ES līderi uzskata, ka Nord Stream 2 būtu jāievieš pret Krieviju vērstas sankcijas

Ukraina vēlas, lai Eiropas Savienība ātri definētu sankciju paketi, ko izmantot pret Krieviju, ja Kremlis izvēlēsies saasināt militāro agresiju pret Kijevu.

Šis aicinājums izskanējis, pieaugot bažām par prezidenta Vladimira Putina nodomiem un pastiprināto Krievijas spēku klātbūtni Ukrainas robežas tuvumā.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba sacīja: “Ja jūs ieviesīsit vai vismaz izveidosit nopietnu sankciju paketi un sakāt Krievijai, ka tā notiks, tas atturēs Krieviju.”

“Šobrīd mūsu partneri saglabā konstruktīvu divdomīguma pieeju, un viņi saka, ka sekas Krievijai būs šausmas, bezprecedenta un līdz šim un tā tālāk, taču viņi neiedziļinās detaļās,” ceturtdien sacīja Kuleba CNBC pārstāvis Hedlijs Gembls. ar Eiropas Savienības līderiem.

Eiropas Savienības valstu vadītāji ceturtdien Briselē apsprieda spriedzes saasināšanos uz Ukrainas robežas ar Krieviju. Pagaidām nav skaidrs, cik tālu viņi ir gatavi iet, lai risinātu Krievijas militārās aktivitātes, taču daži ES līderi piekrīt Ukrainas viedoklim, ka drīzumā būtu jāizstrādā sankciju pakete.

Nord Stream 2

Patiešām, dažas Eiropas galvaspilsētas ir ierosinājušas, ka Nord Stream 2, pretrunīgi vērtētais gāzes vads, kas apiet tādas vietas kā Ukraina un Polija, būtu jāiekļauj iespējamo sankciju sarakstā pret Krieviju.

“Es domāju, ka mēs izvirzīsim šo jautājumu, jo tas ir viens no instrumentiem, kas var būt ļoti spēcīgs Krievijai,” sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nosida, ierodoties Briselē caur Nord Stream 2.

Šī enerģētikas projekta mērķis ir transportēt gāzi uz Eiropu no Krievijas uz Vāciju. Tomēr cauruļvads vēl nav saņēmis pilnīgu regulatīvo apstiprinājumu un ir iesaistīts politiskos strīdos.

No otras puses, daži politiķi, īpaši Vācijā, apgalvo, ka projekts ir ekonomisks jautājums. Taču cauruļvada kritiķi norāda, ka tas palielina Eiropas atkarību no Krievijas.

Vācijas ārlietu ministre Annalina Barboka sacīja, ka “Nord Stream 2” nevajadzētu ļaut darboties, ja ir lielāka Krievijas agresija pret Ukrainu.

Putins jau iepriekš ir lobējis Eiropas Savienības amatpersonas, lai tās apstiprinātu projektu, sakot, ka tas ir viegls risinājums enerģijas izmaksu samazināšanai reģionā.

Kremļa pārstāvis ceturtdien paziņoja, ka Nord Stream 2 kalpo Krievijas un Vācijas interesēm, vēsta Reuters.

Enerģētikas politika no konflikta

“Mums būs svarīgi arī izlemt, vai Nord Stream 2 ir pieejams [in terms of sanctions]Kā Briselē sacīja Latvijas Ministru prezidents Artūrs Kārencs.

“Ja notiks intensīva militārā darbība, šis projekts tiks apturēts,” piebilda Karencs.

Tomēr ne visi piekrīt. Premjerministre Sanna Marina sacīja CNBC, ka “ir svarīgi nodrošināt, lai enerģētikas politika nenokļūtu konfliktā”.

Atšķirīgie viedokļi norāda uz grūtībām, ar kurām saskaras ES līderi, meklējot kopīgu valodu, kā cīnīties pret Krievijas agresiju.

Slovēnijas premjerministrs Janess Jansa sacīja, ka notiekošā “militārā koncentrācija” pie Ukrainas robežas “nav normāla regulārām militārām mācībām”.

“Nav šaubu, ka Krievija izmanto militāru spēku, lai izdarītu spiedienu,” viņš sacīja CNBC.

Sarunas ar Krieviju

Tikmēr daži ES līderi uzskata, ka dialogs ar Krieviju ir nepieciešams, lai novērstu turpmāku eskalāciju.

Luksemburgas premjerministrs Ksavjers Betels telekanālam CNBC sacīja: “Es ļoti stingri domāju… ka mums ir jārunā arī ar Krieviju.”

Viņš piebilda, ka šo sarunu formāts nav svarīgs, kamēr tās ir efektīvas.

Iespējams, Francija un Vācija vērsīsies pie Maskavas un Kijevas, cerot rast risinājumu. Maz ticams, ka tie īstermiņā ietvers sarunas ar visu Eiropas Savienību.

READ  Rūpnieciskā ražošana maijā Latvijā pieaug par 5% / Raksts

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top