Peplo, Grieķija
Kad pasaule atkal sāk ceļot, Eiropa imigrantiem skaļi nosūta ziņojumu: Ej prom!
Grieķijas robežpolicija pāri Turcijas robežai raidīja apdullinošus bruņotu kravas automobiļu pārrāvumus. Transportlīdzeklī uzstādīta tālsatiksmes akustiskā ierīce jeb “skaņas lielgabals” ir aptuveni maza televizora izmērs, bet var atbilst reaktīvā dzinēja izmēram.
Tā ir daļa no plaša spektra jauniem fiziskiem un eksperimentāliem digitālajiem šķēršļiem, kas tiek uzstādīti un pārbaudīti koronavīrusa pandēmijas klusajos mēnešos pie Grieķijas 200 kilometru (125 jūdžu) robežas ar Turciju, lai novērstu cilvēku nelegālu iekļūšanu Eiropas Savienībā.
Jauna tērauda siena, kas līdzīga nesenajai būvniecībai uz ASV un Meksikas robežas, bloķē parasti izmantotās šķērsošanas vietas gar Evros upi, kas atdala abas valstis.
Tuvumā esošie sargtorņi ir aprīkoti ar tālsatiksmes kamerām, nakts redzamību un vairākiem sensoriem. Dati tiks nosūtīti vadības centriem, lai ziņotu par aizdomīgu datplūsmu, izmantojot mākslīgā intelekta analīzi.
“Mums būs skaidra priekšvēsture par notiekošo,” Associated Press sacīja policijas majors Demonstinis Kamargius, rajona robežsardzes iestādes vadītājs.
Bēgļu krīzes laikā 2015. – 2016. Gadā Eiropas Savienība drošības tehnoloģiju izpētei iztērēja 3 miljardus eiro (3,7 miljardus ASV dolāru), kad vairāk nekā miljons cilvēku – daudzi no tiem bija no Sīrijas, Irākas un Afganistānas kariem – aizbēga uz Grieķiju un citām ES valstīm. Valstis.
Automatizētā uzraudzības tīkla, kas tiek būvēts uz Grieķijas un Turcijas robežas, mērķis ir savlaicīgi atklāt migrantus un atturēt viņus no šķērsošanas, upju un sauszemes patruļās izmantojot prožektorus un tālsatiksmes akustiskās ierīces.
Kamargiosa kungs sacīja, ka tīkla galvenās sastāvdaļas tiks palaistas līdz gada beigām. Mūsu uzdevums ir novērst imigrantu nelegālu ieceļošanu valstī. Lai to izdarītu, mums ir nepieciešams moderns aprīkojums un instrumenti. ”
Pētnieki universitātēs visā Eiropā, strādājot ar privātiem uzņēmumiem, ir izstrādājuši futūristiskas uzraudzības un pārbaudes metodes un pārbaudījuši vairāk nekā duci projektu uz Grieķijas robežas.
Ir izmēģināti ar AI darbināmi melu detektori un virtuālo robežsargu intervēšanas roboti, kā arī centieni apvienot satelīta datus ar kadriem no bezpilota lidaparātiem uz zemes, gaisā, jūrā un zem ūdens. Plaukstas skeneri cilvēka rokā ieraksta unikālo vēnu modeli, lai to izmantotu kā bioloģisko identifikatoru, un tiešraides kameru rekonstrukcijas tehnoloģiju veidotāji sola faktiski izdzēst lapotni, pakļaujot cilvēkus, kas slēpjas pierobežas rajonu tuvumā.
Testi tika veikti arī Ungārijā, Latvijā un citur Eiropas Savienības austrumu perifērijā.
Visagresīvāko migrācijas stratēģiju pēdējos piecos gados ir izstrādājuši Eiropas politikas veidotāji, finansējot darījumus ar Vidusjūras reģiona valstīm ārpus bloka, lai apturētu migrantus, un pārveidojot ES robežu aizsardzības aģentūru Frontex no koordinācijas mehānisma par pilntiesīgu daudznacionālu drošību . uzlikt.
Bet reģionālie migrācijas darījumi ir padarījuši ES neaizsargātu pret kaimiņvalstu politisko spiedienu.
Šī mēneša sākumā no Marokas uz Spānijas Seūtu vienā dienā devās vairāki tūkstoši migrantu, mudinot Spāniju izvietot armiju. Līdzīga krīze notika uz Grieķijas un Turcijas robežas un pagājušajā gadā ilga trīs nedēļas.
