Eiropas Komisija tagad sagaida, ka ES un eirozona samazināsies šā gada pēdējā ceturksnī un 2023. gada pirmajā ceturksnī, kas līdzinās tehniskai lejupslīdei, pirms nākamā gada pavasarī atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes.
izaugsmi Prognozēšana 2023. gadam tas tika samazināts līdz 0,3 procentiem gan ES, gan eirozonā, kas ir samazinājums par vairāk nekā vienu procentpunktu salīdzinājumā ar iepriekšējo. Aplēses jūlijā. Kredītreitinga samazinājums lielākoties ir Krievijas kara pret Ukrainu rezultāts, kas saasinājis enerģētikas krīzi un palielinājis inflāciju, kā arī padarījis stingrākus finanšu nosacījumus un skāris uzņēmēju uzticību.
“Mēs tuvojamies gada beigām, kurā Krievija atkal met tumšu ēnu uz karu visā mūsu kontinentā,” sacīja ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni. “Augstās enerģijas cenas un niknā inflācija tagad met ēnu, jo mums ir sociāli un ekonomiski ļoti grūts periods,” viņš teica.
Paredzams, ka 2023. gadā negatīva izaugsme būs trīs valstīs: Vācijā par 0,6%, Latvijā – 0,3% un Zviedrijā – 0,6%.
Paredzams, ka tikai četrās valstīs izaugsme virs 1 procenta – Īrijā, Maltā, Rumānijā un Bulgārijā -, bet pārējās ir 1 procenta vai mazāka.
Tikmēr IKP prognozes šim gadam tika paaugstinātas līdz 3,2 procentiem vienotās valūtas blokā un 3,3 procentiem Eiropas Savienībai kopumā, salīdzinot ar 2,6 un 2,7 procentiem iepriekš, galvenokārt pateicoties spēcīgajam sniegumam pakalpojumu nozarē, jo tas paātrināja patērētāju attīstību. tērē remdēto pandēmiju. ietaupījumi.
ES izpildvara arī iepazīstināja ar savu pirmo prognozi 2024. gadam, kas paredz, ka izaugsme blokā atgriezīsies 1,5% apmērā eirozonā un 1,6% apmērā Eiropas Savienībā.
Komisija arī sagaida, ka inflācija saglabāsies augsta ilgāku laiku — 8,5% eirozonā šogad un 6,1% nākamgad, kas ir augstāka nekā iepriekšējās prognozes attiecīgi 7,6% un 4% apmērā.
Līdzīgi sagaidāms, ka cenas Eiropas Savienībā pieaugs par 9,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, un 2023. gadā tās saglabāsies augstā līmenī – 7%, salīdzinot ar 8,3% un 4,6% iepriekš.
Nodarbinātības pieaugums apstāsies arī 2023. gadā, mainot tendenci, kas pēc pandēmijas ir sasniegusi nodarbinātības līmeni blokā rekordaugstā līmenī. 2023. gadā bezdarba līmenis eirozonā pieaugs līdz 7,2 procentiem un Eiropas Savienībā līdz 6,5 procentiem.
