ES ministri apspriež, kā risināt pieaugošās enerģijas izmaksas – WSOC TV

Brisele – (AFP) – Eiropas Savienības ministri otrdien tikās uz ārkārtas sarunām par enerģētiku, jo starp 27 dalībvalstīm pastāv dziļas nesaskaņas par to, kā rīkoties. Krīze, kas izraisīja lielus patēriņa rēķinus šogad.

Cenu kāpuma vilnis nemazināsies ātrāk par nākamo pavasari, un ministri apsprieda Eiropas Komisijas ieviesto īstermiņa pasākumu kopumu, lai palīdzētu patērētājiem un uzņēmumiem pārvarēt šoku.

Galvenais straujā kāpuma iemesls ir globālā pieprasījuma pieaugums pēc enerģijas un jo īpaši pēc gāzes. Pēc ES amatpersonu aplēsēm, gāzes cenas Eiropā kopš gada sākuma pieaugušas par vairāk nekā 170%.

Lai gan lielākā daļa dalībvalstu piekrīt nodokļu samazinājumiem, valsts atbalstam un citiem pasākumiem, ko ES izpildvaras ieviesusi, lai palīdzētu ģimenēm un uzņēmumiem, ir noderīgi tūlītējai palīdzībai, tie atšķiras ilgtermiņa pieejas ziņā.

ES enerģētikas komisāre Kadri Simsuna sacīja: “Mēs esam saņēmuši dažādus vēstījumus no dažādām dalībvalstīm. Es ceru dzirdēt skaidrus vēstījumus no ministriem – kādas ir viņu cerības? Ja mēs runājam par vidēja termiņa pasākumiem, tas arī nozīmē, ka mums jāsāk strādāt tagad, neskatoties uz to, ka šo darbību rezultāti būs gaidāmi nākamajos gados, nevis nākamajās divās nedēļās. ”

Ir novilkta robeža starp valstīm, kuras aicina veikt visaptverošu un strukturālu bloka enerģētikas tirgus reformu – to vidū arī Francija un Spānija – un tām, kuras uzskata, ka krīze ir tikai īslaicīga un neprasa krasas izmaiņas tirgū.

Deviņas Eiropas Savienības valstis, tostarp smagsvara Vācija, apvienoja spēkus, lai pirms ministru sanāksmes paziņotu, ka neatbalstīs elektroenerģijas tirgus reformu.

Luksemburga, Austrija, Vācija, Dānija, Igaunija, Somija, Īrija, Latvija un Nīderlande norādīja, ka pārredzami un konkurētspējīgi tirgi lietotājiem nodrošinātu labākas cenas. Viņi aicināja izmantot atjaunojamos enerģijas avotus un “vairāk savstarpēji savienot”.

Tikmēr Spānija cenšas mainīt elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu aprēķināšanas veidu, savukārt Francija, kas aptuveni 70% elektroenerģijas iegūst no kodolenerģijas, ir aicinājusi nodalīt elektroenerģijas un gāzes cenas. Franči apgalvo, ka gāzes ietekme elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu noteikšanā ir nesamērīga.

Arī Spānija ir ierosinājusi kopīgu programmu gāzes rezervju iegūšanai, taču ideja līdz šim nav guvusi lielu atbalstu. Eiropa ir ļoti atkarīga no importētās gāzes, īpaši no Krievijas.

Eiropas Savienības valstis ir lūgušas Komisiju apsvērt bloka emisijas kvotu tirdzniecības programmu, kas uzņēmumiem maksā par to izdalīto oglekļa dioksīdu. Mērķis ir pārbaudīt, vai tirgus manipulācijas ir ietekmējušas oglekļa cenu pieaugumu.

Ilgākā termiņā Komisija vēlas, lai ES sagatavotos šādu cenu satricinājumu atkārtošanai, paātrinot ieguldījumus atjaunojamos energoresursos un attīstot enerģijas uzglabāšanas jaudu.

Enerģijas deficīts ir izraisījis diskusijas par to, vai Eiropas Savienībai vajadzētu veicināt kodolenerģijas projektus, lai kļūtu neatkarīgākas no enerģijas. Blokam vēl ir jāizlemj, vai kodolenerģiju var iekļaut tā dēvētajā klasifikācijā, klasifikācijas sistēmā, kas mēģina identificēt saimnieciskās darbības, kas atbilstu ilgtspējīgām investīcijām, vienlaikus izvairoties no “zaļās skalošanas”.

Francija nesen aicināja kodolenerģiju iekļaut sistēmā līdz gada beigām, vadot šo uzdevumu kopā ar deviņām citām Eiropas Savienības valstīm. Grupa saskaras ar spēcīgu Vācijas un citu valstu pretestību, kas vēlas, lai kodolenerģija nebūtu piemērota zaļajam finansējumam.

Autortiesības 2021 Associated Press. Visas tiesības aizsargātas. Šo materiālu bez atļaujas nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai pārdalīt.