Grieķija uzstāj uz Eiropas Savienību, lai Frontex ļautu patrulēt ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem, lai novērstu migrantu nokļūšanu Lesbos un citās Grieķijas salās, kas pēdējos gados ir visizplatītākais maršruts nelegālai šķērsošanai Eiropā.
Bruņojoties ar jauniem tehniskiem rīkiem, Eiropas tiesībaizsardzības iestādes vairāk atbalsta ārzemēs.
Ne visa pārbaudāmā uzraudzības programmatūra tiks iekļauta jaunajā atklāšanas sistēmā, taču tiesību aizstāvju grupas apgalvo, ka jaunās tehnoloģijas apgrūtina bēgļiem, kas bēg no kara un ārkārtas grūtības, atrast drošību.
Eiropas likumdevējs no Vācijas Patriks Breijers ir vērsies tiesā ar ES pētniecības iestādi, pieprasot publiskot sīkāku informāciju par mākslīgā intelekta darbinātu poligrāfu programmu.
“Tas, ko mēs redzam uz robežām un attieksmē pret ārvalstu pilsoņiem kopumā, ir tas, ka tas bieži vien ir izmēģinājumu poligons tehnoloģijām, kuras vēlāk tiek izmantotas arī eiropiešiem. Tāpēc ikvienam ir jārūpējas par savu labumu,” Brejers no Vācijas hakeru partijas sacīja aģentūrai Associated Press.
Viņš mudināja varas iestādes atļaut plašu robežkontroles metožu uzraudzību, lai pārskatītu ētikas problēmas un novērstu tehnoloģiju pārdošanu ar privātu partneru starpniecību autoritāriem režīmiem ārpus Eiropas Savienības.
Ella Jakobuska no digitālo tiesību grupas EDRi apgalvoja, ka ES ierēdņi, risinot sarežģīto migrācijas jautājumu, pieņem “tehniskus risinājumus”, lai novirzītu ētikas apsvērumus.
“Tas ir dziļi noraizējies par to, ka ES nauda tiek atkārtoti iesūknēta dārgās tehnoloģijās, kuras tiek izmantotas veidos, kas kriminalizē, eksperimentē un dehumanizē kustīgos cilvēkus,” viņa sacīja.
Londonā bāzētā “Privacy International” apgalvoja, ka stingrāka robežu drošība sniegtu politisku atlīdzību Eiropas līderiem, kuri ir stingri nostājušies imigrācijas jomā.
“Ja imigranti tiek uzskatīti tikai par drošības problēmu, kas jāattur un jāaicina, neizbēgamas sekas ir tādas, ka valdības iemetīs tehnoloģiju, lai viņus kontrolētu,” sacīja grupas aizstāvības direktors Edins Emmanovičs.
“Nav grūti saprast, kāpēc: visā Eiropā mums ir despoti, kas meklē varu, mērķējot uz ārzemniekiem, progresīviem līderiem, kuriem nav izdevies piedāvāt alternatīvas viņu darba kārtības kopēšanai, un nikna ieroču nozare ar plašu piekļuvi lēmumu pieņēmējiem.”
Migrācijas plūsmas pandēmijas laikā daudzviet Eiropā ir palēninājušās, apturot gadu laikā reģistrēto pieaugumu. Piemēram, Grieķijā iebraucēju skaits samazinājās no aptuveni 75 000 2019. gadā līdz 15 700 2020. gadā, kas ir kritums par 78%.
Bet spiediens noteikti atgriezīsies. Laikā no 2000. līdz 2020. gadam migrantu skaits pasaulē pieauga par vairāk nekā 80% līdz 272 miljoniem, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem ātri apsteidzot starptautisko iedzīvotāju skaita pieaugumu.
Grieķijas pierobežas ciematā Poros diskusija par brokastīm kafejnīcā bija par neseno krīzi uz Spānijas un Marokas robežas.
Daudzas mājas šajā apkārtnē ir pamestas un pakāpeniskas sabrukšanas stāvoklī, un dzīve pielāgojas šai realitātei.
Govis izmanto tērauda sienu kā vēja aizsargu un atpūšas netālu.
Porosas iedzīvotājs Panagiotis Kyrgyanis saka, ka siena un citi piesardzības pasākumi ir apturējuši migrantu pāreju.
“Mēs mēdzām redzēt, kā viņi šķērso un nāk cauri ciematam pa 80 vai 100 grupām,” viņš teica. Mēs nebaidījāmies. … nevēlaties šeit apmesties. Tam visam, kas notiek mums apkārt, nav nekāda sakara ar mums. “
Par šo stāstu ziņoja Associated Press. Asociētās preses rakstnieks Kelvins Čans piedalījās šajā ziņojumā no Londonas.