas likumiem iestādēm ir pienākums ievadīt informāciju par transportlīdzekļu vadītāju nesamaksātajām soda naudām un transportlīdzekļu reģistra publiskajā nacionālajā datubāzē. Sīkāka informācija par draiveri datubāzē ir pieejama ikvienam, ieskaitot uzņēmumus, kuri šo informāciju izmanto saviem mērķiem.
Luksemburgas tiesas nolēmums ir pieņemts lietā, kuru ierosinājis latviešu autovadītājs, kurš tiesas dokumentos identificēts tikai ar burtu B. Autovadītājs, kuram tika piemēroti sodi, apstrīdēja likuma konstitucionalitāti, apgalvojot, ka tas pārkāpj personas tiesības uz privātumu . Vairāki uzņēmumi ieguva arī informāciju par B kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas uzskaiti.
Latvijas Satversmes tiesa ir lūgusi ES Augstāko tiesu lemt par to, vai ar likumu tiek pārkāpta Vispārīgā datu aizsardzības regula – plašs noteikumu kopums, kuru Eiropas Savienība pieņēma 2016. gadā un kura mērķis ir aizsargāt personas datu apstrādi datu pārkāpumu laikmetā un Nepārprotama datu vākšana.
ES tiesību akti ir izraisījuši nesaskaņas starp Amerikas Savienotajām Valstīm, kur datu aizsardzības likumi ir mazāk stingri, un Eiropu. Piemēram, Amerikas tehnoloģiju gigantiem bija jāpielāgojas GDPR noteikumiem vai jāsaskaras ar smagām soda naudām. ES noteikumi stājās spēkā 2018. gadā.
Kopš noteikumu stāšanās spēkā ES Augstākā tiesa ir izdevusi lēmumus, stingri interpretējot privātuma likumus. Pagājušā gada jūlijā tā noslēdza līgumu, kas uzņēmumiem ļāva pārsūtīt datus starp ASV un Eiropas Savienību, apgalvojot, ka tajā nav iekļauti atbilstoši datu aizsardzības pasākumi. Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība strādā pie jauna datu pārsūtīšanas darījuma.
GDPR likumi ļauj cilvēkiem vairāk pateikt par to, kā un kurš izmanto viņu personas datus. Saskaņā ar noteikumiem cilvēki var meklēt informāciju par viņiem no interneta; viņi var mēģināt izlabot informāciju par viņiem; Viņi var lūgt uzņēmumiem parādīt datus, kas viņiem ir par viņiem. Tikmēr interneta uzņēmumiem ir pienākums ziņot par datu pārkāpumiem 72 stundu laikā, un par datu nesargāšanu viņiem draud bargi naudas sodi.
Latvijas lietā Augstākā tiesa paziņoja, ka tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzība nav “absolūtas tiesības”, bet piebilda, ka “ierobežojumus var noteikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst sabiedrības interešu mērķiem”.
Šajā kontekstā tiesa sacīja, ka Latvija nav pierādījusi, ka cilvēku braukšanas uzskaites dokumentu atklāšana ir sabiedrības interesēs.
Latvijas valdība ir apgalvojusi, ka sabiedrībai ir izdevīgi identificēt “transportlīdzekļu vadītājus, kuri sistemātiski pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un ietekmē ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību, mudinot viņus rīkoties saskaņā ar šiem noteikumiem”, kā apkopots nolēmumā. .
Lai gan ceļu satiksmes drošība ir sabiedrības interesēs, tiesa sacīja, ka Latvija nav pierādījusi, ka “personas datu izpaušana … patiešām atbilst sabiedrības interešu mērķim uzlabot ceļu satiksmes drošību”.
Tiesa sacīja, ka Latvija savus ceļus var padarīt drošākus, izmantojot citus līdzekļus, “mazāk ierobežojot datu īpašnieku pamattiesības”. Viņa sacīja, ka Latvija, piemēram, varētu piemērot stingrākus sodus par sliktu braukšanu vai darīt vairāk, lai izglītotu autovadītājus par to, kā uzvesties uz ceļiem, tostarp panākt, lai autovadītāji praktizētos.
Turklāt tiesa paziņoja, ka vieglas piekļuves nodrošināšana braukšanas dokumentiem galu galā var “izraisīt sociālo noraidījumu un izraisīt stigmatizāciju”.
Tā vietā tiesa paziņoja, ka braukšanas dokumentiem jābūt pieejamiem tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir skaidra interese iegūt kāda cita informāciju, piemēram, tiem, kas iesaistīti tiesas procesā pret citu autovadītāju.
Latvijas valdība ir apstiprinājusi, ka tā nav pārkāpusi ES datubāzes, jo informācija tiek sniegta tikai tad, kad kāds norāda autovadītāja nacionālo identifikācijas numuru.
Bet šis arguments nepārliecināja tiesu. Tā arī kritizēja Latviju par to, ka tā ļāva tās autobūves aģentūrai – Ceļu satiksmes drošības direkcijai – slēgt līgumus ar uzņēmumiem, kas specializējušies autovadītāju datu pārdošanā. Tiesa paziņoja, ka šiem uzņēmumiem nav skaidras intereses iegūt informāciju par autovadītājiem.
Tiesas ziņu reportieris Kens Bordo ir ES rezidents قيم.
Sekojiet Kainam Bordo Twitter
