ES likumdevēji pasludina Krieviju par terorisma sponsoru

Pat tad, kad 27 valstu Eiropas Savienība nosodīja Krievijas 24. februāra iebrukumu Ukrainā, ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens līdz šim ir atteicies iekļaut Krieviju melnajā sarakstā, neskatoties uz abu Kongresa palātu rezolūcijām, kas viņu mudināja to darīt. Tomēr ES solis ir lielā mērā simbolisks, jo tai nav tiesiskā regulējuma, kas to atbalstītu.

Eiropas Savienība trešdien, 23.novembrī, nosauca Krieviju par terorisma valsts sponsoru, apgalvojot, ka Maskavas militārie triecieni civiliem objektiem, piemēram, enerģētikas infrastruktūrai, slimnīcām, skolām un patversmēm, pārkāpj starptautiskās tiesības.

Slīpajā balsojumā ar 494 pret 58 un 48 atturoties, ES likumdevējs centās palielināt spiedienu uz Maskavu, lai ikvienu, kas ir atbildīgs par kara noziegumiem, kas pastrādāti kopš iebrukuma sākuma (2022. gada 24. februārī), sauktu pie starptautiskā tribunāla.


27 valstu Eiropas Savienība visstingrākajā veidā nosodīja iebrukumu un vairākkārt ir paziņojusi, ka daudzas no Krievijas darbībām pēdējo 10 mēnešu laikā ir pielīdzināmas kara noziegumiem.

Šis solis ir lielā mērā simbolisks, jo ES nav tiesiskā regulējuma, kas to atbalstītu. Tajā pašā laikā bloks jau ir noteicis bezprecedenta sankcijas Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis mudināja ASV un citas valstis pasludināt Krieviju par terorisma sponsoru, apsūdzot tās spēkus uzbrukumā civiliedzīvotājiem, ko Maskava noliedz.

ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens līdz šim ir atteicies iekļaut Krieviju, neskatoties uz abās Kongresa palātās pieņemtajām rezolūcijām, kas viņu mudināja to darīt.

ASV Valsts departaments pašlaik ir norādījis četras valstis – Kubu, Ziemeļkoreju, Irānu un Sīriju – par valsts terorisma sponsorēm, kas nozīmē, ka uz tām attiecas aizsardzības eksporta embargo un finanšu ierobežojumi.

Runājot par ekonomiskajām sekām, kādas varētu būt apzīmējumam, ja ASV sarakstā iekļautu arī Krieviju, sacīja M.. Blazakis, Midlberijas Starptautisko studiju institūta prakses profesors Monterejā Forbes sacīja: “Tas, visticamāk, paplašinās materiālu veidus, kurus nevarēs nosūtīt uz Krieviju. Dubultie eksporta ierobežojumi ir SST sistēmas galvenais aspekts.

Otrkārt, un, iespējams, vissvarīgākais ir tas, ka Krievijas pievienošana terorisma režīma atbalstītājai atstās sekas katrai valdībai, kas turpina iesaistīties jebkādā apmaiņā ar Krieviju, jo īpaši aizsardzības jomā. SST iekļaušanai sarakstā būs sekundāra ietekme uz valstīm, kas piedalās šādās apmaiņās, un tas kļūs par sekundāro sadalījumu mērķi, ja vien prezidents neizdod atbrīvojumu no darbības.

(rediģēja: Šoma Bhatačārdži)

Pirmo reizi publicēts: ist

Prunella Bishop

"Radītājs. Kafijas cienītājs. Interneta cienītājs. Organizators. Popkultūras geek. TV ventilators. Lepns foodaholic."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top